Vaira Vīķe-Freiberga: Mantojumā ir mūsu spēks 1
Daži varbūt atcerēsies tās tālās dienas, kad pirmajos “Baltica” festivālos pirmo reizi atkal pacēlās trīs Baltijas valstu karogi un katra no šīm tautām caur šo zīmi un simbolu parādīja pati sev, plašajai pasaulei un saviem apspiedējiem, ka nebrīvības laiks ir pagājis un brīvības stunda – situsi.
Trīs Baltijas tautas caur Dziesmoto revolūciju parādīja to pašu spēku, kas ir skaņai, domai un vibrācijai. Šis spēks nav saistīts tikai ar tālajiem laikiem, un dažiem jau šķiet – romantiskajiem laikiem. Šis spēks ir mūsu mantojums no aizvēsturiskām laika dzīlēm, no paaudzes paaudzē, no tēva uz dēlu un tā tālāk nodotā nepārtrauktā dzīvā ķēdē. Un katra paaudze no jauna piedzīvo tos pašus pārdzīvojumus un izaicinājumus citā vidē, citos apstākļos un variantos. Viņi piedzīvo sauli, prieku, atbrīvotību, atraisītību. Tad nāk melnas dienas, melni mākoņi un tumsas spēki visapkārt mūs apstāj, un mēs jūtamies apdraudēti un nezinām vairs, kur spēku meklēt. Bet spēks jau nav nekur citur kā mūsos pašos. Un kā tautasdziesma saka: “Trīs kārtām jostu jozu / Ap resno ozoliņu / Cirta čūska, dzēla bite, / Ne lapiņa nedrebēja.”
Mums vienmēr ir šī drošība – sava zeme zem kājām. Tā nekad mūs nenodos, nepametīs. Esam droši un stipri, augam ar taisnu muguru debesīs iekšā, saulei pretim no paaudzes paaudzē. Spēks, kas bija mūsu senčiem un palīdzēja viņiem izdzīvot visneiedomājamākās grūtības un izaicinājumus. Tad, kad mēs to novirzām uz kopēju domu, kopēju mērķi, kopēju apņemšanos, notiek tie brīnumi, kurus mēs redzējām Dziesmotajā revolūcijā.
Spēks ir mūsu mantojums. Tas ir jūsos, tas ir mūsos visos. Katru brīdi tas ir mums pieejams, un katru brīdī tas top stiprināts un vairots tik daudz, cik mēs jūtam otra cilvēka vērtību un spēku sev blakus un cik saprotam – mums ir viens mērķis, viens nolūks: dzīvot raženu, daiļu, kuplu dzīvi un darināt to vēl kuplumā, daiļumā un spēkā. Lai Dievs mums palīdz!
Citāts no Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” dižvedējas Vairas Vīķes-Freibergas runas dižkoncertā 2000. gadā
