Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Otrdiena, 21. novembris, 2017
24. aprīlis, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Mediju atbildība kā bumerangs – var trāpīt arī pa pakausi (5)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Donalds Tramps

Mediju vidē ik pa laikam notiek diskusijas par mediju atbildību. Bieži gan tiek apspriesta nevis atbildība kopumā, bet kāda jūtīga tēma. Piemēram, pēdējā gada laikā dažādos formātos notikušas diskusijas, kuru temats bija “mediju atbildība atspoguļojot bēgļu jautājumu”. Dažās no šīm diskusijām biju klausītājs, dažās pats piedalījos un izteicu viedokli.

Manā ieskatā, ir pat bīstami sākt šķirot, kuros jautājumos žurnālistiem jābūt īpaši atbildīgiem, bet kuros viņi tādi var nebūt. Atbildība prasa, lai mediji sabiedrībai sniegtu patiesu un pārbaudītu informāciju, ievērotu viedokļu daudzveidības principu. Citējot Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodeksu: “Žurnālisti nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.”

No citiem diskusijas dalībniekiem gan izdzirdēju, ka t.s. “bēgļu jautājumā” atbildībai tomēr jābūt lielākai, nekā, piemēram, rakstot par kāda baļķu vedēja avāriju uz šosejas. Sak, nu tur jau nebūs liela nelaime, ja arī kāds neprecīzs fakts ātrumā tiks paziņots vai arī uzklausīta tikai viena no avārijā iesaistītajām pusēm. Tiešā veidā diskusijās gan nekur netika deklarēts, taču radās iespaids, ka dalībnieki pieļauj arī pašcenzūru cēla mērķa vārdā – nekairināt sabiedrības jau tā diezgan negatīvās noskaņas pret migrantiem. Tā vietā jādod vairāk līdzjūtīgo un pozitīvo stāstu. Viens no žurnālistiem diskusijā atzina – ir jābūt drosmīgam, lai neietu sabiedrības vairākuma noskaņojuma pavadā.

Diskusijas par šiem jautājumiem nenotiek tikai Latvijā. Piemēram, ASV šobrīd aktuāls temats ir “Trampa fenomens”. Un jautājums nav tikai par pašu skandalozo prezidenta kandidātu Donaldu Trampu – viņa idejām un izteikumiem, bet par viņa popularitāti. Nupat viņš pārliecinoši uzvarējis priekšvēlēšanās Ņujorkas štatā.

Apskatnieks Maikls Volfs laikrakstā “USA Today” vērš uzmanību tieši uz mediju atbildību. Ne jau to, ka mediji būtu īpaši popularizējuši Trampu, tieši pretēji – lielai daļai viņš ir antivaronis. Runa patiesībā pat nav par pašreizējo vēlēšanu kampaņu, bet par ilgākā laikā veidojušos sabiedrības noskaņojumu un tematiku, kuru tai centušies uzspiest mediji. “Liela daļa mūsdienu žurnālistikas ir vērsta uz minoritātēm, ko agrāk tradicionālie mediji īpaši neievēroja,” raksta M. Volfs. Piemēram, “The New York Times” esot aizrāvies ar transseksuāļu tematiku. Neiztrūkstoši mediju dienaskārtībā esot stāsti par afroamerikāņu atstumtību. Nesen tā atkal uzvirmoja ar iebildumiem, ka Oskara balvas nominācijai nav izvirzīts neviens melnādainais aktieris. Un vēl… “Seksisma ļaunums mūsdienās ir kļuvis tikpat liels kā kādreiz bija komunisma ļaunums,” ironizē apskatnieks, netieši norādot uz t.s. “makartisma” politiku ASV pagājušā gadismta 50. gados, kad komunistu aģenti tika meklēti visās malās, arī tur, kur to nemaz nebija. Mūsdienās šādas “medības” notiek uz iedomātajiem seksistiem.

Visticamāk mediji izvirzīja šos jautājumus dienaskārtībā īpašas atbildības vadīti, lai tos aktualizētu un tādējādi palīdzētu risināt ar tiem saistītās problēmas. Taču šīs dienaskārtības konstruktori nebija rēķinājušies ar pretreakciju, ko M. Volfs nodēvējis par “balto dusmām”.

Krājās aizvainojums, ka plašsaziņas līdzekļi uzmanību pievērš tikai minoritāšu problēmām, lai gan to nav mazums arī baltajam vairākumam. Patiesībā daudzas problēmu, kas agrāk raksturoja tieši afroamerikāņus, tagad ASV attiecoties arī uz baltajiem: izglītības trūkums, bezdarbs, vientuļās mātes, noziedzība, narkotikas… Baltie amerikāņi pamesti vienatnē ar savu neskaidro identitāti, par kuru medijiem ir maza interese. Un tad ierodas “šovmens” Tramps un kļūst par šīs identitātes vadītāju.

Nav uzreiz jāmeklē tiešas paralēles starp ASV un Latviju, taču jāņem vērā, ka mediju atbildības bumerangs ne vienmēr atgriežas tieši tādā leņķi kā to iecerējuši metēji. Dažreiz tas var aizlidot šķībi vai pat sāpīgi trāpīt pa pakausi.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Nuss ir viens no šitleristiem, kuŗam citi vainīgi, bet ne pats. Trumpis ir Trumpis. Ja vecis ar vienu miljonu uztaisija bilvonu, cepuri nost. Nuss to nekad nemācēs izdarīt. Trumpis nāk pareizā laikā un pareizā vietā.
    Žēl, ka latviešiem nav tāds Trumpis. Kas to teica ka Trumpis būtu nacikis? To izdomāja Nuss.Vainot kādu citu! Tas vien pierāda ka pašam Nusim nav smadzeņu, tikai nu tāds šķidrums… Nabadziņš.
    PINTIĶI, nevaino citus. Uzvedies.

  2. Mediju daudzveidības viedokļu princips ir nedabisks. ASV pirms 100 gadiem žurnālisti atspoguļoja īpašnieku intereses un ideoloģiju. Tagad tas ir mazliet rafinētāk, bet nepūtiet miglu acīs par to ka katram žurnālistam ir jāatspoguļo daudzveidīgi viedokļi – jo tad par žurnālistiem ir jāpieņem šizofrēniķi. Žurnālistiem ir jāatspoguļo savs viedoklis un Satversme garantē katram no šiem žurnālistiem tiesības uz atšķirīgu viedokli. Un man kā lasītājam ir tiesības lasīt tos mēdijus kas raksta par to, kas mani interesē.

    Prasību neizrādīt emocijas un arī interesi par kaut ko ziņojot ir salīdzināma ar cilvēku, kas tā vietā lai glābtu upuri no izvarotāja vai laupītāja… dotu padomus upurim lai tas daudz nespirinās un nesatraucās, jo šausmas ātrāk beigsies. Mani neinteresē mēdiju padomi – es pats zināšu ko darīt, un ja mēdiji ir neuzticams ziņu avots, tad atradīšu savējos.

    Atbildība mēdijiem ir jāuzņemas par patiesības nemeklēšanu un neatspoguļošanu. Nu, tak būsim godīgi un sauksim lietas īstajos vārdos – daudzi mēdiji ir pakļauti liberālkomunistiskajai ideoloģijai un ja mēdiji izplata ideoloģisko propagandu – vienīgi muļķo galalietotājus ar to ka šie izplata dažādus viedokļus.

    Trumpa gadījumā – es neredzu absolūti nekādu atšķirību starp Hilarijas vai vēl trakāk – Bērnija(kas jau nogājis no skatuves) populistiskajos solījumos. Hilarija muld vēl trakāk par 9 mēmajiem un atļaujas izteikties vēlēšanu sagatavošanas karstumā arī aizvainojošus un pat rasistiskus izteikumus. Ja ir kāds idiots, kā Krancis, kas saskata Trumpā nacistu, tad viņi nodarbojas ar to pašu ar ko mēdiji – pretinieku demonizēšanu. Ir absolūti vienalga kuŗš no šiem kandidātiem vinnēs, jo pilnīgi visus viņu atbalstītājus gaida vilšanās, jo tas ko viņi sola ir neizpildāms – neatņemot sociālos pabalstus vai nesagraujot valsts pamatus vai arī nepiespiežot tās pašas ASV korporācijas pārcelt ražošanu atpakaļ uz ASV un vēl jau ir problēma, ka ES tirgus arī gribēs kaut kādu ASV tirgus daļu un sava tirgus izolācijas dēļ var zaudēt draugus – tāpat kā to dara Krievija. Latvijai jebkuŗā vēlēšanu iznākumā būs tāds pats rezultāts – ES liberālkomunisma virziens paliks, arī Krievijas bardaka izplatīšanās paliks turpat, un Latvijas problēmas arī nemainīsies… protams, var arī būt sliktāks scenārijs.

    • “Latvijai jebkuŗā vēlēšanu iznākumā būs tāds pats rezultāts – ES liberālkomunisma virziens paliks, arī Krievijas bardaka izplatīšanās paliks turpat, un Latvijas problēmas arī nemainīsies… protams, var arī būt sliktāks scenārijs.”
      Pilnīgi pareizi(!), bet…lai tas tā nebūtu, tad ir jāatbalsta tā ideoloģija, kura šo “liberālkomunisma virzienu” un “Krievijas bardaka izplatīšanos” ierobežo. Un tāda ir Eiropas nacionālo (etniski integrēto) vērtību saglabāšanas ideoloģija.

  3. Interesanti. Problēma nav Trumpis. Problēma ir “media”. Avīžnieki un laba tiesa reportieru. Tie neprot uzvesties. Viņus vislabāk reaksturo vārdiņi: crooks, creeps, criminals, cowards and communists.
    20.g. s.pirmajā puse bija uzradies viens jefiņš ar smieklīgu uzvārdu: “Schickelgrubber”. Tas vņam nepatika, uzdevās par HITLER. Ko nu šis dauzis? Pieliec vārdiņam mazu “s” priekšā, kas iznāks?
    sHITLER. Nu, nomūrējās jau, bija beigts. Bet kustība palika: shitleristas.
    Avīznieki un reportieri beidzot sastājušies šinī “shitleristas” kustīb a.
    Pazīmes? Nemāk uzvesties. Bet citus māca, lanā, izsmej. Bet nu viņus pašus sāk ķert aiz dziesmas. Kā cāļus. Pat letiņiem ir piemērs. Noķeriet Rigā Čarli Streipuli. Dzīvs paraugs. Uzmanaties, vai nesmird?

Kārlis Kangeris: Politiķi, netēlojiet pārsteigumu! (3)Kad Ivara Godmaņa čekas lietas pazušanas sakarā no jauna tiražēti
Anda Līce: Prasi vairāk! (3)Garīgās vērtības nav tikai gara laika vai enerģijas pārpalikumi, to radīšana prasa ne mazāk laika un spēku kā materiālās dabas lietas.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Dievs ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas…

Sestdien, 18. novembrī, valsts svētku svinīgajā dievkalpojumā Doma baznīcā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags sacīja tradicionālo sprediķi, kur pieskārās dažādām tēmām. “Ceļu no šī brīža uz Latvijas simtgadi arī vajadzētu mērot ar to pašu jautājumu. “Kā es stāvēšu Dieva priekšā?” Visiem reiz tur būs jāstāv un Dievs jautās, kā reiz jautāja Kainam: “Ko tu esi darījis?”. Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš zina visu un ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas, bet visas sarunas? Dievam nebūs nekādu šaubu par to, cik autentisks ir tas, ko viņš ir redzējis un dzirdējis. Par to ir jānodreb līdz dvēseles dziļumiem,” teica J. Vanags.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+