Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. novembris, 2014
Drukāt

Zolitūdes traģēdijā cietušais kasieris Mārtiņš atveseļojas un saka paldies (7)

Foto: LETAFoto: LETA

Ziedi pie Zolitūdes sagruvušā lielveikala "Maxima".

Žurnālisti lielu uzmanību pievērsa arī deviņpadsmitgadīgajam veikala “Maxima” kasierim Mārtiņam Plāsim, kuru pēdējo dzīvu (ap četriem no rīta – deviņas stundas pēc nogruvuma) iznesa no veikala drupām. Daudzie veikala apmeklētāji viņu atcerējās kā gaišu, jauku puisi. Redakcija sazinājās ar Mārtiņa mammu, lai uzzinātu, kā viņam klājas.

Maruta, Mārtiņa māte: “Šis laiks tiešām mūsu ģimenei ir bijis dažādu pārdzīvojumu pilns. Sākumā bija izmisums, neziņa. Mārtiņš bija pēdējais, kuru dzīvu iznesa no gruvešiem. Stāvoklis bija ļoti smags, ja tas būtu pasliktinājies, būtu jāzaudē roka. Paldies visiem cilvēkiem, kuri lūdza Dievu, lai Mārtiņš izdzīvotu, atveseļotos. Paldies visiem glābējiem, mediķiem, kas tajā naktī tur bija, strādāja, Rīgas Austrumu slimnīcas kolektīvam. Tur strādā labi ārsti, ķirurgi, māsiņas, sanitārītes, kas trīs mēnešus rūpējās par Mārtiņu. Paldies visiem, kas mums palīdzēja ar transportu, naudu, padomu, labiem vārdiem, domām, mēs sajutām, it kā visa Latvija būtu sadevusies rokās ap mums.

Mārtiņš Plāsis. Foto no lsm.lvMārtiņš Plāsis. Foto no lsm.lv

Bija prieks par katru labo ziņu, kad dēls apsēdās uz gultas malas, piecēlās kājās, stāvēja. Par pirmo soli, par to, kad atgriezās sajūtas pirkstos, rokās pa mazam laukumiņam.

Tālāk Mārtiņš ārstējās rehabilitācijas centrā “Vaivari”, “SIVA” Jaundubultos, divas reizes bija Vācijā, ko apmaksāja “Maxima”, paldies viņiem. Mārtiņš ir piepildījis vienu no saviem sapņiem, brauc ar velosipēdu. Tas tiešām ir brīnums, kam piepildīties palīdzējāt jūs, ticot, cerot, lūdzot Dievu. Palīdzēja arī Mārtiņa lielais gribasspēks piecelties, iet, darboties ar fizioterapeitiem, ergoterapeitu.”

Mārtiņš: “Patlaban par nākotni vēl nedomāju, jo gribu vēl vairāk uzlabot veselību, tāpēc turpināšu ārstēties rehabilitācijas centrā “Vaivari”. Domāju mācīties, apgūt kādu specialitāti, kur varētu strādāt. Protams, būtu jauki kaut kur aizbraukt, paceļot kopā ar ģimeni. Visiem saku lielu paldies, kas palīdzēja man atveseļoties, kas rakstīja vēstules, pārdzīvoja, juta man līdzi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Jā šis ir tas pozitīvais uz kā būtu jābalstās Mūsu sabiedrībai, uz palīdzību un līdzjūtību, un ne tikai traģēdijas brīžos.

  2. Man tiesam prieks pa so jauku puisi.kurs ir sacis atveseloties.Es ari ludzu Dievu.Martin es tev novelu nepadoties iet talak.un viss bus labi.ceri uz to Kungu un vis bus labi.

  3. MĀRTIŅ….man patiess prieks par TEVI…..cik DIEVS Tevi ļoti mīl, šo dienu Tu noteikti vari uzskatīt par savu otro dzimšanas dienu…..Lai Tev un Taviem mīļajiem Dieva svētība ik brīdi….lai veicas….

  4. Mārtiņ! Tev un Taviem mīļajiem novēlu lielu,lielu izturību!

  5. Mārtiņ, paldies par Tavu optimismu, milzīgo izturību un ticību tam, ka izveseļosies! Tev noteikti viss izdosies! Ļoti ļoti priecājos par Tevi un novēlu veiksmi visā turpmākajā dzīvē Tev un Tavai ģimenītei!

  6. Mārtiņ! Tu esi lielu lielais malacis! Tev viss izdosies! Lai vienmēr tevi sargā Tavs sargeņģelis un blakām ir tikai labi cilvēki!

  7. paldies par tavu lielo gribasspēku un dzīvotgribu-bez tā jau nevarētu

Draugiem Facebook Twitter Google+