Tehnika
Auto un moto

Mazais “tīģeris” iekož lielajam BMW 16

Arta Drēziņa foto

Man nekad, rakstot par konkursa “Latvijas Gada motocikls” dalībniekiem, nav paticis konfrontēt savā starpā motociklu ražotājus, īpaši vēl ar BMW, kuru motociklus daudzi uzskata par labākajiem pasaulē, daži modeļi savā klasē tādi noteikti arī ir. Katram mocītim ir sava vieta uz pasaules, savas labās un sliktās puses. Bet ko lai dara, ka jauno britu firmas “Triumph” vidējas kubatūras enduro modeli “Tiger 800” (cipari nozīmē dzinēja kubatūru; 95 zirgspēki) katrs sevi cienošs Eiropā rakstošs motožurnālists salīdzina ar analogas klases BMW motociklu?

No vienas puses tas droši vien ir objektīvi, no otras – gan jau arī subjektīvi, jo gribas izgaršot, ka kāds “britu tīģeris” ielaužas BMW solīdi koptajās aprindās un mēģina izraut arī sev kādu kumosu. Man bija izdevība jauno “Tiger 800” notestēt maršrutā Ķekava – Jaunjelgava – Madona – Ērgļi – Ogre – Rīga. 384 km, vidējais ātrums 52 km/h, degvielas patēriņš 5,05 l/100 km. Šoseja, pilsētas, nedaudz arī zemes ceļi. Bet vispirms nedaudz par pašu “Triumph” uzņēmumu.

Dzima agri un pārdzima ar jaunu spēku
“Triumph” motociklus sāka ražot ātrāk nekā tādi grandi kā vācu BMW un amerikāņu “Harley – Davidson” – 1902. gadā. 19./20. gadsimtu mija bija laiks, kad pasaulē motociklu ražotāji parādījās kā sēnes pēc lietus. Nesen izgudrots, motocikls nāca modē. “Triumph” nebija gluži pirmais, bet šobrīd ir vecākais no tiem dažiem ražotājiem, kas palikuši pāri no vairākiem desmitiem uzņēmumiem, kas Anglijā radās motociklu buma laikā.

Zīmīgi, ka ideja par močiem radās migrantiem no Vācijas Betmanam un Šultem, turklāt tolaik klasiskā veidā: kā turpinājums šujmašīnu, velosipēdu eksportam un ražošanai. “Triumph” izdevās dabūt lielus pasūtījums I un II pasaules karā (ne tikai motociklu piegādē, arī citai tehnikai un rezerves daļām), kas arī deva labus attīstības impulsus. Starpkaru periods: veiksmīgs, daudzas inovācijas. Pagājušā gadsimta 40. – 50. gados briti negaidīti labi paņēma ASV tirgu, tai skaitā, Holivudas filmas un aktierus. “Triumph” moči joprojām populāri amerikāņu aktieru vidū, ar tiem braukuši un brauc, piemēram, Klūnijs, Īstvuds. Šobrīd briti ASV tirgū esot iecienītāko pieciniekā kopā ar “Harley-Davidson”, BMW, “Ducati” un “Honda”.

60. gados sākās britu noriets. “Triumph” nespēja pretoties lētākiem un dažkārt arī labākiem japāņu ražotājiem, elpu atguva BMW un citas Eiropas firmas, populāri kļuva amerikāņu “Harley – Davidson”. Tas rezultējās ar uzņēmumu bankrotu 1983. gadā.

Bankrotējušo “Triumph” nopirka miljardieris Džons Blūrs, kurš nesteidzīgi septiņu gadu laikā atjaunoja ražošanu. Gan klasiskos modeļus ar divcilindru dzinējiem, gan izstrādāja modeļus ar īpašiem – trīscilindru- dzinējiem. Tiem pakaļ Blūrs devies uz Japānu, kur izdevies no kāda ražotāja sadabūt trīscilindru dzinēja izstrādnes un tās modernizēt atbilstoši mūslaiku prasībām.

“Triumph” līdz šim tirgots arī Latvijā, bet tikai kopš šā gada ir savs dīleris: SIA “SDK”. Ir neliela, bet stabila dažu desmitu latviešu – “Triumph” mīļotāju kopiena. Tuvākie konkurenti: BMW, KTM, “Honda”.

“Mūsu moči nav kvalitātes ziņā zemāki par konkurentiem. Atšķirība ir “garšā”. “Triumph” pievienotā vērtība ir vēsture un sava oriģinālā seja, īpaši, dzinējs. Cenu politika: vispilnākajai komplektācijai jāmaksā aptuveni tik, cik konkurentiem maksā “plikākais” modelis. Piemēram, “Tiger 800″ šobrīd maksā no10 900 līdz 14 900 eiro. Pirmie motocikli jau pārdoti,” man saka dīleru pārstāvis Arnis Blodons.

Galerijas nosaukums

Viss kā vajag un pat labāk

“Tiger 800” aprakstu gribētu sākt ar joku. Stūre britu mocim atrodas pareizajā pusē… Tāpat kā gāzes “ručka”. Vienu brīdi domāju, ka motocikla “ķepiņa” novietošanai stāvēšanā varētu būt arī otrajā – labajā – pusē, bet nekā. Vienu lietu gan briti maina, eksportējot motociklus uz zemēm, kur brauc pa ceļa labo pusi. Nu, ko? Pat motociklu guru dažas sekundes jāapdomājas, kad izdzird šo jautājumu. Jā, pareizi: maina priekšējā luktura stiklu, lai nežilbinātu pretim braucošu: kā zināms, stikli pa ceļiem braucošajai tehnikai tiek konstruēti tā, lai vairāk gaismas būtu grāvja pusē, mazāk – pretimbraucošajam acīs.

Eiropas motospeciālisti uzskata, ka “Tiger 800” patiesi vēlas pakaitināt brāli divcilindrīgo BMW 800\850 un neļaut tam turpināt zināmu monopolstāvokli savā nišā. Izskatās, ka kaitināšana ir izdevusies: no vienas puses vizuālais izskats un detaļu kvalitāte līdzīga, bet no otras puses nedaudz zemāka cena un, protams, trīscilindru dzinējs, par kuru gandrīz visi dzied slavas dziesmas. Protams, vienmēr atradīsies kādi, kam patīk divu cilindru patiešām lieliskā BMW dzinēja dziesma, jauda un burbuļošana, bet trīs cilindri ir trīs cilindri. Tas jau it kā dabiski: jo vairāk cilindru, jo vienmērīgāk un elastīgāk strādā dzinējs.

Konkrēti “Triumph” ar saviem trīs cilindriem panācis, ka dzinējs lieliski ar maksimāli lielu griezi strādā arī zemos apgriezienos, vienmēr viens no virzuļiem ir darba stāvoklī un dod kloķvārpstai virzību. Ne velti “Triumph” iecienīti mototriku meistaru vidū, kur zemiem apgriezieniem ir milzīga nozīmē. Kāds eksperts pat salīdzina šo iekšdedzes dzinēju ar elektrisko dzinēju. Nezinu, ar elektromoci (ir arī tādi!) vēl neesmu braucis. Vēl saka, ka britu inženieri šo dzinēju nostrādājuši līdz tādai pakāpei, ka to varot salīdzināt ar vācu inženieru slaveno BMW boksertipa dzinēju. Nezinu, neesmu inženieris. Bet kā ierindas braucējs protu novērtēt, cik maza vibrācija ir britu radījumam. Starp citu, tas tādiem cilvēkiem kā es, kuri ikdienā nestrādā fizisku darbu un kuriem rokas nav tās stiprākās, var būt nozīmīgi, jo tālos ceļos mazāk nogurst rokas. Mototālbraucēji saka, ka vibrācija nogurdinot arī visu pārējo ķermeni.

Dzinējam ir regulējami seši darba režīmi: no superprofesionāla līdz svētdienas braucējam, arī piemērojami ceļa un laika apstākļiem. Bet ar to vairs nevienu nepārsteigsi. Tāpat kā ar apsildāmiem rokturiem un sēdekli, kruīzkontroli, ABS un pretizslīdēšanas sistēmu.

Patika elektriski regulējams stikls, kas nav visiem šis klases motocikliem. Ērta sēdēšana, arī vadības knibuļi – tie gan ar zināmu britu piesitienu, jāpierod, BMW ir vienkāršāk. Digitāls displejs ar normāla izmēra cipariem. Vēl nesen motopasaulē gandrīz bez izņēmuma modē bija nelielas ciparnīcas vai mazi elektroniski displeji, no kā varētu secināt, ka vidējas un vecākas paaudzes cilvēkiem, kam redze vairs nav vanagasa kā jaunībā, vairs nevajadzētu sēsties uz motocikla. Tā man reiz viens motodīlers arī acīs pateica, kad to pārmetu: piedod, bet tu savos gados vairs neesi šī ražotāja mērķauditorija… Paldies, protams, par komplimentu. Tagad nezin kāpēc gan mode mainījusies uz redzamākiem cipariem, burtiem un simboliem.

Mīnuss: nav navigācijas

Kopumā runājot, “Tiger 800” kvalitātē un izskatā līdzīgs BMW konkurentam, ar savām “odziņām” un plusiem. Ērts, smuks, viegli vadāms. Bet ir arī viens liels mīnuss: nav iespējams displejā dabūt iekšā navigācijas sistēmu. Jaunajā BMW konkurentā tāda iespēja ir. Protams, navigāciju var kādā stiprinājumā piemontēt atsevišķi vai izmantot tālruni. Bet tas ir no sērijas, ka motociklu var salikt no atsevišķām detaļām. Es piederu pie cilvēkiem, kas uzskata, ka mūsu laikos pirkt jaunu automašīnu vai jaunu dārgu ceļojumu enduro vai tūrisma motociklu bez navigācijas vairs īsti nav lāgā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamajam “tīģera” modelim navigācija būs.

Pēc “Tiger 800” testēju arī tā konkurentu jauno “BMW F 850 GS”. Pēc lielākoties slavas dziesmas nodziedāšanas “tīgerim”, jāsaka, ka BMW nav gulējis uz lauriem un sniedzis savu atbildi – un vismaz vienā būtiskā aspektā riktīgi, manuprāt, kā saka, ielicis “Tiger 800” lielu “kloķi”. Bet tāda jau ir tehnikas ražotāju ikdiena. Tirgus nosaka attīstību un konkurenci. Par BMW lasiet kādā no nākamajām reizēm.

LA.lv