Melone mazā kastītē 0
Interesanta nodarbošanās un veselīgs rezultāts. Šādi augļu un ogu žāvēšanu mājas apstākļos dēvē Džuljeta Leiterte, akciju sabiedrības Lauku Avīze administratīvās daļas vadītāja. Viņa aizraujas ar to jau daudzus gadus, izmēģinājusi gandrīz visu. Pasmej, ka uz ikvienu augli skatās ar vienu domu – vai to var izžāvēt?!
“Gadatirgū ievēroju zīmīgu tendenci – pie žāvētas gaļas stenda sastājusies rinda, bet žāvētiem augļiem vairums paiet garām vienaldzīgi, labākajā gadījumā – tā dīvaini nolūkojas,” teic Džuljeta.
Viņas mājās žāvēti augļi un ogas ir pirmais un galvenais kārums. Vakarā, sēžot pie televizora, apēd nevis cepumu vai konfekti, bet auglīša ripiņu vai šķēli. Šādi našķi ļoti garšo mazbērniem. Arī kolēģi tīko pēc Džuljetas hobija rezultāta, allaž pamet skatu – vai tik nav atnests kāds trauciņš ar gardo našķi.
Milimetrīgas šķēlītes
“Pirms gadiem divdesmit nejauši nopirku elektrisko augļu žāvētāju – tam bija pamatīga atlaide. Tas nekas, ka nezināju, ko ar šādu aparātu iesākt. Tā arī gadiem nomētājās skapī.
Kad iegādājāmies lauku māju, jau pirmajā rudenī pārsteidza traka ābolu raža. Ko ar to lērumu iesākt?! Atcerējos par žāvētāju. Maigās ābolu šķēlītes iegaršojās mums visiem,” stāsta Džuljeta.
Aparātu gan ātri vien nosvilinājusi – tas nebija paredzēts nepārtrauktai darbināšanai. Iegādājās jaunu ierīci, ar vairākiem izņemamiem plauktiņiem. Un tad tik sākās! Žāvēja visu, kas šķita procesam atbilstošs. Internetā atrada forumus, kur ļaudis apspriež šo tēmu. Visu jauno noteikti izmēģināja.
Lai tiktu pie kvalitatīva žāvējuma, krietni jānopūlas. Vispirms augli sagriež ļoti plānās, pāris milimetru tievās šķēlītēs. Jāpiemeklē nazis, jābūt precīzam un pacietīgam. Reiz draudzene pieteikusies palīgā griezt ābolus, ļoti centusies, bet vienalga nebijis tik plāni, kā Džuljeta ieradusi.
Žāvēšana ilgst daudzas stundas, tādēļ notiek arī naktī. “Sākumā vispār negulēju! Ik pēc stundiņas skrēju mainīt vietām plauktiņus un tik jūsmoju – cik smuki sanāk! Kas bija gatavs, to fiksi apēdu.” Vēlāk iegādājusies mehānisko taimeri, ko savieno ar kontaktu, lai ik pēc pāris stundām iekārta automātiski izslēgtos un atkal ieslēgtos.
Plauktiņus maina, lai žūšana notiktu vienmērīgi. Vēl ik pa brīdim jāsakārto ciešāk šķēlītes, jo žūstot tās krietni sarūk. Prāvu meloni pēc pārstrādes var sabērt mazā kastītē!
Veselīgais našķis
“Daudzas Latvijā ražotās sukādes top šādi: vispirms augļus vai ogas sasaldē, pēc tam strauji atkausē un piesūcina ar cukura sīrupu. Nav slikta metode, taču es gandrīz visu žāvēju bez cukura, to jau tāpat ēdam par daudz. Cukurots auglis, protams, ir labāks par čupačupu, tomēr vērtīgāks ir pēc iespējas dabiskāks produkts,” uzsver Džuljeta.
Viņa pārbaudījusi, kas garšo patiešām labi.
Āboli – var gatavot gan šķēlēs vai ripās pēc sentēvu metodes, gan vairāk izžāvējot, kā čipsus, cietas un kraukšķīgas daiviņas. Melones šķēlītes iznāk gardas, īpaši no saldajām Uzbekijas šķirnēm. Izžūstot tās kļūst gandrīz vai caurspīdīgas.
Kaltētas upenes vispār ir universālas ogas, tās var iecept arī saldajā maizē kā rozīnes. Vēl lieliski garšo upeņu plāksnes. Ogas sablendē biezenī, pieliekot niecīgu daudzumu cukura – ēdamkaroti uz kilogramu. Masu klāj uz cepampapīra, izlīdzina viscaur vienādi biezu – citādi biezākā vieta vēl nebūs izžuvusi, bet plānākā jau sāks degt. Gatavo loksni sagriež kvadrātiņos.
“Nobaudot kaut vai vienu, šķiet, ka esi apēdusi visas upenes, kas vien dārzā bijušas! Super daudz vitamīnu!
Līdzīgi gatavoju ābolu rulli. Augļus nomizoju, izņemu serdes un parupji sagriežu. Lieku katlā ar nedaudz ūdens. Kad sāk vārīties, visu apmaisu un plīti izslēdzu. Atstāju kādas 15 minūtes, lai karstumā pasautējas. Pēc tam blendēju, var kopā ar apelsīnu miziņu sukādēm vai ko citu. Masu žāvēju astoņas stundas. Iznāk tik plāna kā papīrs, avīzi varētu drukāt! Plāksni sarullēju un iegūstu lielisku mazbērnu audzināšanas ieroci – viņi gatavi uz visu, lai tikai dabūtu šo kārumu.”
Gards rezultāts iegūstams no eksotiskajiem augļiem – mango, hurmas, persikiem, nektarīniem. Tie noteikti jāmizo, jo miza kaltējoties kļūst visai cieta.
Interesanti, ka skābenie kivi pēc sausēšanas kļūst saldi. Zaļās ripas izskatās skaisti, dekoratīvi. Saliec tūtiņā – lieliska dāvana.
Ļoti garšīgi ir žāvēti banāni – līdzīgi veikalā nopērkamajiem banānu čipsiem, tikai ripiņas mīkstākas un garša labāka. Džuljeta griezusi banānu arī gareniski, tādas šķēles labi izskatās. Var sarullēt un izmantot kā dekorāciju desertam vai kūkai.
Jebkuru produktu labāk izvietot uz cepampapīra, lai nepielīp pie restītēm.
Mērenību arī grādos
Svarīgi, lai temperatūra nav pārāk augsta, citādi viss veselīgais aizies pa pieskari. Vajadzētu žāvēt karstumā līdz 45 grādiem. To svarīgi zināt, lai iegādātos īsto ierīci – ar iespēju regulēt temperatūru. Ja nav regulētāja, sausēšana notiekot apmēram 70 grādu karstumā.
“Tagad esmu iegādājusies infrasarkano žāvētāju. Nopirku Pēterburgā, iznāca daudz lētāk, nekā piedāvā mūsu interneta firmas. Ar šo metodi daudz labāk saglabājas garša un izskats, arī process ir ātrāks. Pirmo porciju gan sadedzināju. Kamēr sapratu, kā viss notiek, šķēles jau bija pilnīgi melnas!”
Ja esat gatavs maksāt par parastā tipa iekārtu, labāk izvēlēties tādu, kam žāvēšana notiek no augšpuses. Ja siltais vējiņš nāk no lejas un produkts tiek žāvēts 45 grādu temperatūrā, zem vāka mēdz kondensēties mitrums un pilienveidā krist lejā, visu lieki samitrinot.
Jārēķinās, ka jebkurš žāvētājs patērē daudz elektrības. Tādēļ ir vērts šo procesu uzsākt vien tad, ja ir ko likt visos plauktiņos. Tā reste, kurā ir gatavāks produkts, jāpārliek tālāk no siltuma avota, lai viss izkalstu aptuveni vienādā laikā. Citādi beigās paliks viens plauktiņš, ko nāksies sildīt vēl vairākas stundas.
Tas vienmēr ir ilgs process, piemēram, ābolu un zemeņu ripas izžūst apmēram 10 stundās, meža avenes – apmēram 14, bet ananasa šķēlītes – 18 stundās.
Var darboties arī ar garšaugiem, piemēram, dillēm, pētersīļiem, baziliku, selerijas zaļumiem. Tos sagriež, atdala kātiņus vai arī sakapā ļoti sīki. Saber uz cepampapīra un ievieto aparātā. Pirms tam augus nedrīkst turēt ūdenī. Lieks mitrums – lieks laiks! Zaļumi izžūst 3 līdz 5 stundās.
Lieliskas ir šādi kaltētas sēnes un ārstniecības augi. Tējām gan labāk izmantot vēl zemāku temperatūru, lai saglabātu krāsu un aromātu.
Uzglabājot žāvējumus, jāuzmanās no mitruma. Nedrīkst turēt ledusskapī, pat ne cieši noslēgtā traukā, viss sāks bojāties. Taču augļu plāksnes jāglabā tieši aukstumā! Džuljeta savus žāvētos prieciņus liek kastītēs ar vāku un tās visas vēl ievieto cieši aizveramā lādē.
No Džuljetas pieredzes * Auglim tomēr jābūt ar labu garšu. Reiz nopirku poļu ābolus, tie izskatījās skaisti un pat smaržoja, taču pēc izžāvēšanas garšoja pēc skaidām, galīgi nebija ēdami. Reizēm ir citādi – zemenes, kas bija visai skābas, pārtapinātas biezeņa plāksnē, kļuva saldas. * Īsti nav jēgas kaltēt mellenes. Kļūst rūgtenas, zūd tipiskā garša, nav saprotams, ko ar tādām iesākt. * Man īpaši neiet pie sirds žāvētas meža avenes. Garšā dominē sēkliņas. Taču tējai der. Līdzīgi ar meža zemenēm – kļūst nedaudz rūgtas, taču tēja iznāk laba. * Slikti žūst plūmju pusītes – iznākt tāds kā mizā iepildīts ievārījums. * Labi izdodas ķirbja konfektītes. Der tikai tāds ķirbis, kas nav šķiedrains, bet nav arī pārlieku ciets. Pievienojot cidonijas, izzūd specifiskā garša, kas man netīk. Vispirms cidonijas pārberu ar cukuru, šo sīrupu pārleju ķirbim, ļauju diennakti nostāvēties. Vēl vienu dienu notecinu lieko šķidrumu, pēc tam žāvēju. * Nebūs garšīga tā bumbieru šķirne, kam iekšā tādi kā graudiņi – žāvējot šķēles kļūs cietas. * Pilnīgi bezjēgā ir mēģināt kaltēt arbūzu. Reiz pamēģināju – pēc ļoti daudzām stundām ieguvu tādu kā stiepīgu, pārmērīgi saldu masu ar ļoti īpatnēju garšu, kas nemaz neatgādināja arbūzu. Ar gurķi bija līdzīgi. Process vēl ilgāks, un arī garša galīgi nekāda!
|
