Foto – Linda Dombrovska

Mēris izplatās kā uguns pakulās 16

Ir februāra sestdiena. Rīts sākas saulaini, bet pēcpusdienā iegriežas vēss austrumu vējš, ne tikai kaulos, bet arī sirdī ienesot vēsumu. Lai dotu medniekiem lielākas iespējas mazināt Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, mežacūku medības šogad ir atļautas arī februārī, lai gan tas lielu sajūsmu medniekos neizraisa.

Reklāma
Reklāma

Grūsnie meža zvēri stresā

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Februārī aļņu un staltbriežu govis, stirnu kazas un arī mežacūku mātītes ir jau vēlīnā grūsnības periodā. Jebkura lieka meža traucēšana rada papildu stresu dzīvniekiem laikā, kad tiem būtu jāļauj atpūsties. Tomēr mednieku kluba “Bērze” medniekiem, kuri saimnieko netālu no Pienavas, šajā sestdienā ir smags uzdevums – meklēt no mēra kritušos rukšus, kā arī nomedīt pēc iespējas vairāk mežacūku.

Klubs nekad nav sūdzējies par mežacūku trūkumu savās medību platībās. Zemgales plašie labības lauki vienmēr nodrošinājuši meža rukšus ar bagātīgu barības bāzi. Tāpat vīri līdz šim centušies saimniekot gudri, vasarās sargājot laukus no postītājiem, vienlaikus saudzējot sivēnmātes, kā to vienmēr paģērējuši nerakstītie medību ētikas nosacījumi. Ja šodien visu iznīcini, rīt nebūs ko medīt – tāds bijis līdzšinējais uzstādījums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr viss mainās, un ne vienmēr uz labu. Pagājušā gada nogalē daļā kluba platību tika nomedītas mežacūkas, kurām analīzes uzrādīja vīrusa klātbūtni. Vēlāk tika atrastas arī no mēra kritušās. Tas bija brīdis, kad vīri saprata – nedrīkst vairs piekopt saudzējošu attieksmi pret rukšiem. Jau labu laiciņu mežacūkas tika intensīvi medītas, lai samazinātu to skaitu, tomēr šaut barā vadošo sivēnmāti roka necēlās.

Medību kluba vadītājs Mārtiņš Gabranovs rīta instruktāžā norādīja, ka dienas galvenais uzdevums ir mežā meklēt rukšus, kas miruši no nāvējošā cūku mēra, kas Latvijā plosās jau divarpus gadus, pa šo laiku jau izplatoties praktiski visā Latvijas teritorijā, lai gan vēl oficiāli ir reģioni, ko mēris nav skāris. Mārtiņš Gabranovs uzsvēra, ka netic, ka konkrētajos mastos būs arī kāda dzīva mežacūka, bet, ja tomēr ir, tad uzdevums ir medīt visas pēc kārtas, neskatoties uz dzimumu vai vecumu.