Mobilā versija
+1.3°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
20. oktobris, 2015
Drukāt

Mērniecības kļūdām ir pielaide

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

1996. gadā pagasta zemes komisija man atjaunoja īpašuma tiesības uz 38,8 hektāriem zemes Dobeles novadā. Pēc arhīva dokumentiem, līdz 1940. gadam maniem piederīgajiem piederēja 108,69 pūrvietas. Bet šogad to pārmērot ar instrumentiem, atklājās, ka zemes ir mazāk, nekā norādīts dokumentos. Cik liela var būt pieļaujamā kļūda? Ivars Meilands Kandavā

Zemes reformas sākumā un līdz pat 2007. gadam, trūkstot mērniecības instrumentiem un kartēm, bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku zemes robežu noteikšanā izmantoja tā saukto ierādīšanas paņēmienu, par ko vecie mērnieki vēl šobaltdien smejas. Iznākumā zemes robežas daudzviet noteica pagalam kļūdaini, izraisot pamatotu zemes atguvēju neapmierinātību. Kā noskaidroju Valsts zemes dienestā, arī Meilanda k-gam zemes robežu noteikšanā savulaik ticis izmantots šis zemes robežu noteikšanas paņēmiens. 1996. gada 28. jūnijā Dobeles rajona Dobeles pagasta zemes komisijas lēmumā un zemes robežu plānā norādīts, ka, veicot zemes īpašuma instrumentālo uzmērīšanu, kopplatība var mainīties. Tādi ieraksti ir daudziem bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem savulaik izdotajos dokumentos pēc zemes robežu noteikšanas ar šo ierādīšanas paņēmienu.

Pēc 2011. gada 27. decembrī Ministru kabinetā izdotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem, platībām no 1 līdz 200 ha lauku apvidū pieļaujamo atšķirību Valsts zemes dienestā rēķina pēc īpašas formulas: ± 0,25 √¯P (P – zemes vienības platība hektāros).

Pēc šīs formulas, Meilanda k-ga īpašumam pieļaujamā atšķirība ir ±1,56ha (± 0,25 √¯38,8). Tādējādi pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas minimālā zemes īpašuma platība ir pieļaujama 37,24 ha (38,8 – 1,56), bet maksimālā – 40,36 ha (38,8 + 1,56).

Kā izrādās, vēsturiskā zemes platības mērvienība pūrvieta, pārrēķinot to hektāros, Latvijā atšķīrās. Kurzemē 1 pūrvieta – 0,365 ha, Vidzemē – 0,371 ha. Meilanda k-ga senčiem piederējušās pūrvietas pārvēršot hektāros, viņam būtu jāatjauno īpašuma tiesības 39,67 ha (pēc Kurzemes pūrvietas mēra) vai 40,32 ha (pēc Vidzemes mēra).

Taču Valsts zemes dienestā piebilst, ka, uzmērot zemi atkārtoti ar instrumentiem, netiek ņemti vērā vēsturiskā īpašuma dokumenti, bet gan 1996. gadā izdotā zemes ierādīšanas lieta. Turklāt zemes īpašums 38,8 hektāru platībā 1997. gadā ticis reģistrēts Zemesgrāmatā.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+