×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.6°C
Līksma, Bārbala
Trešdiena, 25. aprīlis, 2018
24. janvāris, 2018
Drukāt

Sanita Upleja: Mēs neceļam jaunu valsti (15)

Sanita Upleja. Foto - Valdis SemjonovsSanita Upleja. Foto - Valdis Semjonovs

Kad likās, ka šā brīža sabiedriskajā sarunā viss ir jau pateikts par čekas mums kaklā uzkārto akmeni jeb maisiem, no aizokeāna tālēm Austrālijā braši atskanēja kāda jauna latviešu studenta gana skaudrais jautājums: “Dāmas un kungi, kā jūs domājat uzcelt jaunu valsti?” Jautājums it kā vietā, un ir pat likumsakarīgi, ka šī jautājuma pirmais formulētājs ir trimdas latviešu vēsturnieks Uldis Ģērmanis, no kura stafeti pārņēmis jau Latvijas brīvvalstī uzaudzis jauns cilvēks. Ar šo jautājumu U. Ģērmanis retoriski atbildēja NIP biroja žurnālistiem 1997. gadā Stokholmā videointervijā par VDK tēmu, un tagad jaunais students to piesauc šīs pašas tēmas sakarā.

Arī man, sākotnēji izlasot šo jautājumu un tīmeklī noklausoties sarunas fragmentu ar U. Ģērmani, šāds visnotaļ atmaskojošs jautājums par to, kā var uzcelt jaunu valsti, pilnīgi un galīgi nepārcērtot saites ar veco, totalitāro režīmu, likās vietā un precīzs.

Līdz brīdim, kad es atskārtu juridisko niansi, ka mēs kopš 1990. gada neceļam un neveidojam jaunu valsti, bet gan atjaunojam 1918. gadā dibināto, 1940. gadā iznīcināto un vien de iure piecdesmit gadus pastāvējušo. Šo juridisko faktu radīja virkne likumsakarību, un no tā arī izriet vesela rinda likumsakarību.

Gan tad, kad mēs tiešām radījām savu valsti 1918. gadā, gan tad, kad pēc padomju verdzības pusgadsimta to atjaunojam, mēs šo valsti veidojam un lipinām kopā no tāda materiāla, kāds nu mums ir pieejams. 1918. gadā tas materiāls bija ar cara impērijas cirstajām rētām, aizvainojuma un savstarpēja naida nogulsnēm tautas dvēselē. Un arī brīvvalsts atjaunošanas brīdī pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā mūsu valsts un sabiedrības veidošanai izejmateriāls bija tāds, kāds nu tas varēja būt pēc piecdesmit gadiem zem brutālas totalitāras varas okupācijas.

Cara impērijā valdošais beztiesiskums, nevienlīdzība un nežēlība pietiekami dziļi ietekmēja daudzu latviešu dzīves uztveri, lai viņi nejustos apmierināti ar savas kapitālistiskās brīvvalsts sasniegumiem un turpinātu nosliekties par labu stipri sārtajām sociāldemokrātu idejām, ja raugāmies pirmskara Saeimas vēlēšanu rezultātos un politiķu savstarpējos ķīviņos. Savu lomu spēlēja arī Krievijas impērijas “tautu cietumā” mākslīgi saasinātās attiecības starp dažādām etniskām un reliģiskām grupām, kas vairāk traucēja nekā palīdzēja jaunās valsts celšanā.

Savstarpēja neuzticība starp dažādām grupām, slāņiem un partijām, nespēja vienoties sabiedrības kopīgu mērķu vārdā kā mūžam tekošs ūdens grauza, līdz sagrauza demokrātiskās brīvvalsts jaunos un trauslos pamatus. Tāpēc ir diezgan likumsakarīgi, ka pret 1934. gada apvērsumu neiebilda lielas tautas masas, jo īstas brīvības un atbildīgas demokrātijas trauslie asni vēl nebija paspējuši sazaroties pietiekami blīvā un stipri iesakņotā dzīvžogā, kas spētu pretoties stiprākām vēja brāzmām un liktenīgām viesuļvētrām.

Brīvvalsts sāpīgais zaudējums un pazemojošie sekojošo okupāciju gadi bija gana laba mācība, lai tautas lielākā daļa gan ietu uz barikādēm, gan pacietīgā un demokrātiskā procesā atjaunotu savu valsti, neraugoties uz to, cik materiāli labi vai slikti nodrošināti vai pietuvināti varai viņi bijuši padomju okupācijas laikā. Arī padomju impērija, protams, bija tautu cietums, taču siltas vietas zaudēšana pie cietuma pirmā jeb labākā galda var būt pietiekami labs iemesls, lai pretotos vai vismaz nepiedalītos cietuma mūru nojaukšanā.

Ja mēs pavisam godīgi paraugāmies uz tā laika notikumiem – daudzskaitlīgajām tautas manifestācijām, Tautas frontes veidošanos un citiem politiskajiem procesiem –, tad nav noliedzams, ka padomju impērijas mūru graušanā vienlīdz aktīvi piedalījās latvieši ar ļoti dažādu vēsturisko pieredzi un statusu padomju impērijā. Mērs bija pilns lielākajai daļai mūsu tautas, pat ja katram savu iemeslu dēļ.

Un tad, kad cietuma mūri bija sagrauti, mēs sākām atjaunot savu valsti vienīgajā vietā un laikā, kāds bija iespējams, ar vienīgo mums pieejamo materiālu. Līdz ar to rezultāts ir tāds, kāds tas vēsturiski ir iespējams, nevis tāds, kādu katrs no mums iedomājās savos sapņos. Sapņi, iedomas un ideāli ir viena lieta, taču vēsturiskā nasta, ko katra latviešu dzimta ir iznesusi un turpina nest uz saviem kamiešiem, ir tā, kas veido dzīves īstenību 21. gadsimta Eiropas Savienības dalībvalstī Latvijā.

Vai bija iespējams sākt celt pilnīgi jaunu valsti un sabiedrību, kā to gribētos ne vienam vien trimdas latvietim vai jaunās paaudzes pārstāvjiem, kuriem nav tiešas vēsturiskas pieredzes no dzīves padomju īstenībā? Diezin vai, jo tādā gadījumā mums būtu pilnībā jāatbrīvojas no tā izejmateriāla, kāds te bija brīvvalsts atjaunošanas brīdī. Vai tas ir iespējams brīvā un demokrātiskā sabiedrībā? Visticamāk, ka ne.

Tāpēc mana atbilde uz jautājumu, kā jūs domājat uzcelt jaunu valsti, ir tā, ka mēs neceļam jaunu valsti jeb, līdzībās runājot, mēs tikai varam audzēt un kopt jaunus un spēcīgus dzinumus no vecā stumbra un mūžsenajām saknēm. Vienlaikus paturot prātā, ka, pārāk sparīgi ar cirvi vicinoties, tautas dzīvības koks var arī nokalst pavisam.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Uplejas raksts ir demagoģisks vervelējums ar galevno domu – aizstāvēt čekistus un viņu aģentus un saglabāt esošo situāciju 4.maija republikā, kur dominē čekisti un Latrvijas varturi ir nobažījušies par kremļa interešu aizstāvību.
    Upleja izliekas, ka nesaprot par ko raksta Butāns. Butāns raksta, ka beidzot ir jānomaina esošā čekistu / komunistu / kremlistu aizstāvju kliķe un tā jaaizstaj ar jauniem demokrātiskiem spekiem. Upleja temu samudžina un netiešā veidā aizstāv čekas maisu neaizskaramību (varbūt pati ir tur iekšā).
    Neaizmirstiet, ka aģents ir vērtīgs saviem riekšniekiem no kremļa tikai tik ilgi, kamēr viņš nav atklāts. Tad kad mēs uzzināsim tos 583 vdk aģentus no kultūras darbinieku vidus un visus pārējos, tad šie aģenti kļūs bezvērtīgi, jo tauta zinās kā no viņiem izvairīties un ka vērtēt viņu iepriekšējo rīcību.

  2. kas arī bija jāpierāda.

  3. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  4. Pa laikam rodas iespaids, ka padomieši ir aizmirsuši visas dziesmas, grāmatas un tautas piedzīvojumus pirms okupācijas. Reti kad uz tiem atsaucas. Tagad katrā sarīkojumā skandina tikai “maestro” dziesmas un godina padomju dižgarus.

  5. valsts mugurkauls salauzts pa skriemeļiem..
    okupēja, armiju iznīcināja, varas vīrus noslepkavoja.
    kolhozi..izņemot Kauliņtēvam zemi kopa paši saimnieki ar sirdi ne rokām..citi kolhozi turējās uz plušķiem bezzemniekiem, kuri to pat neprata apstrādāt..
    Barīkādes?? iekārtas maiņa uz papīra!! Tie paši kolhozu laika plušķi turpina…Saknes? KUR? Sibīrījā, kapiņos!!
    Ko darīt? Pēdējo reizi ar biļetenu pārgriezt nabas saiti ar pagātni!! No saknēm namu neuzbūvēs. Jāceļ tautas apziņa!!

    • Tautai apziņa sāk mosties. Vakar par Hūti pie Bojāra nobalsoja tikai 14%. Pārējie 85% šim iedeva vilka pasi.
      Bet ko tas deva?
      Jau atkal lielo oligarhu advokāti Sudrabu ZZS kopā ar saskaņiešiem atstāja amatā un vēl paslavēja.
      Sapuvušie celmi ar savām trulajām saknēm velk valsti purvā, bet te kāds domā, ka tā jāturpina vien tipināt un lipināt tālāk…

  6. sens, represiju skārts Atbildēt

    Jautājums Artūram un viņa domu biedriem: Kur un kā gribat dzīvot Jūs?
    Veidot sev jaunu valsti vai dzīvot kādā, jau esošā? Esoša Valsts, manuprāt, ir jāpieņem ar visu viņas pagātni, kā Jūs turpiniet savu dzīvi ar visām jaunības kļūdām. Ja to nevar, jāveido savu, līdz šim neapdzīvotā vietā. “Iztīrīt” pagātni no Valsts arī komunisms mēģināja, nekas labs ilgtermiņā neiznāca.
    Vai esi gatavi aktīvi līdzdarboties savas Valsts pārvaldē? Ja nē – nečīksti.

  7. mazs, riebīgs precizējums Atbildēt

    ” … nejustos apmierināti ar savas kapitālistiskās brīvvalsts sasniegumiem un turpinātu nosliekties par labu stipri sārtajām sociāldemokrātu idejām … ”

    Neapmierināti jutās tie, savā dzimtenē nevajadzīgie imigranti-laukstrādnieki, kuri tūkstošiem ieplūda Latvijā plānākas garozas meklējumos !
    Padomijas laikos to bērni uzpeldēja, kā no “vietējiem budžiem cietušie”, ar slepenu priekšrocību tikt iekšā augstākajās mācību iestādēs, un, pēc “atmodas” uztaisīja
    ofensīvu [“visos amatos jābūt ar vienu, vai vairākām augstākajām izglītībām”] un salīda visos valsts posteņos.
    Tie tagad pabeidz izkaut “vietējo budžu” atvases.
    Kāda tur uzcelšana vai atjaunošana ?
    Karošana ar “šķiras ienaidniekiem” kā padomijas gados !
    Savas nelietības uzkrauj latviešiem.

  8. Kāpēc jauitāt ko tik tizlu un neiespējamu? Kādu jaunu valsti uzcelt? Vai tad jūs neredzat, ka latvieši kopā ar vecajiem čekistiem un komunistiem LV jau sen ir aprijuši, un nu vairs tikai kauliņi, ko skrubināt?

  9. Vai ir iepējams uzcelt jaunu valsti vai kaut ko atjaunot ja pārvaldē ir viena zagļu banda, kura domā tikai par savu labklājību nevis par tautu????????

  10. Students A.Butāns, kaut jauns būdams, spriež pareizi.
    Bet autore S.Upleja uzskata, ka valsti jāturpina vien “… lipināt kopā no tā materiāla, kāds nu mums ir pieejams”.
    Tad jau iznāk, ka no veciem, satrunējušiem stumbriem pacietīgi gaidām “…jaunus un spēcīgus dzinumus”.
    Bet, vai tā būs? No nespēcīga koka nekādas jaunas, dzīvotspējīgas atvases nesagaidīsim, un būs vien atkal jālipina valsts kopā ar nodevību un pagātnes sārņiem, ja jau neesam spējīgi no visa tā atbrīvoties.

    • Sanāk kā tam čigānam ar šmucīgajiem bērniem: Mazgāsim šitos vai taisīsim jaunus? Študents priecātos par jaunu valsti, bet kur ta’ veco liksim? Pie sienas, kā 1917-tajā?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Tie paši vēži un tā pati vecā kulīte!

Līdzšinējā varas partija ” Vienotība”, kura pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām ir piedzīvojusi strauju reitingu kritumu, tagad izmēģinās laimi ar jaunu nosaukumu – “Jaunā Vienotība”. Partiju apvienībā “Jaunā Vienotība” darbojas “Vienotība”, “Kuldīgas novadam”, “Valmierai un Vidzemei” un “Tukuma pilsētai un novadam”. LTV ziņoja, ka “Jaunās Vienotības” identitāte arī turpmāk būšot zaļa, bet ar jaunu logo.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+