Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. aprīlis, 2012
Drukāt

Meža īpašniekiem spēcīgs lobijs


muiznieks_letaep_7

Pagājušajā ceturtdienā Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) pulcējās Mežaparkā, kur tās biedri vērtēja paveikto, kā arī pārrunāja saimniekošanas perspektīvas šajā gadā.


 

Rokas nost no jaunaudzēm!

Kā ļoti nozīmīgu LMĪB panākumu tās valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzīmēja to, ka izdevies panākt, lai netiktu realizēta iepriekšējā gadā uzvirmojusī iecere ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī jaunaudzes.

“Iekasēt nekustamā īpašuma nodokli par jaunaudzēm, kurās meža īpašniekam jāiegulda līdzekļi, pirmos trīsdesmit gadus negūstot nekādu peļņu, nebūtu pareizi. Šādam lēmumam būtu ļoti negatīvas tālejošās sekas, jo brīdī, kad meža īpašniekam jādomā par kvalitatīva un ražīga meža izveidošanu un nepieciešami līdzekļi kopšanai, izņemt no viņa kabatas naudu nozīmētu mazāk izkoptu jaunaudžu platību, kas kopumā valstij dotu daudzu miljonu zaudējumus nākotnē pretstatā ieņemtajiem dažiem simtiem tūkstošu latu šodien,” uzskata A. Muižnieks.

 

“Turklāt tas varētu likt ne vienam vien meža īpašniekam sākt domāt par meža pārdošanu, jo kas vienam liekas maza nomaksājama summa, tas laukos bieži ir izšķiršanās par maizes nopirkšanu,” viņš papildināja.

 

Neapgūti 
seši miljoni latu

Ļoti svarīgs meža īpašnieku un Zemkopības ministrijas panākums arī tas, ka beidzot, pēc vairāku gadu sarakstes un pārrunām, Eiropas Komisija ir piekritusi, ka, uzlabojot mežu ekonomisko vērtību, atbalsta maksājumus par jaunaudžu kopšanu varēs saņemt arī pats meža īpašnieks, ja viņš kopis sev piederošu mežu.

A. Muižnieks: “Turpmāk meža īpašnieks varēs iesniegt projektu un saņemt atbalstu arī par pašrocīgi veiktu jaunaudžu kopšanu vai mazvērtīgu jaunaudžu nomaiņu. Mazāk labvēlīgajos apvidos atbalsta intensitāte ir palielināta no 50% līdz 60%. Atbalsts paredzēts arī par kopjamās platības apsaimniekošanas plāna un cirsmas skices sagatavošanu.”

Arī Zemkopības ministrijas Meža departamenta vecākais referents Normunds Strūve aicināja meža īpašniekus ilgi negaidīt un apgūt vēl šajā aktivitātē pieejamos vairāk nekā sešus miljonus latu, jo esot ļoti iespējams, ka pēc 2013. gada šādu maksājumu vairs nebūs. Viņš arī atgādināja, ka šim atbalstam var pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas un ka izmaksātās summas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas.

 

Apjomu kritums cenas neietekmēs

Ar abām divām – gan optimistisko, gan pesimistisko cenu prognozi papīrmalkai, kā arī nozarē pieejamo resursu apjomu prognozi meža īpašniekus iepazīstināja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

 

Pēc viņa sacītā, šajā gadā kokrūpnieki optimistiskajā variantā rēķinās ar 12,4 miljoniem m3, bet pesimistiskajā – ar 10,8 miljoniem m3 koksnes. Tomēr tas, ka koksnes tirgū pieejamie resursi samazinās, pēc K. Klausa domām, vismaz tuvākajā laikā novedīs pie tā, ka kokrūpnieki mazinās pārstrādes jaudas, nevis cels iepirkumu cenas.

 

Tas tāpēc, ka zāģmateriālus nav iespējams pārdot dārgāk. “Ražotājiem nav pamata maksāt vairāk, tāpēc viņi drīzāk mazinās apjomus, nevis cels cenas. Bažas rada arī degvielu cenu kāpums. Tirgotājiem ir svarīgas loģistikas izmaksas, taču nav pārliecības, ka tās segs gala produkta pircēji,” skaidroja K. Klauss.

Analizējot tirgu, attiecībā uz bērza finierklučiem un zāģbaļķiem K. Klauss secināja, ka pieprasījums pēc tiem ir stabils un arī cenas nelēkā. Bet papīrmalkas tirgus, pēc optimistiskākā scenārija, varot sakustēties gada vidū, bet pēc pesimistiskā scenārija – tikai gada beigās.

Arī malkas cenas šoziem bijušas zemas, un šobrīd lielākie pircēji, slēdzot līgumus par malkas piegādi, solot par kubikmetru maksāt 11 – 15 Ls/m3. Turpretim meža īpašnieki sprieda, ka ar peļņu malku var pārdot tikai tad, ja par to samaksā 16 – 18 Ls/m3.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+