Mobilā versija
+14.9°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
10. decembris, 2016
Drukāt

Dagnis Dubrovskis: Meža kanoni jāmaina! (35)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Dr. silv. Dagnis Dubrovskis, LLU Meža fakultātes dekāns

Latvijā ir ievērojams meža resursu apsaimniekošanas efektivitātes paaugstināšanas potenciāls, taču, lai to īstenotu, meža politikā ir nepieciešamas reformas. Esošā normatīvo aktu bāze ir veidota uz veco koku audzēšanas stratēģijas pamata, un ir nepieciešamas izmaiņas – jādomā par meža zemes apsaimniekošanas efektivitāti.

Vispirms jāpārskata Meža likumā noteiktie galvenās cirtes parametri un jāizvērtē, kā tie atbilst dažādu mērķu sasniegšanai. Ir jāsaprot, ka normatīvo aktu unificēta pieeja, nosakot galvenās cirtes ierobežojumus, ietekmē meža apsaimniekošanas dažādu mērķa izvēli, kā arī ierobežo zemes apsaimniekošanas efektivitātes paaugstināšanas iespējas.

Ja īpašnieks vēlas pēc iespējas vairāk ražot, teiksim, papīrmalku vai biomasu, kas izmantojama tālāk enerģijas ražošanā, tad optimālais priedes ciršanas vecums būtu ap 60 gadiem. Ja meža īpašnieks ir investors, kurš pērk zemi un kura mērķis ir iegūt pēc iespējas lielāku peļņu, tad maksimālā atdeve šādām audzēm ir ap 80 gadu vecumu. Diemžēl Latvijā noteiktais ciršanas vecums šādām audzēm ir 101 gads. Tas pierāda, ka esošā normatīvo aktu bāze ir veidota uz veco koku audzēšanas stratēģijas pamata un ir nepieciešamas izmaiņas.

Katram meža īpašniekam ir zināms optimālais brīdis, kad novākt ražu, gluži tāpat kā lauksaimniecībā. Līdzīgi mēs varam teikt arī par meža apsaimniekošanu, kur katram meža apsaimniekošanas mērķim ir svarīgi noteikt optimālos ciršanas parametrus.

Latvijā ir jāatsakās no līdzšinējām plānošanas metodēm, kādas izmanto Latvijas valsts stratēģisko jautājumu risināšanā. Mēs pašlaik vērtējam meža resursus pēc platības un kubikmetriem, bet nenosakām to īsto vērtību. Tas nav pareizi, jo tirgus ekonomikas apsvērumos tieši vērtība ir izšķirošā. Tas nozīmē, ka mežkopjiem jāpārskata arī sava pieeja tam, kā mēs meža resursus apsaimniekojam.

 

Dr. silv. Dagnis Dubrovskis, LLU Meža fakultātes dekāns

Uzklausījusi Anita Jaunbelzere

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. Sapīpējies vai prostituējies?

  2. Latvijas izlaupītāji ar savu “zinātnieku” priekšgalā rullē !!
    Un komentārus ar dažādiem nikiem cep 2, vai, varbūt,
    pat viens “apsaimniekotājs”(izsaimniekotājs)…

  3. Pilnīgi piekrītu. Man pieder 99 gadu vecs mežs GNP, bet ciršanas atļauju nedod, jo atļautais vecums ir 101 gads.
    Kāda VMD starpība vai es nocēru 99 gadu vecu koku vai 101 gadu vecu.
    Ja koks ir ciršanas vecumā tad tas ir jācērt, nevis gāgaida kad tam uzkritīs mizgrauži, vētra, vai iemetīsies trupe, vai kas cits. Pilnīga diktatūra no valsts puses!

  4. Malacis. Vismaz viens kārtīgs mežsaimnieks, kas skaidri sauc lietas savos vārdos, nevis atbalsta jēlo koku sapūdēšanu mežos. Koki pūst, bet valstij nav naudas, cilvēki mirst, bet ornitologs Ķerus skaita pupuķus par Aizsardzības ministrijas naudu!

    • Ja tā ir taisnība, ka no Aizsardzības ministrijas var sņemt naudu putnu skaidīšanai, tad kaut kas tiešām iet greizi. Nesen bija sižets, ka zemessardze lieto 30. gadus vecu humpalu marli, labākai neesot līdzekļu, bet putnu skaitīšanai ir, nepietiek naudas ceļiem, Baibas Barones radi grib tiesāties ar valsti par līdzekļu nepietiekamību savlaicīgai aknu transplantācijai, bet LLU profesors, kurš pamato savu viedokli par ekonomiskāku mežu apsaimniekošanu un papildus līdzekļu iegūšanu valsts budžetā, tiek šeit nozākāts.
      Kas notiek?!

  5. kāda tur saimniekošana ! Atbildēt

    Jārauj, kamēr konkurents nav norāvis !
    .
    Latvijieši rullē.
    Ar pindeli pār plecu ieradās, ar pindeli aizies
    uz nākošo “reģionu”, kad te būs viss sagānīts.

  6. Dagna raksts ir loti problematisks.Sadas idejas jau piespiedu karta gribeja istenot jau padom ju laika ,jo vieglak bija izstradat mezu Latvija neka aiz Uraliem,jo tur gar pludinamam upem un lietojamiem celiem bija plasi izcirtumi aizzelusi ar zali ,vaivarinie,krumiem.Laimiga karta Latvijas mezus apsaimniekoja tadi mezu fakultates absolventi ka Leons Vitols {ar algu ap 600-1000 rbl. menesi],Arvids Snefelds un daudzi citi loti eruditi mezkopji.Daudzi no viniem bija ar mezu saistiti jau vairakas paaudzes un labi parzinaja Latvijas mezu attistibas vesturi un prata prognozet ari nakotni.Vini nebija vienas dienas saimnieki pat speja staties Maskavas velmem cirtmeta samazinasanai.Pateicotie viniem LVM sodien var baroties no vinu uzkratiem taukiem.Apsveicami ir LVM darbs mezu atjaunosana, bet audzu kopsana nedot tos rezultatus,kadi bija panakti Leona Vitola laika.Jaunaudzu kopsana patreiz ir neprofesionala – spilgti izteikta tendence uz tiraudzu izveidi audzes veido stipri retas,izcert kopsana stadijumos visus dabigi ieaugusos cietos lapu kokus,neverte izcertamos un atstajamos kokus pec kvalitates.Galvenais ir kocina attalums no kocina.Specialisti neiet meza, bet darbus projekte tikai pec datora esosajam inventarizacijas datiem.Tapec biezi neizkopj audzes kur kopsana irsteidzigi nepiecisama.Krajas kopsanas cirtes audzes parretina un lidz gatavibas sasnigsanai parasti kopj tikai vienu reizi,kaut gan varetu ar merenaku intensitati to darit pat tris reizes katra reize iznemot 30 lidz 50 kbm no ha.un tad audzes gatavibu sasniedzot iegut razu 200 -250 kbm no ha.Tatad katra aprite zaudejam ap 60 – 100 kbm no ha.Vai tas atsver izstradasana ietaupitos lidzeklus.Vel mezu inventarizacija lietotie audzu taksacijas datu parrekinasanas algoritmi neatbilst daba notiekosajam.It seviski uz bijusajam lausaimniecibas zemem.Pec 2016.g.aktualizetajiem inventarizacijas datiem mistrota 1a bonitates berzu eglu audze masa uz ha 260 kbm. Izdastojot un novertejot 195 kbm. un tas ir gandriz visam 60 -70 gadus vecam berzu eglu audzem uz bijusajam lauksaimniecibas zemem.Ja sada situacija ir ari visos mezos – LVM Vald[juma esosajos, tad musu meza resursu daudzums ir stipri uzpusts.Si ir viela pardomam,ari Dagnim un Jurgim.

  7. Izskatās, ka Latvijā meža īpašniekiem būs aizvien grūtāk racionāli apsaimniekot savu mežu. Jo visiem ir viedoklis kā to darīt, plāni kā aprobežot, utt.

  8. Esmu lepns, ka savulaik beidzu Latvijas Laulsaimniecības Akadēmiju un joprojām strādāju profesijā ar stabilu perspektīvu. No iepriekšējā komentētētāja gan nāk dziļš izmisums, naids un žults. Ar tādu apziņu dzīvojot ilgi nenovilksi.

    • Tā nav apziņa, bet secinājumi, ko izdaru lasot un klausoties ziņas. Ja jāsāk saukt kangaru, izzadzēju un izsaimniekotāju uzvārdi, noteikti sanāks saraksts uz kādiem 100 cilvēkiem, un tas nav maz. Nu kaut vai pasaulslavenais Nasingspešels – vai tiešām tā ir persona, ar ko tu lepojies? Irina Pulvere, kas maziem lauksaimniekiem paredzēto naudu atņēma par labu dažu sarkano baronu fermām un cehiem. Ruksis Aigars, Andris Š, kuri apzaguši latviešu tautu, sačakarējuši Latvijas upes ar mazajiem HESiem, un lien pakaļā krieviem, iztirgojot tiem sazagto ar visām zemēm – ar tiem tu arī, idiņ, lepojies? Čekists Brigmens – Kalpaka piemiņas vietas postītājs un demagogs. Komunists Dūklevs, kas tēlo muļķi, ļaujot izcirst valsts mežus dažu autorallistu vajadzībām. Visi bijušie kolhozu priekšsēdētāji, kas izglītojušies LLU un tagad ir miljonāri, ar viltu sagrābušies privātīpašnieku zemes, 90.gadu sākumā, kā izrādās, bija vislielākie Latvijas neatkarības pretinieki – to atklāti intevijā ir teicis Īvāns. Tā kā vajag kaunēties, ne lepoties par šo augstskolu.

      • Vai tevi kāds nosauca par idiņu? Varbūt uzrakstīsi ko tad tik izcilu esi beidzis? Šķiet, ka tevi moka ne tikai žults, bet arī dzīvē neko neesi sasniedzis. Pasmaidi, paliks vieglāk!

    • Un ja kas, ja tu spried par to, kāda man apziņa un kā tā ietekmē manu dzīvi, varu pateikt – esmu pozitīvisma pilns, uz lietām raugos no gaišās puses – vēsturē vienmēr ir bijis tā, ka tauta pati apkauj savus kakla kungus kaut ar dakšām un lāpstām, kad tie vairs nav paciešami, tā kā viss būs labi! Lai grūta dzīve tiem komunistiem, čekistiem un viņu atvasēm, jo latvijā viņus necieš arvien vairāk!

  9. LLU jau izsenis ir Latvijas kangaru, izzadzēju un izsaimniekotāju kalve. Papētiet paši – lielākā daļa mums zināmo izdzimteņu ir mācījušies tieši tur – gan Tautas partijas, gan ZZS kretīni. Tā augstskola ir Latvijas apkaunojums.

    • Tad liec galdā faktus, no kura līdz kuram laikam Dagnis Dubrovskis ir bijis komunists un čekists? Jā, naida žults ir padarījusi savu!Pēc tavas loģikas sanāk, ka apmēram 5. gadu vecumā cienījamais profesors jau bija komunistu partijas biedrs un čekas štata darbinieks?

  10. Ja tiešām ir tā, kā daži zinātāji izsakās, ka vietām dēļ izcirstajiem mežiem jau atsākusies smilšu ceļošana iekšzemē, tad šim resnim būs jāatbild pēc pilnas programmas, kad Latvijā tiks apraktas daudzas apdzīvotās vietas, līdzīgi kā tas notika Kurzemē pirms kādiem 100-150 gadiem. Tā ir zvērība, kas notiek LVM – paskatieties, tagad 2 autosportistiem vieglu roku iegrūda katram 100 000 eiro. Tas nozīmē, ka dēļ katra no šiem rallistiem LVM ir vēsu prātu nocirtuši 10-12 ha skujkoku meža!

    • Lūdzu iedod precīzu vietu, kur tad iekšzemē tās kāpas ceļo. Izskatās drīzāk pēc zaļo minhauzenu stāstiem.

    • Īles gadījumā nocirta 2 ha smukupriediceļa malā, un pēc tam aptuveni šī naudiņa tika izlietota, kad LVM ierosināja pret mani safabricētu administratīvo lietu par sapulces rīkošanu mežā un strādāja tiesas darbinieki, vairāki LVM darbinieki vairākas reizes braukāja uz policiju un uz tiesu.
      Tā kā ziniet- saucamie apsaimniekotāji- ja LVM-izdomās, ka priedi vislabāk lietot mizu mulčai, zobu bakstāmo vai grila iesmu ražošanai, un tad cirst to mazgadīgā vecumā, tad tik un tā rīkosies šādi. Bet meža zinātnieki iestāstīs tautai, ka tas ir labi un pareizi.

  11. Zināma taisnība gan jau tur ir – maksimālais krājas un vērtīgo sortimentu pieaugums gadā ap 60-80 gadu vecumu. Protams, kuram gan nepatīk tie milzeņi – resnie koki mežā, ir taču smuki ar suņuku pastaigāties parkos u.c. vietās kur lieli resni koki? Tikai tāds mežs tiek audzēts ar citu, jeb rekreācijas mērķi. Taču ikgadējais tilpuma pieaugums tiem uz vecumu krītās – vai to kāds apšauba? Ja jau cērtot koku maksā par nocirstajiem kubikmetiem, kas atbilst vajadzīgajām dimensijām – tad kādēļ audzēt līdz tiem 100-120 gadiem? Vai kāds cūku, govju, vistu audzētājs tā vietā lai nokautu savu lopu tagad, kad bilance ir vispozitīvākā – turpinās viņu audzēt/uzturēt vēl 3 gadus, jo redz tā govs ik gadus kļūst smukāka. Kāpēc neviens neiebilst, kad veikalā tiek tirgoti cāļi, kuri varēja izaugt par lielām skaistām vistām, gaiļiem? Bet te ekonomika tiek bremzēta emocionālu iemeslu vai ieradumu dēļ? Acīmredzot visu var apsaimniekot ekonomiski, bet ne mežu!

    • šeit vajadzētu divas piebildes.
      Lūdzu, autora komentāru, kas notiks tajā brīdī, kad , visu laiku cērtot konkrēta vecuma kokus, pēkšņi dažos gados nocirtīs vēl 40 gadu normu??
      Vai autoram ir aizdomas, ka viņš jau tad būs aizsaulē un viņu tas neskars?
      Ko darīs Klausa kunga apraudātie kokrūpnieki tad?
      Un otra lieta- šādi spriedelējumi varētu attiekties uz PLANTĀCIJU, ne uz mežu. Jo normālā mežā, kādus cērt patlaban, nav tikai vienas tievas priedes. Tur ir citas sugas, paauga, pamežs, zemsedze, un tas viss kopā sastāda mežu.

  12. Paldies profesor. Labs raksts un nepievērsiet uzmanību pseidozaļo ķērkšanai, pārāk daudz tādu ir saradies, kas grib kaut ko saņemt no meža īpašnieka vai gudri viņu pamācīt, pašiem dzīvojot uz Rīgas bruģa.

  13. Lasu, lasu, pārlasu, it īpaši trešo rindkopu, un, jāatzīst, autors patiesi ir pārspējis loģikā visus senos grieķus.
    Vai Dr. silv. ir kādas atsauces uz pētījumiem, ka vienlīdz saimnieciski ir pārvērst šķeldā kārklu un priedi?
    Un ko tie investori, kuri gan tā nedarītu?
    Šis stāstiņš ir ģeniāls.
    Parūpēšos, lai man pazīstamie ļaudis neizvēlas Meža fakultāti kā nezināšanu apguves vietu.

  14. Nekad neesmu viņu augstu vērtējis, bet šis ir pāri visam . Augstajam amatam neatbilstošs zemā lidojuma dēļ, un sen par ilgu ir aizņēmis šo vietu . Tāpat kā stīpnieks . Vai tad valsts iestādēs nav jābūt kaut kādai periodiskai rotācijai ?

  15. Kad būs nocirsts pēdējais koks,
    Kad būs nogalināts pēdējais dzīvnieks,
    Kad būs piesārņoti visi ūdeņi,
    Kad gaiss būs nederīgs elpošanai,
    Tikai tad jūs atklāsiet-
    NAUDA NAV ĒDAMA!!!!!!

  16. Šī publikācija patiesi nedara godu meža zinātnei.
    Tā kā rakstā ir minēta tikai priede, tad ir jautājums- kurā valstī ir veikti tādi pētījumi, un kur ir atsauce uz tiem, ka priede- vērtīgākais zāģbaļķu koks tieši Latvijā turpmāk būtu pļaujams ar izkapti bērna vecumā, lai ražotu biomasu?????
    Šim nolūkam taču ir sastādītas kārklu plantācijas.
    Un vai priede arī būtu jāizpārdod papīrmalkā, ja salīdzina cenas par kubikmetru?
    Ja patiesi ir kāds meža īpašnieks, kas šādi grib rīkoties tieši ar priedi, ja ir vesela virkne tam piemērotāku sugu, tad viņš nav nekāds meža saimnieks.
    Meža fakultātē gan nevajadzētu popularizēt šādu īpašuma izsaimniekošanas veidu
    Atgādināšu, ka ulmaņlaikos bija lietkoku meži, kas sastāvēja no priedes un kur izlases veidā ņēma ārā vajadzīgā sortimenta zāģbaļķus, un malkas meži, kur auga citu sugu koki, ko cirta tām vajadzībām, ko te uzskaita cienījamais zinātnieks( ?)

  17. Jāņonkols no laukiem. Atbildēt

    Nepiekrītu, ka mežā obligāti vajadzīga vesela sapuvušu koku paaudze, ko sauc par biotopu. Ir tādas daudzas vietas, kur cilvēks vispār nav spēris kāju vairākus gadu desmitus. Kādreiz mežsargs uzmērīja katru malkā cērtamu koku un varēja veikt sanitāro cirti. Tagad mežus necērt, bet pļauj. Vai ir pareizi saimniekot bez Mežsaimniecības ministrijas? Ērtāk jau ir, jo nav atbildīgo.

    • Mežs vai plantācija?? Atbildēt

      ja Dubrovska kungs būtu patiess zinātnieks nozarē, kas rūpējas par atjaunojamo resursu vairāk nekā paaudzes garumā, un ja šajā fakultātē viņš vēlētos izglītot atbilstošus meža SAIMNIEKUS, tad rakstam par meža kanonu maiņu vajadzēja saturēt nevis aicinājumu šobrīd vieglu roku izšķiest pašlaik vērtīgākā Latvijas koka rezerves, bet
      aicinājumam mainīt MK noteikumus, lai klimata pasiltināšanās apstākļos patiesi prātīgi saimnieki varētu, it īpaši Latvijas dienviddaļā, apstādīt izcirtumus priedes vietā ar cietajiem lapu kokiem, kas turklāt paātrinātu iztvaikošanas apriti un kaut daļēji kompensētu pēdējo gadu sausumu.
      Šāds aicinājums būtu arī nākotnes doma par attīstītu valsts ekonomiku, kas neeksportē priedes mizas vai priedi ar visu mizu, bet ražo mēbeles un uz āru sūta savus ražojumus ar augstu pievienoto vērtību.
      Bet- tā vietā tipiskais aicinājums- šodien varam dabūt naaaaudu, grābjam, zēni!

    • Ja Dubrovska kungs patiesi būtu MEŽA zinātnieks, tad rakstam par meža kanonu maiņu vajadzēja saturēt gluži citu aicinājumu.
      Mainīt MK noteikumus, lai izcirtumos, īpaši Latvijas dienviddaļā, skuju koku, īpaši nevetā pēc 66. gada vētras sastādītās egles vietā, varētu stādīt cietos lapu kokus.
      tas būtu trīskāršs ieguldījums nākotnē.
      Pirmkārt, meža saimnieki būtu rīkojušies atbilstoši klimata pasiltināšanās tendencei.
      Otrkārt, lapu koki palielinātu iztvaikošanu un novērstu Zemgalē valdošo sausumu, jo zināms, ka lapu koku mežs vasaras dienā iztvaiko tikpat cik atklāts okeāns.
      Treškārt, būtu domāts arī par Latvijas ekonomiku- ka drīz tā ražos mēbeles un citas lietas no koka ar augstu pievienoto vērtību, nevis sūtīs uz Zviedriju priežu mizas mulčai.
      Tā vietā- viendienīša aicinājums notērēt dažos gados divu paaudžu meža normu….
      Kauns!

  18. Nevajag aizmirst, ka LVM pašlaik vēl cērt to, kas saucas MEŽS. Jauktu sugu audzes, kas nav pašu stādītas un iekoptas.
    Par šādu plantāciju domāšanas veidu varētu sākt runāt tad, kad būs gatava pirmā LVM stādītā raža. Ja cērt priedi patiešām 60 gados, tad vēl pēc 44gadiem.
    Pašlaik vajadzētu runāt, ka mežs ir pilns ar citām sugām- apsēm, bērziem, bojā ejošām eglēm ap gadiem 40- 50. Un likt mierā vienīgo sugu, kas pašlaik cenā.

  19. Vēl viens lauķis no meža Atbildēt

    Tad redz, uz ko velk. Tā arī vajag sacīt, nevis puķes lasīt. Dubrovska kungs, mežu LVM var apsaimniekot efektīvāk, veicot izlases cirtes, izņemot ārā vajadzīgā sortimenta kokus un pārējos vēl esošajās jauktajās audzēs atstājot augt.
    Priedei pat 100 gadi ir tikai pīckiņas vecums, un ja visas skaistās priedes ceļu tuvumā blokos norubītas, tad nevajag ķerties pie mazgadīgajām.
    Vai gan mežu speciālistam nav zināmas divas lietas.
    Pirmkārt, ka patiesi ir sugas, kas aug ātrāk, un ir cērtamas pirms 100 gadu sasniegšanas, bet tā NAV priede.
    Otrkārt, ka ir klimata pasiltināšanās un vispārējs sausums, un šādos apstākļos Latvijā piemērotas sugas tālākai nākotnei, kad šie visi kociņi būs norubīti itin driz, ir LAPU KOKI, par kuriem nez kāpēc LVM vairs runa neiet.
    Mēbeļu un citu priekšmetu gatavošanai domātie koki, kam tepat Latvijā var iedot lielu pievienoto vērtību. Bet ozolu jau trūkst…
    Šis , kas te lasāms, neizklausās pēc meža zinātnieka, bet pēc tā, ka LVM ir aptrūcies priežu kubikmetru.

    • Izskatās , ka LVM Tev ir kārtīgi iedevis pa kājstarpi, ja nevari beigt mocīties ar tā piesaukšanu, komentējot rakstu, kur LVM pat nav pieminēts.

  20. Meža īpašnieki ar savu mežu reti kad vairs tagad niekojas. Tie, kas izpārdeva un nocirta, vairs nav apritē, jo jāgaida tie 20 – 30 gadi, kad atkal kaut ko varēs cirst, vai 80 – 100 gadi, kad tur būs mežs.
    Runa šobrīd vairāk par Latvijas Valsts Mežiem, kuri jau labu laiku ar savā apsaimniekošanā esošajiem mežiem rīkojas kā slikts un paviršs saimnieks, taču ne uz kādiem ieteikumiem pat neklausās.
    Mežu apsaimniekošana Latvijā līdz atmodai ir balstījusies uz vairāku simtu gadu pieredzi un zinātnes atziņām, kuras nupat vairs nav neko vērtas. Un sekas jau ir redzamas – laukos daudzas akas ir bez ūdens, vētras Latvijā arī seko viena otrai, ir vietas, kur vējš jau pārvieto augsnes virsējo slāni.
    Tā ka, ja saprāta balss neuzvarēs, piedzīvosim arvien jaunas un jaunas nepatikšanas. Bet kur nu – dzīvojam jau tikai šodienai. Kāpēc mums domāt vispār?

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+