Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. jūnijs, 2015
Drukāt

Mežeckis: Laikam Blatera priekšā tika nolikti kādi jauni fakti

LETALETA

Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidents Zeps Blaters no amata varētu būt atkāpies tādēļ, ka saņēmis kādus jaunus faktus par korupcijas skandālu, uzskata Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Kā zināms, pagājušajā nedēļā Šveicē pirms FIFA kongresa tika veikti vairāku amatpersonu aresti saistībā ar kukuļdošanu. Neskatoties uz skandālu, piektdien FIFA prezidenta amatā tika pārvēlēts Zeps Blaters, tomēr otrdien, skandālam pieņemoties spēkā, viņš paziņoja par gatavību atkāpties no amata.

“Šāds lēmums bija pārsteigums visai futbola pasaulei. Laikam viņam priekšā nolikti kādi jauni fakti un informācija, ko saņemot arī izdomājis, ka nepieciešams atkāpties,” sarunā ar aģentūru LETA pauda Mežeckis.

Latvija FIFA prezidenta vēlēšanās balsoja par Blateru, nevis alternatīvo kandidātu Jordānijas princi Ali bin al Huseinu.

Sākotnēji kandidātu vidū bija arī Nīderlandes Futbola federācijas (KNVB) vadītājs Mihaels van Prāgs un portugāļu futbola leģenda Luišs Figu, tomēr viņi savas kandidatūras atsauca, lai paustu atbalstu bin al Huseinam.

“Mēs bijām gatavi atbalstīt Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) pārstāvi – tikāmies gan ar van Prāgu, gan Figu, tomēr viņi atsauca savas kandidatūras. Jā, mums rekomendēja balsot par princi Ali, bet visu cieņu, viņam un Jordānijai, tomēr mēs viņu nepazīstam. Uzskatu, ka šajā situācijā tas bija pareizais lēmums, un tieši šī iemesla dēļ arī sadalījās balsis,” stāstīja Mežeckis, kurš atklāja, ka ar Jordānijas princi ticies uz pusstundu, kad viņš sevi prezentējis Ziemeļvalstu federāciju pārstāvjiem. “Esmu pārliecināts, ka būtu bijis citādāk, ja kandidētu van Prāgs vai Figu.”

Pēc negaidītā Blatera otrdienas paziņojuma laika posmā starp šī gada decembri un nākamā gada martu tiks rīkots ārkārtas FIFA kongress un vēlēšanas.

“Tagad UEFA valstīm jābūt vienotām,” saistībā ar nākamajām vēlēšanām pauda Mežeckis, kurš amatā ir jau kopš 1993.gadā un tajā piedzīvojis arī iepriekšējo FIFA prezidentu Žoau Avelanžu.

“Blatera laikā FIFA augusi nesalīdzināmi, jo Avelanža laikā nacionālās federācijas nesaņēma nekādus maksājumus. Viss sākās pēc 1998.gada vēlēšanām, kad notika cīņa starp zviedru Lenartu Jūhansonu un Blateru,” atcerējās LFF ģenerālsekretārs. “Toreiz Jūhansonam bija programmas “Vision 1” un “Vision 2″, no kurām vēlāk Blaters daudz paņēma. Izmaiņas ir kolosālas, un arī UEFA palīdzība ir nesalīdzināmi augusi, bet potenciāls ir vēl lielāks. Tiesa, mums svarīgāka ir UEFA palīdzība, bet citās konfederācijās lielākās finanses nāk tieši no FIFA.”

Darbu FIFA Blaters sāka 1975.gadā kā tehniskais direktors, bet pēc sešiem gadiem viņš kļuva par ģenerālsekretāru un tā pienākumus pildīja līdz brīdim, kad viņu 1998.gadā ievēlēja par prezidentu.

Tiesa, ilgais termiņš FIFA prezidenta amatā ir ierasta lieta, piemēram, francūzis Žils Rimē to vadīja 33 gadus (1921.-1954.), bet brazīlietis Žoau Avelanžs savus pienākumus pirms Blatera pildīja 24 gadus (1974.-1998.).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+