Foto no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Gunārs Jākobsons

Šodien Liepāja ir viena no nozīmīgākajām pilsētām Latvijas mūzikā. No vēju pilsētas nāk daudzi brīnišķīgi komponisti, kā, piemēram, Zigmars Liepiņš un Uldis Marhilēvičs. Taču savu ceļu uz atzinību viņi sāka tikai 1980.gadu pirmajā pusē.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!

Lasīt citas ziņas

Uldis dzimis Liepājā un spēlējis “Liepājas brāļos”, un arī Zigmars ir liepājnieks, beidzis Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu. Taču bez dzimtās pilsētas viņus vieno arī soliste Mirdza Zīvere, kura izpildījusi abu autoru dziesmas. 1984. gadā “Mikrofona” aptaujā uzvarēja Mirdzas izpildītā Ulda dziesma “Lūgums”, bet gadu vēlāk vislielāko publikas atzinību izpelnījās Zigmara Liepiņa dziesma ar tautas vārdiem “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”, ko arī nodziedāja Zīvere – četrkārtēja “Mikrofona” laureāte un aptauju rekordiste.

Dziesmas popularitāti veicināja īpašais konteksts. Tajā runāts par bāleliņu ieraušanu svešos karos, un tas izraisīja asociācijas ar tā brīža latviešu jaunekļu piespiedu dienestu padomju armijā un ilgstošo karu Afganistānā.

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

“Publiskajā telpā notiekošais ļoti atgādina iestudētu realitātes šovu, kurā katru nedēļu ir jauna sērija,” “Jaunā vienotība” vēršas KNAB

VIDEO. Izpildīta nozīmīga gastronomiskās diplomātijas misija! Francijas vēstniecei Latvijā pasniegta īstās franču karbonādes recepte

Zigmara ceļš uz “Mikrofona” virsotnēm sākās jau 1970. gados, taču tolaik allaž priekšā bija Raimonds Pauls. Kad Maestro nolēma vairs nepiedalīties aptaujās, liepājnieki nevilcinoties iekārtojās atbrīvotajā tronī. Neapšaubāmi, nozīmīga loma bija Mirdzas balsij. Starp citu, 1984.gada aptauja pirmo reizi notika ārpus Rīgas – Slampes Kultūras pilī, savukārt 1985.gada noslēguma koncerts pirmo reizi norisinājās Zaķusalā, vienā no jaunā TV kompleksa spārniem. Tajā pirmos panākumus guva Ainars Mielavs ar dziesmu “Nedalāmā”, un debitēja grupa “Jumprava”.

Togad “Mikrofona” aptaujā piedalījās pavisam 30 dziesmas, un par tām kopā nobalsoja 59 473 klausītāju. Tas ir daudz, ņemot vērā, ka balsošana notika, sūtot vēstules pa pastu. Cilvēki tajās ne vien ierakstīja mīļāko dziesmu, bet arī dažādus komentārus un pārdomas. Piemēram, vienā no tām tika rakstīts: “Noslēguma koncerts ir īpaši gaidīts. Tāpat kā agrā bērnībā lielais gadatirgus un agrā jaunībā pirmā balle. Ķocītis ar kārumiem blakus, uz pleciem seģene – tā sēdēšu pie televizora, lai tikai sirdij un ausij nepaiet kas secen.”

Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja, kas ik mēnesi noskaidro populārākās melodijas. Par sev tīkamāko kompozīciju ikviens mūzikas cienītājs var nobalsot www.dzintaradziesmas.lv, pa bezmaksas telefonu 807 000 00 vai draugiem.lv “Amigo” lapā.

Autors ir, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2.

Dzintara dziesmas vēsturē: “Muļķe sirds” – dziesma, kuras panākumi pārsteidza Žoržu Siksnu

Dzintara dziesmas vēsturē: “Menuets” sastop Imantu Kalniņu un top “Dūdieviņš”

Dzintara dziesmas vēsturē: Raimonda Paula pirmā mīlas dziesma “Vēju stundā”

Dzintara dziesmas vēsturē: Megahits, no kura Pauls panākumus negaidīja – “Par pēdējo lapu”

Dzintara dziesmas vēsturē. Mirdzas Zīveres ēra “Rudens ogle”

Dzintara dziesmas vēsturē: Ulda Marhilēviča spožā debija – “Lūgums”

Dzintara dziesmas vēsturē: Noras Bumbieres triumfa gads un “Ķiršu lietus”

No kapu svētku dziesmas līdz mīlas balādei – “Meitene ar kallu ziediem”