Miljonu sociālās šodienas pētīšanai 0
Tālāk par vaimanām, ka mūsu valsts telpā darbojas svešas propagandas, vara netiek. Līdzās leģionāru un sarkanarmiešu atmiņu pierakstīšanai enerģiski jāatvaira naidīgās propagandas.
Pēdējā laikā mūsu valsts speciālie dienesti – Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija – atklātībā laidusi “pārskatus”. No tiem galvenokārt uzzinu, kādas ārējas politiski propagandistiskas ietekmes konstatētas sabiedriskajā telpā jeb vidē. Tostarp arī par t. s. Maskavas rokas klātbūtni. Neapspriežot šo pārskatu kvalitātes, var teikt, ka dienesti strādā, vēro, kas visapkārt notiek. Iespējams, ka vērtīgāko, ko viņu vadītās iestādes uzzina, ģenerāļi Kažociņš un Reiniks mums neatklāj. Mediji var būt apmierināti, jo izlūkdarba (spiegošanas) lietpratēji jau sen atzīmējuši, ka 80 procentus informācijas iegūst no t. s. atklātiem avotiem, lielākoties no mediju vides. Tāpēc pārskati pārsteigumus neizraisa. Tie vēlreiz speciālu, atbildīgu iestāžu (SAB, DP) līmenī apliecina vispārzināmo. Paldies par to.
Jūs teiksit: nu labi, ka mums pastāsta par tām propagandām. Bet kas notiek pēc tam? Kādi secinājumi, kādas darbības vai pretdarbības, ja tās vajadzīgas?
To, ka kādām atbilstošām pretdarbībām jābūt, liek secināt SAB un DP novērojumi. Bet kādām un kam par tām būtu jārūpējas, varas aprindās klusē. Varbūt dziļi domā?
Krievijā valsts aparāta informētībai ir nodibināts Stratēģisko pētījumu institūts – valsts iestāde. Kas producē arī materiālus par Latviju, tostarp sagādājis melīgu Latvijas vēsturi krievu birokrātijas izglītošanai.
Šai un vēl citām valsts iestādēm ar plašu vērienu līdzās darbojas dažādi fondi, biedrības un asociācijas, ārējās darbības iestādes ārzemju krievu aprūpēšanai. Jūs teiksit – tas jau tik Krievijā iespējams… Diez vai! Arī citās lielvalstīs rūpējas par saviem tēliem un interesēm.
Domāju, ka nav tik svarīgi, kurš no varas trīsvienības – prezidents, Saeima vai valdība – uzskatītu par savu pienākumu izanalizēt iekšpolitisko situāciju un ķertos pie organizatoriskiem pasākumiem valstiski idejisko pamatu aizsargāšanai. Ar atbilstošiem (arī finansiāliem) līdzekļiem un metodēm un rūpējoties par mūsdienīgo notikumu un problēmu operatīvu izvērtēšanu. Reāli, praktiski un publiski. Lai valsts neatrastos tādu pārsteigumu priekšā kā pēc 18. februāra referenduma – ka atrodamies ceļā uz valsts pārkrieviskošanu.
