Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. februāris, 2013
Drukāt

Ministri atbalsta jaunos Studiju programmu licencēšanas noteikumus

Foto - LETAFoto - LETA

Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja jaunos Studiju programmu licencēšanas noteikumus, kas nosaka studiju programmu licencēšanas kārtību. Noteikumi tiek virzīti izskatīšanai valdības sēdē, bet atsevišķi jautājumi vēl jāsaskaņo iesaistīto pušu sanāksmē. IZM uzdots iesniegt salīdzinājumu, cik programmu licencēšana izmaksāja iepriekš un cik izmaksās saskaņā ar jauno kārtību.

Jaunais dokuments noteiks kritērijus, pēc kuriem studiju programmu licencēšanas procesā vērtē studiju programmas, kā arī kārtību, kādā izveidojama institūcija, kas pieņem lēmumu par studiju programmu licencēšanu, par atteikumu licencēt studiju programmu vai par licences studiju programmas īstenošanai anulēšanu un šīs institūcijas tiesības un pienākumus un licences studiju programmas īstenošanai paraugu.

Noteikumu projekts paredz, ka lēmumu par studiju programmu licencēšanu, atteikumu licencēt studiju programmu un studiju programmas licencēšanas anulēšanu pieņem, tāpat kā līdz šim, Studiju programmu licencēšanas komisija.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka Augstskolu likumā noteikts jauns regulējums, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu jaunā augstskolas vai koledžas studiju virzienā. Līdz ar to noteikumu projektā ir noteikta arī procedūra, ja studiju programmas licencēšanai iesniedz studiju programmu, kura atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā.

Noteikumu projekts paredz, ka ekspertu veiktā studiju programmas izvērtēšana un atzinuma sniegšana par minēto studiju programmu tiek segta no augstskolas vai koledžas līdzekļiem. Līdz šim studiju programmas izvērtēšanā netika piesaistīts atbilstošās nozares eksperts, līdz ar to nebija arī maksas. Savukārt Studiju licencēšanas komisijas, kura pieņem lēmumu par studiju programmas licencēšanu, locekļu darbs, tāpat kā līdz šim, netiek apmaksāts.

Izglītības un zinātnes ministrs būs tas, kurš apstiprina komisijas personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru, kā arī apstiprina komisijas reglamentu.

Lai saņemtu licenci, augstskola vai koledža iesniedz iesniegumu institūcijai, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju organizē augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu. Pilnvarotā institūcija organizē studiju programmu licencēšanu.

Šo noteikumu prasības attiecībā uz studiju programmu licencēšanu piemēros ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu. Studiju programmu licencēšanā, ja iesniegums ir iesniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro Ministru kabineta 2005.gadā izdotos noteikumus “Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība”.

Savukārt, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija nav noslēgusi deleģēšanas līgumu ar pilnvaroto institūciju, augstskola un koledža iesniedz iesniegumu ministrijai.

Noteikumu projekts attieksies uz augstskolām un koledžām, to īstenotajām studiju programmām, proti, uz Izglītības iestāžu reģistrā šobrīd reģistrētām 33 augstskolām, 24 koledžām un trijām ārvalstu augstskolu filiālēm. Tāpat noteikumu projekts attieksies uz visām jaundibināmajām augstskolām un koledžām, kuras vēl nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā.

Šodien Ministru kabineta komitejas sēdē lielākie iebildumi bija saistīti ar prasību finansēt izvērtējumu no augstskolas līdzekļiem, skaidrojot, ka izmaksas ir grūti prognozējamas. Pašreizējais Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks pauda viedokli, ka tas atsauksies uz studiju maksu. Tika arī norādīts, ka licencēšanas process būs pārāk birokrātisks. Uz to norādīja ne tikai augstskolu pārstāvji, bet arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš. Viņš norādīja, ka zināms kompromiss ir panākts, bet ne līdz galam, un aicināja samazināt dokumentu iesniegšanas prasības.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre norādīja, ka visā kompleksajā procesā, kas ietver studiju virzienu akreditāciju un programmu licencēšanu, kopējais dokumentu un pārbaužu apjoms samazinās. Viņa skaidroja, ka tas ir nepieciešams, jo ir jāgarantē augstākās izglītības kvalitāte un iespējas studējošajiem studēt programmās, kuras ir izvērtētas saturiski un kuru kvalitāte ir pārbaudīta.

Savukārt, runājot par izmaksām, viņa teica, ka valsts dibinātās augstskolas ir atvasinātas publiskas personas, izņemot Aizsardzības akadēmiju, līdz ar to tās patstāvīgi plāno savas finanses un finanšu plūsmas. Ekspertu darba finansēšana no budžeta licencēšanas gaitā būtu papildu slogs budžetam un varētu veicināt kvantitāti, nevis kvalitāti, proti, nepamatoti pieaugtu licencēšanas pieteikumu skaits, sprieda IZM pārstāve.

Arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norādīja, ka iecere ir samazināt programmu skaitu, taču, ja licencēšana tiktu finansēta no budžeta, to skaits augtu. Viņš arī teica, ka daļa no naudas, ko augstskolas iepriekš maksāja par akreditāciju, pārlikta licencēšanas pusē.

Vārdu pārmaiņa izraisījās starp Ratnieku un Ķīli, kurš norādīja, ka Latvijas Studentu apvienības un Augstākās izglītības padomes iesniegtie atzinumi divos punktos burtiski sakrīt, un vēlējās noskaidrot, kurš ir to autors. Ratnieks norādīja, ka autori ir tie, kas iesnieguši attiecīgo dokumentu, un nesaskatot šajā problēmu.

Ķīlim savukārt misējās, skaidrojot jaunās kārtības būtību. Viņš teica, ka studiju programmas, kurām beigsies akreditācija, būs jālicencē saskaņā ar izskatāmo kārtību, taču IZM ierēdņi viņu laboja, ka prasības attiecas tikai uz jaunām programmām, kas nebūs iekļautas akreditētajos studiju virzienos.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) mudināja IZM sagatavot precīzāku informāciju par akreditācijas un licencēšanas kopējām izmaksām iepriekšējā un jaunajā sistēmā, lai varētu saprast, vai pieaugs birokrātiskais slogs. Savukārt par finansēšanas avotu vēl notiks diskusijas, tomēr valdības vadītājs vēl nebija gatavs solīt, ka to varēs nodrošināt no budžeta.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+