Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. marts, 2013
Drukāt

Ministri: Latvijā un Baltkrievijā kultūras vērtību kļūs vairāk

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Pagājušajā nedēļā Rīgā viesojās Baltkrievijas kultūras ministrs Boriss Svetlovs, lai kopā ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi–Grendi parakstītu starpministriju sadarbības dokumentu kultūras jomā 2013. – 2015. gadam. Svetlovs cer, ka šis ir sākums abu valstu plašākai un intensīvākai kultūras sadarbībai. 


 

– Kā vērtējat līdz šim īstenoto Baltkrievijas un Latvijas sadarbību kultūras nozarē, kas visizteiktākā bijusi tieši ar Latgali?

– Patiešām. Līdz šim visciešāk savā starpā sadarbojusies Latgale ar Vitebskas apgabalu jo īpaši folkloras, mākslas, bibliotēku un muzeju jomā. Šajā gadā sadarbība paplašināsies arī uz arhīvu sfēru. Turpinās arī praktiskās sadarbības nostiprināšanās kinematogrāfijas jomā, un tam piemērs ir pērn klajā nākusī filma “Vientuļā sala”, kas tapusi kā Latvijas, Igaunijas un Baltkrievijas kopprojekts. Filma saņēmusi apbalvojumus starptautiskos kinofestivālos.

Uzskatu, ka jebkura nacionālās kultūras bagātināšanās ar citas tautas kultūras vērtībām nes augļus. Vispirms tā ļauj mums atskārst, kādas kultūras vērtības pieder mums pašiem un kādas varam iegūt, savstarpēji daloties ar citiem, šai gadījumā – ar Latviju. Iznākums ir tāds, ka gan Baltkrievijā, gan Latvijā kultūras vērtību kļūst divreiz vairāk.

– Ar kādiem pasākumiem Kultūras ministrija atbalsta baltkrieviskas kultūras tapšanu Baltkrievijā? Piemēram, baltkrievu literatūras rašanos?

– Runājot par literārās darbības jautājumiem – tad tā nav vis Kultūras ministrijas, bet gan Informācijas ministrijas kompetence. Mums šīs sfēras, lai arī ne pārāk stingri, tomēr tiek savstarpēji nodalītas. No Kultūras ministrijas puses literāro darbību atbalstām, kopīgi ar Rakstnieku savienību ik gadus rīkojot dažādus pasākumus. Piemēram, pagājušajā gadā valsts mērogā svinējām 130 gadu dzimšanas dienas mūsu dižajiem dzejniekiem Jankam Kupalam un Jakubam Kolasam. Nākamgad svinēsim Vasilija Bikova jubileju. Savukārt teātra jomā valsts un Kultūras ministrija atbalstu sniedz, iepērkot jauno dramaturgu lugas, kas tapušas Baltkrievijas Dramaturģijas teātra laboratorijas paspārnē un tikušas šepat arī iestudētas. Šīs lugas mēs tālāk virzām uz citu Baltkrievijas teātru skatuvēm. Arī citos mākslas veidos mums eksistē līdzīga politika.

– Baltkrievijai ir pilnīgi jauna nacionālās bibliotēkas ēka, kas atklāta 2006. gadā. Kādas pārmaiņas tā nesusi?

– Nacionālā bibliotēka Baltkrievijā ir nacionāls kultūras simbols. Taču pats svarīgākais ir tas, ka, kopš tā sākusi funkcionēt, beidzot līdz galam izveidojies mūsu nacionālais bibliotēku tīkls.

Arī jaunāko tehnoloģiju un to apgūšanas jomā nacionālā bibliotēka tagad ir flagmanis. Izmantojot dažādus kanālus, tā nodrošina informācijas apriti valsts mērogā. Šobrīd strādājam pie vērienīgas informācijas programmas “Elektroniskā Baltkrievija”, kuras ietvaros digitalizējam bibliotēkas arhīvus, lai padarītu tos pieejamus ne tikai visā valstī, bet arī aiz tās robežām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+