“Mūsu papiņš – nodevējs?” 2
Mūsu uzticīgākajiem lasītājiem, kas laikrakstu abonē kopš tā pirmsākumiem, jautāju – vai čekas maisi būtu “jāiesaldē” uz 30 gadiem?
Andrejs Krūmiņš (uzvārds mainīts) Rīgā: “Tas nav tik vienkārši. Esmu bijušais leģionārs, un uz čeku esmu saukts vai simt reižu. Kad izsauca, deva uzdevumu. Atteiksi – prom uz lēģeri! Tad, kad mani, jaunu zēnu, krievi saņēma gūstā, viens no cīņu biedriem deva padomu – nerunā pretī, piekrīti, bet dari, kā liek tava sirdsapziņa. Tādi kā es, domāju, bija vairākums. Tagad man jau pāri 80. Ja maisus atvērtu, mani bērni teiktu – mūsu papiņš bija nodevējs. Katrs gadījums būtu jāpēta, jāizvērtē, bet vispār – vai tam vairs kāda jēga?”
Roberts Kalniņš Ogrē: “Tautai jāzina savi “varoņi”. Es, piemēram, zinu, kas nodeva manu krusttēvu par to, ka viņš svinēja Līgo svētkus. Savukārt mans darbs bija saistīts ar izgudrojumiem, daudz braukāju uz ārzemēm, un pēc komandējumiem bija jāraksta tā saucamās tehniskās atskaites. Varbūt arī mans uzvārds ir čekas maisos.”
Jānis Būmanis Ķegumā: “Vienīgi Andrejevs un Bojārs atzinās un izpelnījās tautā pat vēl lielāku cieņu. Mēs, vecākā paaudze, taču zinām, ka ziņotāji bija visās iestādēs. Vervēja leģionārus un izsūtījumā represētos cilvēkus. Manu tēvu nodeva izsūtītā jauniete, kas bija nosēdināta komandantūrā un lasīja izsūtīto vēstules.”
Jānis Skriblis Tukumā: “Manus paziņas apcietināja un izsūtīja no Bebru pagasta, viņi zina, kas bija nodevējs. Tātad čekas maisos ir mums zināmi cilvēki. Pārējai sabiedrības daļai šie uzvārdi neko neizteiks. Tomēr publiskot vajadzēja.”
Daina Šķiezna Rīgā: “Okupācijas laika grāmatā “Neredzamā fronte”, kuras autors ir Jānis Dzintars, cildināti tie, kas ziņoja čekai, palīdzēja, sadarbojās, nosaukti vārdi un uzvārdi. Satriec, ka viņu vidū ir cilvēki, kas tagad saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni. Arhīvā uzzināju, ka manu vīru, kuģa mehāniķi, piecdesmitajos gados nodeva aģents ar segvārdu “Sedoj”, latvietis, tur minēts viņa vārds un uzvārds. Pēdējos gados viņš jau bija iekļāvies nacionālo karavīru vidū, bet katra nelietība atklājas.”
Jānis Užāns Salacgrīvā: “Tas ir sāpīgs jautājums. Domāju, ka maisu atvēršana jau nokavēta. Ja atvērs, šie uzvārdi attieksies ne tik daudz uz vainīgajiem, kā uz viņu bērniem. Mēs taču zinām, ka no tiem, kas bija un ir pie varas, liela daļa saistīta ar struktūrām, ko agrāk sauca VDK.”
Vilis Cīpurs Skultē: “Tie, kuru vārdi minēti šajos sarakstos, var nebaidīties – neviens nepretendē uz viņu sodīšanu. Es aicinu, lai viņi palīdz mums atklāt tos, kuri darbojas pret neatkarīgo Latviju, traucē tai attīstīties.”
Ija Dzelme Salaspils novadā: “Savā laikā, strādājot par personāldaļas vadītāju, mani par dažiem cilvēkiem iztaujāja čekas pārstāvis. Es godīgi atbildēju. Iespējams, esmu kādā no maisiem “iegrāmatota”, bet tik un tā uzskatu, ka šie saraksti ir jāpublisko. Nav izslēgts, ka vēl daudzi, kas šajos sarakstos, turpina aktīvi darboties, tāpēc mums visur iet tik greizi. Georgs Andrejevs un Juris Bojārs ir goda vīri, ka paši atzinās.”
Gunta Eglīte Rubenē: “Sarakstu atklāšana jau novēlota. Aizejošā paaudze, kas par to būtu gandarīta, pēc 30 gadiem vairs nebūs mūsu vidū. Tad šos maisus iznīcinās. Domāju arī, ka svarīgāko aģentu uzvārdu tur nemaz nav, atstāti paši nenozīmīgākie.”
Uzziņas
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka vēl 30 gadus personu sadarbības faktu ar VDK varēs konstatēt tiesas ceļā tāpat kā līdz šim.
Šis likumprojekts Saeimā vēl būs jāskata otrajā un trešajā lasījumā.
