Foto: Roberts Kaniņš, LNVM

Muzejā apskatāms pērn atrastais Rembates muižas parka depozīts 1

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) jaunieguvumu izstādē Brīvības bulvārī 32 līdz 19. maijam apskatāms restaurētais Rembates muižas parka depozīts, informē muzejā.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

Remontējot Uldevena pili Lielvārdē, pērn 13.augustā atrasts 16. gadsimta monētu un senlietu depozīts ar 765 monētām, divām sudraba karotēm, karotes uzgali, 15 atsvariņiem un alvas trauka lauskām. To kopējais svars pirms tīrīšanas restaurācijas laboratorijā bija 1,149 kilogrami. Depozītu atradis mākslinieks Agris Liepiņš, kurš atradumu nodeva LNVM.

Muzejā skaidro, ka pēc depozītu klasifikācijas šis atradums pieder pie tā sauktā ilgā uzkrājuma depozītiem, jo starpība starp vecāko un jaunāko monētu ir 100 gadu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vecākās monētas ir Livonijas ordeņvalsts gan Tallinas (Rēveles), gan Rīgas monētu kaltuvē ordeņmestru Bernda fon der Borha (1471–1483) un Voltera von Pletenberga (1494–1535) valdīšanas laikā kaltie feniņi, šiliņi un vērdiņi, bet jaunākās – 1572. gadā Rīgas brīvpilsētā kaltie šiliņi.

Depozīts ir noguldīts Livonijas kara (1558–1583) laikā, un ir tiešs tā liecinieks. Visas vietējās monētas kaltas saskaņā ar Livonijā pieņemto Rīgas svara–naudas mārkas sistēmu pēc 1422.–1426. gada un 1515. gada naudas kalšanas noteikumiem.

Šis laiks sakrīt ar Rietumeiropas naudas kalšanas periodu, kurā tiek meklēti paņēmieni, kā radīt lielu maksāšanas līdzekli no sudraba, no guldeņu grašiem nonākot līdz sudraba dālderim, Livonijā – no vērdiņiem un mārkas monētām nonākot arī līdz dālderim.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.