Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
31. decembris, 2012
Drukāt

Mūžībā aizgājusi izcilā aktrise Velta Līne

Foto-LETAFoto-LETA

Šorīt, 31.decembrī, plkst.5.30 89 gadu vecumā mūžībā aizgājusi Latvijas Nacionālā teātra leģenda un pazīstamā kinoaktrise Velta Līne, aģentūru LETA informēja teātra Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča. Plašāka informācija par izvadīšanas laiku tiek solīta 2.janvārī.

Velta Līne Nacionālajā teātrī darbojās kopš 1946.gada. Viņa bija ne tikai Nacionālā, bet visa latviešu teātra dzīvā leģenda. Jau ar pirmajām spilgti atveidotajām lomām Līne nodrošināja sev pirmās aktrises vietu Nacionālā teātra spožajā aktieru zvaigznājā.

Aktrise bija sievietes mīlestības apliecinātāja un izteicēja tās visdažādākajās izpausmēs: gan traģēdijā un drāmā, gan komēdijā. Viņas talanta īpatnība bija spēja momentā pāriet no viena dvēseles stāvokļa diametrāli pretējā.

Veltai Līnei viss bija dāsni dots – skaistums, talants, bagāta jūtu pasaule un arī izturība un darba mīlestība. Jau ar pirmajām lomām viņa apliecināja izcilu apdāvinātību bez ampluā robežām: aktrisei pakļāvīgas bijušas gan traģēdijas, gan drāmas, gan komēdijas mūzas. Viņai bija dotas spējas smieklus ar asarām jaukt, azartiski ļauties spēles priekam, momentā pāriet no viena dvēseles stāvokļa diametrāli pretējā.

Aktrises vairāk nekā 60 gadu garuma lomu sarakstā bija gandrīz visas visskaistākās ārzemju un latviešu klasiskās, kā arī modernās dramaturģijas mīlētājas. 2002./2003.gada sezonas Latvijas teātru skatē “Spēlmaņu nakts” Līne ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise par Fainas Raņevskas lomu izrādē “Divas sirdis”.

Nacionālais teātris Veltu Līni atzina par labāko 2002./2003.gada sezonas aktrisi, māksliniece ir saņēmusi Elzas Radziņas iedibināto ceļojošo balvu – kaklarotu.

“Ir aizgājusi viena no pēdējām zināma laikmeta zīmēm, pie kurām piederēja Elza Radziņa, Antra Liedskalniņa, Lidija Freimane un Velta Līne. Tas bija Nacionālā teātra zīmols zināmā laikmetā,” teica teātra direktors.

“Man liekas, ka Velta Līne ar savām brīnišķajām acīm un kvēlojošo skatienu fascinēja tūkstošiem skatītāju ilgu gadu garumā. (..) Tāda tipa aktrises kā viņa ir pielīdzināmas Sārai Bernārai vai jebkurai citai pasaules zvaigznei, un ir žēl, ka tas laikmets nedeva iespēju mūsu tā laika zvaigznēm izsisties tālāk par bijušo Padomju savienību,” atzina Rubenis.

Pēc viņa teiktā, Līne vienmēr ārkārtīgi nopietni attiecās pret savu darbu. “Un arī viņas rakstura iezīmes, reizēm nejaukas, reizēm principiālas, reizēm izsmejošas, sarkastiskas vai varbūt kādā brīdī pat augstprātīgas – tās visas ir bijušas saistītas tikai ar to, ka viņa ir bijusi milzīga māksliniece,” sacīja Nacionālā teātra direktors.

Velta Līne bija Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un saņēmusi Latvijas Republikas teātru skates “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Velta Līne ir nospēlējusi gandrīz visas latviešu un pasaules klasiskās dramaturģijas skaistākās sieviešu lomas: Kristīni Rūdolfa Blaumaņa “Ugunī”, Larisu Aleksandra Ostrovska “Līgavā bez pūra”, Zentu Viļa Lāča “Zvejnieka dēlā”, Bērziņu Lienu Andreja Upīša “Zaļajā zemē”, Noru Henrika Ibsena “Leļļu namā”, Katarīnu Viljama Šekspīra “Spītnieces savaldīšanā”, Dezdemonu “Otello”, Ofēliju “Hamletā”, Mašu Ļeva Tolstoja “Dzīvajā mironī”, Zāru, Antoniju un Pindacīšu Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos”, Dinu Raiņa “Jāzepā un viņa brāļos”, Rozi Pētera Pētersona “Man trīsdesmit gadu”, Ņeginu Aleksandra Ostrovska “Talantos un pielūdzējos”, Elvīru Maksa Friša “Santakrusā”, Zelmu Harija Gulbja “Cīrulīšos”, Oļiņieti brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikos”, Indrānu māti Blaumaņa “Indrānos”, Eteli Ernesta Tompsona “Pie Zelta ezera”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+