Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. jūlijs, 2015
Drukāt

Čikāgas Latviešu biedrība pielāgojas aktuālajām sabiedrības vēlmēm (2)

Foto-Dace KokarevičaFoto-Dace Kokareviča

"Čikāgas ZIņu" atbildīgā redaktore Ārija Bergmane (no labās) un Čikāgas latviešu luterāņu draudzes dāmu komitejas dalībniece Ināra Blumberga.

Ciemojoties ASV latviešu sabiedriskajā centrā “Gar­ezers” un Čikāgā, guvu ieskatu, cik daudz iespēju dzīvot interesantu dzīvi senioriem sniedz piedalīšanās dažādu latviešu sabiedrisko organizāciju darbā un sarīkojumos.

Šogad 80. jubileju svin Čikāgas Latviešu biedrība (ČLB), kuras priekšsēdis tagad ir populārā ansambļa “Čikāgas piecīši” dalībnieks Armands Birkens.

Ikmēneša izdevums “Čikāgas Ziņas” vēsta, ka pērn oktobrī ar biedrību sazinājušies ASV armijas pārstāvji, jo ASV karavīri, gatavodamies doties uz Latviju, vēlējušies ko vairāk uzzināt par šo zemi. Tad trīs dienas ČLB namā vietējie latvieši viņiem snieguši šo informāciju, un vēlāk biedrībai atsūtīts pateicības raksts.

“Daugavas vanagu” apvienība Čikāgā ik gadu rīko Kurzemes cietokšņa atceri un Lāčplēša dienas sarīkojumu, kā arī Ziemassvētku tirdziņā vāc līdzekļus, ko sūta uz Latviju labdarības mērķiem. Šogad apvienības sapulce nolēma tūkstoš dolāru ziedot palīdzībai Latvijas bērniem, trīs tūkstošus – leģionāriem un vēl trīs – leģionāriem zāļu iegādei.

Nams, kur biedrībai pulcēties

Trimdas laikā latviešiem Amerikā bija trīs mērķi: saglabāt latvietību bērniem, apgaismot Amerikas sabiedrību par komunisma briesmām un darboties dažādos veidos, lai atgūtu Latvijas neatkarību. Tagad sakari ar tēvzemi ir jo cieši, pastāsta Čikāgas Latviešu organizāciju apvienības (ČLOA) priekšsēdis, ČLB goda biedrs Jānis Vilciņš. Kā Otrā pasaules kara bēgļi Vilciņu ģimene no Vācijas pārvietoto personu nometnes Čikāgā ieradusies 1950. gadā. Toreiz visiem, kas pārcēlās no Eiropas uz Ameriku, vajadzēja galvotāju jeb sponsoru. Par to piekritis būt Jāņa mammas onkulis, kurš Amerikā iebraucis jau 1905. gadā. Jānis no 1954. līdz 1958. gadam dienējis ASV armijā, pēc tam kā bijušais karavīrs guvis priekšrocības studēt augstskolā. Veidojis veiksmīgu karjeru, vienā no saldumu ražošanas uzņēmumiem bijis viceprezidents. Par nodrošinātību pensionāra gados viņš saka: visiem, kuri kārtīgi strādājuši un labi pelnījuši, ir sakrāts pietiekams pensijas kapitāls. Vilciņa ģimene dzīvo prestižā Čikāgas rajonā pie Mičigana ezera daudzstāvu nama 18. stāvā.

Izrādot biedrības namu, J. Vilciņš bilst: “Daudzus gadus piektdienu vakaros te tauta pulcējās, kādreiz gāja diezgan lustīgi.” 1952. gadā latvieši vākuši ziedojumus un tad kopīgi nopirkuši ēku. Lielajā zālē pie sienas Augusta Annusa glezna, arī pārējā iekārtojumā telpas amatnieks un mākslinieks Pēteris Rieksts akcentējis latviskus motīvus. Diemžēl lielākā no zālēm atrodas otrajā stāvā, uz kuru ved ļoti stāvas kāpnes, tāpēc daļa senioru tur netiek, un biedrība Latvijas mākslinieku koncertiem vai teātra izrādēm īrē telpas citur. Savukārt, lai varētu samaksāt par sava īpašuma uzturēšanu, zāles izīrē citiem, toskait deju skolai.

Viens no viskuplāk apmeklētajiem sarīkojumiem ir Miķeļdienas gadatirgus, stāsta J. Vilciņš. Pērn uz to saradušies daudzi, lai baudītu frikadeļu zupu un citus gardus ēdienus, iepirktos tirdziņā un noskatītos filmu “Mammu, es tevi mīlu”.

ČLB vadmotīvs ir “Vienība, draudzība, labklājība, izglītība”. Iecienītas bijušas profesores Dzidras Rodiņas latviešu valodas nodarbības “Gramatika bez asarām”. Pēc viņas aiziešanas mūžībā biedrība lēmusi arī turpmāk piedāvāt saviem biedriem iespēju uzlabot latviešu valodas zināšanas.

Pazīstamo teicienu “Mūžu dzīvo, mūžu mācies!” Armands Birkens pārfrāzējis: “Mūžu dzīvo, mūžu mainies!”, attiecinot uz to, ka ČLB vēro, kas notiek sabiedrībā, ko tā vēlas, un cenšas šīm vēlmēm pielāgoties.

Reizi mēnesī sanāk kopā Ilinoisas pensionāru biedrība – satikties, aprunāties, sveikt dzimšanas dienas gaviļniekus un kopīgi pusdienot. Maltīti tad par astoņiem dolāriem katram pasūta no tuvējā poļu ēdienu restorāna. Salīdzinājumam – ASV minimālā alga ir desmit dolāri stundā, tātad astoņi dolāri ir mazāk nekā strādnieka atalgojums par stundu darba.

Brīvprātīgie darbinieki

Ik nedēļu pirmdienu vakaros stundu skan Čikāgas latviešu radio. Tas sāka raidīt 1952. gada nogalē un spēj pastāvēt tāpēc, ka klausītāji to atbalsta ar ziedojumiem un darbinieki strādā kā brīvprātīgie, bez atlīdzības. Valija Galeniece ir Čikāgas latviešu radio komitejas priekšsēdētāja, viņas dzīvesbiedrs Modris – tehniskais administrators. Ir arī divi raidījumu vadītāji, kuriem tiek atlīdzināti vienīgi ceļa izdevumi.

Jaunāks Čikāgas latviešu medijs ir “Čikāgas Ziņas”. Tas pastāv 40 gadus, arī tiek uzturēts no ziedojumiem un sludinājumiem. Izdevēja ir ČLOA, atbildīgā redaktore Ārija Bergmane strādā sabiedriskā kārtā. Ikmēneša žurnāls atgādina par nākamajiem organizāciju sarīkojumiem un dod ieskatu par aizvadītiem notikumiem. Daudzas seniores darbojas kristīgo draudžu dāmu organizācijās, un, raug, ko “Čikāgas Ziņas” šopavasar vēstīja par Sv. Pētera draudzes dāmu komitejas “Pavāru klases” nodarbību: “Vija Reinfelde mums mācīja pagatavot “Lauku torti”. Viņa parādīja, kā sagatavo katru sastāvdaļu, kā tās saliek kopā un kā izgrezno torti. Pēc mācībām baudījām garšīgo torti un glāzi vīna.” “Pavāru klasē” mācījušies arī siet Jāņu sieru.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kurzemes cietokšņa atcere Atbildēt

    Kurzemes cietoksnis ….. tad jau zekam jāuzskata ka cietuma kamera arī ir viņa cietoksnis ;-)))

Draugiem Facebook Twitter Google+