Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. novembris, 2015
Drukāt

NATO palielina ātrās reaģēšanas spēku gatavību

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Reaģējot uz dienvidos esošajiem izaicinājumiem, kā, piemēram, krīzi Sīrijā, NATO ir palielinājusi savu ātrās reaģēšanas spēku gatavību, kā arī turpina uzlabot izlūkdienestu darbu, žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš atgādināja, ka pirms neilga laika notika militārās mācības “Trident Juncture”, kurās tika pārbaudītas NATO ātrās reaģēšanas vienības spējas un uzsvēra, ka patlaban alianse saskaras ar lieliem izaicinājumiem.

Vienlaikus alianses ģenerālsekretārs uzsvēra, ka NATO turpinās saglabāt fokusu gan uz izaicinājumiem dienvidos, gan arī uz tiem, ar kuriem saskaras austrumu dalībvalstis. “NATO pievērsīsies gan Ukrainai, gan arī “Islāma valstij”, teica Stoltenbergs.

Otrdien un trešdien Briselē tiksies NATO dalībvalstu ārlietu ministri, lai pārrunātu aktuālos drošības izaicinājumus, notiekošo Sīrijā, kā arī iespējamu iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Melnkalni. Tāpat paredzēts, ka ministri pievērsīsies Afganistānas armijas apmācības pasākumiem, kā arī plānus par turpmāko tās finansēšanu. Stoltenbergs atklāja, ka alianses iesaisti operācijā “Resolute Support”, kuras ietvaros tiek apmācīta Afganistānas armija, plānots saglabāt tādā pašā apmērā – 12 tūkstoši militārpersonu, no kurām pusi nodrošina ASV, bet otru pusi – pārējās dalībvalstis.

Runājot par Krievijas iesaisti Sīrijā, Stoltenbergs norādīja, ka Maskavai ir jāspēlē konstruktīva loma Sīrijā. “Līdz šim Krievija galvenokārt bombardējusi citus mērķus, nevis “Islāma valsti”,” teica NATO ģenerālsekretārs. Viņš vērsa arī uzmanību uz Krievijas militārās kapacitātes palielināšanu Sīrijā, kā arī pie NATO dalībvalstu robežām.

Komentējot incidentu, kurā Turcija notrieca Krievijas lidmašīnu, NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka visas dalībvalstis atbalsta tiesības aizstāvēt gaisa telpu. Vienlaikus ir svarīgi izveidot arī sistēmu, kas varētu novērst turpmākus šādus incidentus, kā arī veicināt Ankaras un Maskavas dialogu.

Paredzēts, ka NATO ārlietu ministri arī pievērsīsies jaunai hibrīdkara stratēģijai, kā arī pārrunās atbalstu Ukrainai, lai palīdzetu šai valstij uzlabot savu kiberdrošību.

Aģentūra BNS vēstīja, ka ES un Turcija svētdien samitā Briselē vienojās, ka Turcija palīdzēs ES mazināt migrantu krīzi apmaiņā pret finanšu palīdzību trīs miljardu eiro apmērā, kas domāta, lai Turcijā varētu nodrošināt bēgļu no Sīrijas uzturēšanos, kā arī sarunu par iestāšanos ES atsākšanu un bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem ieceļošanai ES.

Apmaiņā pret Turcijas sadarbību migrantu plūsmas mazināšanā ES ir piekritusi sākt jaunu sadaļu sarunās par Turcijas iestāšanos ES, teica Eiropadomes prezidents.

2016.gada oktobrī tiks arī atcelts vīzu režīms Turcijas pilsoņiem, kas vēlēsies apmeklēt Šengenas zonu, ja Turcija atbildīs nepieciešamajiem kritērijiem.

Paredzēts, ka trīs miljardu eiro finanšu palīdzībai 500 miljoni eiro tiks ņemti no Eiropas Komisijas (EK) budžeta, savukārt 2,5 miljardi eiro divu gadu laikā būs jāpiešķir ES dalībvalstīm. Līdz ar to Latvijai divu gadu laikā būs jāiemaksā 4,3 miljoni eiro.

Pievienot komentāru

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+