Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. jūlijs, 2012
Drukāt

Ne par asinīm, ne dzeršanu

Cienījamais diriģents Ivars Cinkuss (”Kormeistara darbs Līgo zīmē padarīts”, 22.06.2012.) ļoti maldās, uzskatīdams, ka Raimonda Paula dziesmā “Manai dzimtenei” ar Jāņa Petera tekstu ir draudēts ar 1905. gadu, ar jaunu asinslietu.

 

Ir taču loģiski, ka pēc 1873. gada, pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, kam dzejolis veltīts, nāks arī 1905. gads ar asinslietu, vēlāk nāks aicinājums iet strēlniekos. Dzejnieks izvēlējies dažus nozīmīgus posmus tautas vēsturē, kuros latviešus pavada dziesma.

Tāpat maldās tie, kas dziesmā “Pūt, vējiņi!” saskata dzeršanas slavinājumu. Nezinu otru dziesmu, kurā tik spēcīgi izskanētu indivīda un tautas griba pašiem lemt savu likteni, veidot savu dzīvi, lemt bez pamācītājiem, priekšā sacītājiem. Vienā pantā trīs reizes atkārtojas “pats”. Ne jau dzērāju dziesmu tauta pieprasīja nebrīves gadu Dziesmu svētkos.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+