Latvijā
Izglītība

Jaunā vērtēšanas sistēma nedalīs zaudētājos un ieguvējos 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Fotolia

Esošā vērtēšanas sistēma skolās sadala bērnus zaudētājos un ieguvējos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc līdz ar jauno mācību saturu skolās būtu jāievieš arī jauna vērtēšanas sistēma. Tā bija viena no galvenajām atziņām, kas šonedēļ izskanēja konferencē “Vērtēt, lai mācītos”.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks uzsvēra, ka jaunu vērtēšanas sistēmu vajadzēs arī jaunā izglītības satura dēļ. Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone paskaidroja sīkāk: pēc jaunā satura ieviešanas katrai stundai skolotājs izvirzīs sasniedzamo rezultātu. Cik lielā mērā tas sasniegts, to pēc stundas vērtēs gan skolotājs, gan skolēns pats. Un to nevar izdarīt tikai ar atzīmi, ko sauc par summāro vērtējumu. “Atzīme tikai parāda skolēna vietu visu skolēnu rindā, bet tā neko nepasaka par to, ko skolēns apguvis un kas viņam sagādā problēmas.” Tāpēc jāvērtē vārdiski, spriežot, kas izdevies un kas ne. Šādu vērtējumu sauc par formatīvo vērtējumu. Līdz ar to viens no jaunā izglītības satura izaicinājumiem būs skolotājiem iemācīties sniegt šādus formatīvos vērtējumus, kā arī iemācīt skolēniem vērtēt pašiem sevi. D. Namsone: “Vērtēšanai nav jābūt tikai pārbaudei un kontrolei. Tai jāpalīdz mācīties un nākamreiz darīt labāk.” Sistēmai jābūt tādai, lai tā palīdzētu bērnam ieraudzīt, ko viņš jau apguvis un kas vēl jāmācās.

Mūsdienās uz daudziem jautājumiem nemaz nevar sniegt standartizētas atbildes, tāpēc arī pārbaudījumos skolēnu atbildes vairs nevar vērtēt pēc principa: viens punkts par pareizu atbildi, bet nulle punktu par nepareizu. Skolēna atbildi var arī vērtēt kā pilnīgi pareizu, pareizu, tādu, kurai ir nebūtiskas vai būtiskas nepilnības, un tādu, kas ir pavisam nepareiza. Nākotnē skolās vajadzētu atteikties arī no testiem, kuros jāsniedz standartizētas atbildes, piebilda G. Catlaks.

Viena no jaunā satura izstrādes ekspertēm – Rīgas pilsētas sākumskolas direktore Solvita Lazdiņa – secinājusi, ka esošā vērtēšanas sistēma nenāk par labu ne “gaišajām galvām”, ne “grūtgalvjiem”. Daļa spējīgo skolēnu apzināti nemācās, zinot, ka tāpat saņems labu vērtējumu. “Sanāk, ka sistēma viņus apbalvo par to, ka viņi ir sliņķi,” sprieda pedagoģe. Tikmēr kāds centīgs, bet ne tik apķērīgs bērns mācās daudz čaklāk, bet tik un tā saņem ballēs zemāku vērtējumu nekā slinkais gudrinieks. Savukārt formatīvā vērtējumā parādītos arī skolēna ieguldītais darbs. Līdz ar to tiem, kam nav tik gaišas galvas, nerastos sajūta, ka viņus nenovērtē. Turklāt esošajā sistēmā bērni koncentrējoties uz atzīmēm, nevis zināšanām kā tādām.

Kembridžas universitātes Vērtēšanas centra pētniecības un attīstības centra vadītājs Tims Outs atzina, ka mainīt vērtēšanas sistēmu nebūs viegli. Grūtības vērtēšanā var rasties arī tāpēc, ka jaunajā saturā svarīgas būs ne tikai skolēnu zināšanas, bet arī prasmes, ko novērtēt jau ir grūtāk.

Arī konferencē klātesošie pedagogi norādīja: formatīvā vērtēšana ir sarežģītāka. Prasa lielāku iedziļināšanos un vairāk laika. Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Rudīte Koka, kas studentu sniegumu jau vērtē aprakstoši, iedrošināja kolēģus, sakot, ka vajag tikai sākt. Ja skolu vadība formatīvi vērtēs pašu pedagogu darbu, skolotājiem būs vieglāk saprast, kāpēc aprakstošs vērtējums ir svarīgs arī skolēniem, sacīja D. Namsone.

Saistītie raksti

G. Catlaks norādīja, ka līdz šim iets vieglākais ceļš, vērtējot to, ko novērtēt ir vienkārši, bet nu nāksies izstrādāt jaunu vērtēšanas sistēmu. Gada atzīmes un vērtējumi eksāmenos gan arī nākotnē būtu summāri.

Diskusijās gan arī izskanēja, ka vecāki, kas paši gājuši skolā laikā, kad lika atzīmes, jauno sistēmu varētu neizprast. Tāpēc to nāksies cītīgi popularizēt.

Konference gan tika izmantota arī tam, lai censtos kliedēt satraukumu par iespējamo latviešu valodas eksāmena pamatskolu absolventiem aizstāšanu ar kombinēto pārbaudījumu. “Protams, ka latviešu valodas eksāmens būs. Gan 9., gan 12. klasē,” teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tikmēr G. Catlaks, kurš iepriekš bija pavēstījis par kombinēto eksāmenu, tagad jau izteicās pieļāvuma formā: tāds varētu būt.

LA.lv