Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
31. maijs, 2012
Drukāt

NEDĒĻAS IZVĒLE: “Prometejs”

prometejs_7

Tik ilgi aprunāta, gadiem ilgi reklamēta visos medijos un galaversijā tik rūpīgi slēpta no preses, Ridlija Skota zinātniskās fantastikas filma “Prometejs” sāk savu ekrāna dzīvi, Holivudas importu Maikla Fasbendera un Nūmi Rapasas karjerās nodrošinot būtiskus pagrieziena punktus.

 

Uz Visuma vistālāko nostūri dodas pētnieku komanda, kuras uzdevums nav no vienkāršajiem – viņiem jāatrod atbildes uz mūžseniem jautājumiem. Kamēr pētnieku prātus aizņem tas, kā radusies cilvēce, viņi paši kļūst par upuriem radījumiem, kas grasās iznīcināt visu cilvēci. Tieši tāds ir pastāsts Ridlija Skota jaunākajai filmai, kas savulaik bija iecerēta kā viņa radītās kulta filmas “Svešie” priekšvēsture, taču, attīstot projektu, kļuva par pastāvīgu elementu, un, kā Skots kādā intervijā ne bez ironijas teicis, protams, ir jau samanāmas “Prometeja” epizodēs arī “Svešo” DNS iezīmes, taču viņš ir pārliecināts, ka “Prometejs” pats par sevi ir vērtība, kas veiksmes gadījumā varētu kļūt par aizsākumu jaunai kino sērijai. Un, visticamāk, 74 gadus vecā režisora prātā jau dzimusi vīzija kārtējam novatoriskajam kinoproduktam, kā tas notika arī pirms vairāk nekā 30 gadiem ar “Svešajiem”, lai, atgriežoties žanrā, kas viņam nodrošināja pasaules slavu, atkal dziedātu slavas dziesmas Visumam un tehnoloģiju attīstībai.

Protams, pirms filmas pirmizrādes viņš ir dāsns vārdos un solījumos, un, kad Skotam vaicā, kāda ir “Prometeja” saistība ar “Svešo” pirmo daļu, viņš ir noslēpumu pilns.

 

“Jums jānoskatās filma,” viņš saka intervētājam. “Un jūs nesaņemsiet atbildi uz šo jautājumu līdz apmēram astotajai minūtei pirms pašām beigām, un tad tā arī būs atbilde. Kad tas notiks, cilvēki nodomās: “Kristus, protams!”, un tad tiks atvērtas pavisam citas durvis.”

 

Kā jau pēc nosaukuma, kas tieši atsaucas uz grieķu mītu, noprotams, cilvēku un dievu cīņa nekad nav vienlīdzīga, un arī Ridlijs Skots tajā iemetis savu artavu, savam kinoeposam kā vienu no vadmotīviem uzliekot jautājumu par cilvēcību nākotnē, tādējādi skatītāju rosinot uz zinātniskām un filozofiskām pārdomām. Un, kad uz lielā ekrāna parādās briesmoņi, ir skaidrs – dažreiz ir labāk, ja kaut kas paliek neatklāts. Taču tieši tamdēļ “Prometejs” nav mazāk intriģējošs – ne velti šis grandiozais daudzmiljonu budžets tiek bīdīts kā viens no šīs vasaras nozīmīgākajiem kinogrāvējiem. Tā vizuālo tēlu palīdzēja veidot virkne mākslinieku, par piemēru izmantojot NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras dizainu, un “Prometeja” milzīgajā telpā atrodas vieta gan Svarovski milzīgajām lustrām, fan Fazioli klavierēm. Kā sola Ridlijs Skots: “Pēc tam kad jūs būsiet noskatījušies “Prometeju”, jūs būsiet piedzīvojuši ko tādu, ko pilnīgi noteikti nebūsiet gaidījuši.”

 

Būtiskais

“Prometejs” /”Prometheus”, ASV, 2012.

Režisors: Ridlijs Skots

Lomās: Maikls Fasbenders, Nūmi Rapasa, Šarlīze Terona, Gajs Pīrss, Patriks Vilsons

No 1. jūnija “Kino Citadele”, “Cinamon” un “Multikino”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+