×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.9°C
Anšlavs, Junora
Piektdiena, 25. maijs, 2018
13. maijs, 2018
Drukāt

Monika Zīle: Neizmantoto iespēju griezīgā atbalss (6)

Latvijas Krievu savienības līdere un Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka piedalās partijas "Latvijas Krievu savienība" rīkotajā gājienā saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu nevirzīt referendumam likumprojektu par mazākumtautību skolu autonomiju. Foto - LETALatvijas Krievu savienības līdere un Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka piedalās partijas "Latvijas Krievu savienība" rīkotajā gājienā saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu nevirzīt referendumam likumprojektu par mazākumtautību skolu autonomiju. Foto - LETA

Esam redzējuši, kā rekordam trenējas sportisti svarcēlāji, vai ne? Sāk ar vieglāko svaru, iesildās, pakāpeniski un nesteidzīgi palielinot smagumu, līdz spēj pieveikt ieplānoto. Apmēram pēc šādas metodes publiskos protestus organizē Latvijas Krievu savienība (LKS), iebilstot pret pāreju uz valsts valodu mazākumtautību skolās. Ir jūtams pieredzējuša “trenera” rokraksts: pirmais mītiņš izskatījās pēc mazdārziņu īpašnieku saieta, uz kuru ieradusies saujiņa drusciņ paklaigāt noskaņotu vecākās paaudzes indivīdu, bet katrs nākamais brieda kuplumā. Līdztekus arvien paaugstinot vicināto lozungu agresijas toni un vērīgi izlūkojot, cik tālu drīkst iet šajās politiskajās rotaļās, lai pēc vairākiem mēģinājumiem jau atklāti naidīgi pret valsti un latviešiem izpaustos bravūrīgi skaļajā 1. maija gājienā. Policija šo ālēšanos, kur netrūka zārku piesolījuma latviešu valodas aizstāvjiem, vispirms bija novērtējusi kā akciju “bez incidentiem”, nākamajā dienā tos jau saskatīdama – nav izslēgts, ieklausoties arī sabiedrības sašutumā, kas bangoja sociālajos tīklos. Bet maz ticams, ka Drošības policijas (DP) ierosinātās lietas vainagosies reālos sodos par Latvijas valstiskuma un valodas zākāšanu. Drīzāk izčākstēs garos apstākļu skaidrošanas līkločos, bet ieguvēja šajā procesā – patīk tas mums vai ne! – būs LKS, nostiprinoties krievu valodas nelokāma aizstāvja tēlā un sperot soli tuvāk krēsliem nākamajā Saeimā.

Nav lielas jēgas prātot, kas finansē LKS – to izdibināt ir DP pienākums –, bet Tatjanas Ždanokas vadītā politiskā spēka akcijās skaidri nolasāma pārdomāta stratēģija, kam piemīt visi Kremļa dzemdētās “krievu pasaules” vaibsti. Tos uzmanošie politikas vērotāji pieļauj, ka LKS un līdzīgo aktivitātes pieklusīs uz to laiku, kamēr pie mūsu austrumu kaimiņa notiek Pasaules kausa izcīņa futbolā. Lielo sacensību spožumu jau krietni pabojājušas pret Krieviju vērstās rietumvalstu un ASV sankcijas, un čempionāta dienās Maskavas varneši mazāk par visu alkst Kremļa iniciatīvu pieminēšanas. Bet nekur jau tās nepaliks, un 1. maijs nebija pēdējais ar ielās izgājušu pret Latviju neslēpti naidīgu pūli.

Bez šaubām, krievu valodas aizstāvju protesti bija paredzami. Tādēļ mulsina, maigi sakot, par latvisko izglītību balsojošo Saeimas deputātu kūtrums un pat gļēvums, ļaujot LKS netraucēti rekrutēt pieņemtā likuma skarto bērnu vecākus un arī pašus jauniešus. Likums brieda ilgi. Bija pietiekami daudz laika izplānot izglītības reformas skaidrojumu cittautiešiem, iesaistot gan krievvalodīgos valdošās koalīcijas Saeimas deputātus, gan latviski sekmīgi studējošus un augstskolas diplomus saņēmušos krievu, ukraiņu u. c. jauniešus. Ir vietā vaicāt, kādam nolūkam kalpo valsts augstāko amatpersonu padomnieku pulks, ja – kā redzams! – LKS bez grūtībām pulcina zem saviem karogiem ne tikai margināļus, bet arī vienkārši savlaicīgi neuzrunātus un apjukušus ļaudis.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. kā es priecājos Atbildēt

    pēc 30 gadiem atkal reiz dzirdēt biedrenes Zīles maigo balsi.

  2. Vienkārši risināma lieta-par piemēru jāņem Krievija, jo tur skolās mācības notiek tikai valsts valodā, krievu valodā, līdztekus pēc vajadzības tiek mācīta atbolstoša mazākumtautības valoda. Ir liela atškirība-1.mācības notiek valodā,
    2.māca valodu.
    Mēģiniet taču vienreiz saskatīt atšķirību!

  3. It kā izglītoti cilvēki, bet ļoti daudzi nesaprot runātā un rakstītā jēgu. Konkrētos likumos un satversmē ar melnu uz balta ir nepārprotami rakstīts, ka VIENĪGĀ valsts valoda ir latviešu valoda. Kādi vēl protesti? Arī deputāti pēc ievēlēšanas dod svinīgu solījumu aizstāvēt VIENĪGO valsts valodu. Kāpēc neviens nereaģē uz atklātiem šī visa pārkāpumiem?

  4. Vispirms ir jābeidz murgot par tur kaut kādu integrāciju un toleranci pret tā saucamajiem “Latvijas krievu savienības” darboņiem, jo viņu rīcība ir klaji naidīga Latvijas valstij un tās likumdošanai!
    Pieņēma likumu un punkts, protestē, tātad pārkām likumu un esi vainīgs un sodāms!
    Tas pats par komunisma padomju un nacisma simboliku, ja kāškrustu un nacisma nedrīkst, tad
    kāpēc 9. maijā drikst sirpjus amurus zvaigznes un staļinu . . . .

  5. Emsis raidijumā TV 24 pietiekoši skaidri pauda Latvijas valdošās partijas nostāju. Ja NA nākošajās Saeimas vēlēšanās iegūs mazāk kā trīsdemīt mandātus, krievu skolām garantēta mūžīga pastāvēšana Latvijā, rezultātā skolotāju alga dalīta (1:2), neskatoties uz to ka valsts sniedz vislielāko izmaksu uz vienu skolnieku, kā citās valstīs.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana!

Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kurš šajā parlamenta sasaukumā pārstāvēja partiju “No sirds Latvijai” (“NSL”), piekritis piedāvājumam 13. Saeimas vēlēšanās kandidēt no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta. Šādu piedāvājumu viņam izteicis Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. G. Kūtris žurnālistiem teicis, ka vairākas Saeimā pārstāvētās partijas viņu aicinājušas uz 13. Saeimas vēlēšanām pievienoties to komandām, taču ZZS aizstāvētās vērtības viņam šķiet tuvākas. Tikt ievēlētam no ZZS saraksta viņam ir daudz lielākas iespējas, jo ZZS ir augstāki reitingi, kamēr Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL” vēlētāju aptaujās atbalsts grozās ap vienu procentu.

Vai baidāties, ka sausais pavasaris ietekmēs jūsu dārza ražu?
Draugiem Facebook Twitter Google+