Mobilā versija
Brīdinājums +12.2°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
4. marts, 2017
Drukāt

Māris Antonevičs: Kreisās idejas mūsdienās tiek jauktas dažādos “kokteiļos” (14)

Foto-Jānis Džerijs ŠternsFoto-Jānis Džerijs Šterns

Vai jums kaut ko izsaka šādi nosaukumi: “Sadarbība”, “Par dzimteni!”, “Taisnīgums”, “Ražots Latvijā”, “Par prezidentālu republiku”, “Tautas kontrole”… Kāds jau nojautīs, taču pieļauju, ka ne mazums būs arī tādu, kas būs pārsteigti, uzzinot, ka tās visas ir Latvijā darbojošās partijas. Lai gan drīzāk te iederētos vārds “eksistējošas”. Un ne jau tikai te pieminētās. Savulaik kā žurnālists esmu piedalījies dažu šādu partiju dibināšanas kongresos un pat nedaudz izbrīnīja, cik nīkulīgs pēc skaļajiem pieteikumiem izrādījies turpinājums. Politiskie veidojumi izrādījās nevajadzīgi Latvijas sabiedrībai, lai gan it kā mēģināja pieskaņoties pieprasījumam.

Latvijā ik pa laikam vērojama juridiska un politoloģiska grūstīšanās starp divām pozīcijām. Viena, ka jācenšas panākt, lai partiju veidotāji pret saviem pienākumiem izturētos atbildīgi, tāpēc ir jāiztur dažādi pārbaudījumi (galvenais – jāpiesaista noteikts biedru skaits: divsimt biedri, lai nodibinātu; pieci simti – lai piedalītos Saeimas vēlēšanās). Un otra pozīcija, ka demokrātijas vārdā partiju veidošanas noteikumiem jābūt ļoti liberāliem un nav pro­blēmu, ja kādam domubiedru pulciņam tā vienkārši ir “spēļmantiņa”. Paspēlējās, izmeta, vēlāk tiek pie jaunas… Šo ideju rakstā, kas publicēts portālā “LSM”, izvērsusi politoloģe Iveta Kažoka. Viņasprāt, “vairs nav vērts mākslīgi uzturēt nošķīrumu starp partiju darbu un sabiedrisko aktīvismu” un “diez vai mūsdienās ir saprātīgi sagaidīt, ka cilvēki visu mūžu būs uzticīgi tikai un vienīgi vienai partijai”. “Nākotnes partijas aizvien mazāk būs atkarīgas no formālā biedru skaita un aizvien vairāk – no biedru un atbalstītāju reālās iesaistes dziļuma un entuziasma, kas tiks uzturēts lielākoties internetā,” uzskata politoloģe.

Lai gan nupat Latvijā dibinātajai partijai “Progresīvie” izdevies savākt nedaudz vairāk kā 200 biedrus, šķiet, ka tā tomēr atbilst “spēļmantiņas” raksturojumam. Tā varbūt var pieplūdināt interneta sociālos tīklus ar savām idejām, bet ne iegūt plašākas sabiedrības uzticību un kas vēl šaubīgāk – uzņemties atbildību. Ar ko tad spēlējas “Progresīvie”? Priekšplānā izbīdīta daudziem Latvijas iedzīvotājiem tīkamā pro­gresīvā ienākumu nodokļa ideja. Tas daļēji ir mantojums no partijas dibinātāju pagātnes, kad vairāki viņi vēl bija sociāldemokrātu partijas jaunatnes nodaļā un centās piebalsot “lielajiem onkuļiem”, kuri rosījās Saeimā un saimniekoja Rīgas domē. Partija paputēja, bet “jauniešiem” īsti neizdevās atrast savu vietu. Viņi izveidoja biedrību un pat izmēģināja laimi, parak­stot līgumu ar “Vienotību”, gan nekādu krējumu no šīs vienošanās nespējot nosmelt (lasi – neviens no “Vienotības” sarakstā iekļautajiem “progresīvajiem” kandidātiem par deputātu nekļuva). Tagad jau kā patstāvīga partija “Progresīvie” nolēmuši paspēlēties ar kreisā liberālisma idejām, kas skaitās diezgan modernas Rietumu politikā. Piemēram, aizvadītajās ASV prezidenta vēlēšanās tās iemiesoja viens no Demokrātu partijas kandidātiem Benijs Sanders. Viņš gan priekšvēlēšanās piekāpās Hilarijai Klintonei, kura vēlāk zaudēja Donaldam Trampam. Taču tagad izskan spriedumi, ka pēc četriem gadiem varētu nākt “Sandersa tipa politiķis”, jo amerikāņu vēlētājiem Tramps jau būs apnicis, bet arvien gribēsies izmēģināt kaut ko jaunu, nebijušu.

Vēl agrāk pārmaiņas iezīmējās Lielbritānijas politikā, kur Leiboristu partijas vadībā nāca šim spēkam netipiskais līderis Džeremijs Korbins, kurš ir tuvāks kreisajam liberālismam nekā Eiropas politikā iepriekšējos gadu desmitos zināmajai centriskajai sociāldemokrātijai. Tiesa, viņa vadībā leiboristi nekādus panākumus nav guvuši, un, iespējams, tas pat veicināja breksita referenduma iznākumu, jo marginalizējušies leiboristi, lai gan atbalstīja palikšanu Eiropas Savienībā, nespēja uzrunāt plašāku sabiedrību.

Kreisās idejas mūsdienās tiek jauktas dažādos “kokteiļos”, kur dažbrīd pamatgarša vairs nav darba ņēmēju tiesību aizstāvība, bet dažādu minoritāšu tiesības, feminisms vai, piemēram, atbalsts bēgļu uzņemšanai, kas aktualizējies pēdējos gados. Un arī Latvijā “Progresīvie” mēģina sekot šai modes tendencei. Tostarp apsolot nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās.

Mazticams, ka šāda partija aizraus Latvijas vēlētājus. Vienīgi žēl, ka vārds “pro­gresīvs” nu ir privatizēts politiskām vajadzībām, tāpat kā iepriekš “saskaņa” un “vienotība”.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Kreiss pats par sevi nebūtu nekas slikts.
    Bet šis sarkano sorosistu – čekistu projekts ir kaut kas reāli atbaidošs. Lūk šie ir tie spēki, kuri ir izmukluši no soda Nirmbergā-2. nomaskējušies un uzlikuši tauriņus. Starptautiskie internacionālisti – totalitārisma mazbērni.
    Sāds projekts ir organizēts no imperiālistiem, tādējādi kroplojot demokrātiju. Partijas, kuras veidojas no tautas, veidojas ilgi un lēni. tās necepas kā sarkanas pankūkas.

  2. Komunisma rēgs lidinās pār Eiropu

  3. Ja nemaldos, arī Atis Lejiņš bija biedrības “Progresīvie”atbalstīts kandidāts gan uz Eiropas Parlamentu (nesekmīgi), gan arī uz Saeimas vēlēšanām. Tiesa, Lejiņš kļuvis nedaudz moderātāks vecumdienās. Nevajag pārāk zemu novērtēt cilvēku vēlmi atrast politisku kustību, kas aizstāv intereses, kas nāk sabiedrībai par labu.

  4. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  5. Pat ieskrieties partijai neļauj, jau apsaukā par bezatbildīgiem:) Bet vai viedokļa autors pats ir cienīgs mētāties ar šādiem apgalvojumiem, ja pat rakstiņa bildei autora atļauju paprasīt nejēdz:/

  6. Vispār jau vārds “progresīvais” daudzus gadus apzīmē konkrētu politisko virzienu visā pasaulē. Raksta autors – demagogs.

  7. Interesanti, kā pats autors saredz iespēju aizsargāt darba ņēmējus, nerunājot par nodokļu sistēmu, mūsdienu ģimenes, mājsaimniecību formām, darba un privātās dzīves apvienošanu? Vai “pamatgaršai” vajadzētu būt 20.gs. problēmu risināšanai- tādai gadsimtu vecas sociāldemokrātijas reinkarnācijai vai partijai “LBAS 2”?

  8. Kļūda, Antoneviča kungs, jo no “progresīvajiem” caur “Vienotības” sarakstu Saeimā iekļuva Atis Lejiņš un nu jau tur snauduļo vairākus gadus… Bet šo Progresīvo partiju drīzāk varētu saukt par Feisbuka Progresīvo partiju…

    • Vārds > Rasmusam Atbildēt

      Vispār jau Atis Lejiņš bija LSDSP, nevis progresīvajos. Cita lieta, ka šī kustība viņam noteikti simpatizētu, jo atgādina paša jaunību – aktīvu, nacionālpatriotisku, pilnu ar sociāldemokrātiskiem ideāliem.

  9. Grūti uzticēties autoram, kurš pat savā rakstā izmantotus faktus nepārbauda. Piemēram, jau minētā sociāldemokrātu jaunatne – tā nekad nav bijusi partijas nodaļa, bet visā periodā atsevišķa organizācija, kurai ar partiju tikai kādu laiku bija sadarbības līgums. Attiecīgi, tā bija stabila struktūra ar saviem mērķiem un darbiem, daudziem pietiekami populāriem panākumiem. Un arī progresīvā nodokļa ideja nav paņemta, kādam “piebalsojot”, bet gan no savas iniciatīvas to ilgstošā periodā virzot dažādās Latvijas likumdevēju iestādēs, panākot, ka tā no tabu tēmas ir kļuvusi par politisko sarunu ikdienu. Protams, varbūt Antonevičs to labi apzinas un mērķtiecīgi cenšas gremdēt ar dezinformāciju, var gadīties arī tā.

  10. manipulācija ar apziņu Atbildēt

    kodē vājāk pārliecinātos uz klaiņošanu pa partijām un netieši popularizē jenotību kā ideālo modeli.

  11. tas “kreisums” mežonīgā kapitālisma apstākļos var pastāvēt vienīgi multikulturālā darba ņēmēju (kalpu) sabiedrībā, – lai cīnītos ar saviem darba devējiem (kungiem), bet sociāli taisnīgā un nacionāli neatkarīgā demokrātijā tas “kreisums” varētu kļūt arī nacionāls; vārdu sakot, tas būtu “kreisais nacionālisms”
    Un domāju, ka latviešiem jau tieši tāds arī būtu vajadzīgs.

Lasītāju aptauja
Vai spējat samaksāt par veselības aprūpi?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (9)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+