Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. septembris, 2014
Drukāt

Nelsona debiju BSO mākslinieciskā vadītāja lomā atzīst par veiksmīgu (1)

Kriss Lī, BSO publicitātes fotoKriss Lī, BSO publicitātes foto

Andris Nelsons oficiāli debitējis Bostonas Simfoniskā orķestra (BSO) mākslinieciskā vadītāja amatā. Portālu recenzijās dominējošā noskaņa bija atvieglojums par to, ka orķestrim pēc ilgāka laika atkal ir jauns, talantīgs un uzņēmīgs vadītājs; par koncerta māksliniecisko līmeni viedokļi dalās.

Portāls westford.wickedlocal.com koncertu aprakstījis kā augstvērtīgu muzikālu piedzīvojumu, kurā programmu un māksliniecisko sniegumu tomēr lielā mērā aizēnojusi – vai, tieši pretēji, izgaismojusi – “kolektīva atvieglojuma izjūta”.

Vakars sācies ar “Tanheizera” – paša Nelsona pirmo dzirdēto operas – uvertīru, un visumā, kā var spriest, Vāgners programmā dominējis. Kritiķi taktiski aizrāda, ka ar vāgnerisko orķestra skanējumu bijis grūti saskaņoties koncerta solistei, Andra Nelsona sievai Kristīnei Opolais, kuras balsij drīzāk piemīt liriska, nevis dramatiska soprāna iezīmes. “The New York Times” mūzikas kritiķis Entonijs Tomazīni norāda, ka Kristīne Opolais “izgājusi no savas vokālās komforta zonas”, ienesot ārijā “Liebestod” no operas “Tristans un Izolde” “maigumu, ilgas un vibrējošu siltumu”. Kritiskāks ir Devids Raits no bostonclassicalreview.com, norādot uz vieglu solistes indispozīciju, kas nav ļāvusi klausītājiem izbaudīt viņas sniegumu pilnā, bet tikai “2/3” spēkā.

Otra koncerta solista – viena no šobrīd pieprasītākajiem tenora un šāgada ECHO Classik balvas ieguvēja Jonasa Kaufmana – dalība koncertā tiek viennozīmīgi uzteikta, bet abu saspēle kaislīgajā duetā “Tu, tu, amore? Tu?” no operas “Manona Lesko” izpelnījusies jokpilnus aizrādījumus par “flirtēšanu pāris soļu attālumā no vīra”.

Neraugoties uz atsevišķiem aizrādījumiem par pārlieku piesardzīgu programmas izvēli, kopumā Andra Nelsona debija BSO mākslinieciskā vadītāja lomā uzņemta atzinīgi. “Nepārcenšoties, noteikti necenšoties vērst prožektorus uz sevi, Nelsons pārliecinoši ikvienam parādīja, ka šis tagad ir viņa orķestris,” raksta noslēgumā secina westford.wickedlocal.com kritiķe Keita Pauersa.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. par notikuma atspoguljoshanu!!!

Jaunjā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+