Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. augusts, 2015
Drukāt

Nemateriālā kultūras mantojuma likums varētu stāties spēkā nākamgad

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nemateriālā kultūras mantojuma likums, par kura vajadzību diskutēts vairāk nekā desmit gadu, varētu stāties spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Kā liecina Kultūras ministrijas (KM) valdībai iesniegtie dokumenti, likumprojekts tiks skatīts nākamajā valdības sēdē 4. augustā.

Likuma mērķis ir saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu un nodrošināt tā ilgtspēju, nododot to nākamajām paaudzēm. Likums paredz veidot Latvijas nemateriālo kultūras vērtību sarakstu.

Ar likuma palīdzību vēlas veicināt sabiedrības izpratni par nemateriālā kultūras mantojuma nozīmi, kā arī sekmēt sadarbību starp pašvaldībām, privāto un nevalstisko sektoru. Likumā sadalītas arī kompetences starp dažādām valsts institūcijām un noteikts, ka jāveido padome nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai.

Lai būtu iespējams sākt likumprojekta īstenošanu, laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam valsts budžeta finansējums primāri nepieciešams nacionālā līmeņa nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu izveides sākšanai, organizējot izglītojošus seminārus par pieteikumu sagatavošanu, nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju un to lietpratēju apzināšanu un popularizēšanu sabiedrības informēšanai un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību nostiprināšanai un izplatīšanai. Plānots, ka 2016.gadā šiem mērķiem būtu vajadzīgi 21 144 eiro, bet 2017., 2018. gadā katru gadu – 36 013 eiro. 2019. gadā likumprojekta īstenošanai plānotais finansējums ir 99 623 eiro, tajā skaitā ir gan jau minētās informēšanas aktivitātes, gan arī 20 000 eiro balvai nemateriālā kultūras mantojuma jomā, provizoriski pasniedzot piecas balvas 3000 eiro vērtībā, kā arī 45 110 eiro nemateriālā kultūras mantojuma pieejamības nodrošinājumam Latviešu folkloras krātuvē.

Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) jau pagājuša gada jūnijā stāstīja, ka likums ir gatavs iesniegšanai Ministru kabinetā.

Ministre jau pērn norādīja, ka likuma izskatīšana ir aizkavējusies nepamatoti ilgi. Arī Pujāte uzsvēra – kaut arī Latvija aktīvi iesaistījās UNESCO Nemateriālā mantojuma konvencijas izstrādē, kā arī bija viena no pirmajām desmit valstīm, kas tai pievienojās, Latvijai vēl joprojām nav Nemateriālā kultūras mantojuma likuma.

Koncepciju tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai KM piedāvāja jau 2004. gadā, jo, Latvijai pievienojoties 2003. gada 17. oktobrī parakstītajai UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, nebija normatīvo aktu, kas skaidri noteiktu valsts un pašvaldību institucionālo un finansiālo kompetenci.

Koncepciju “Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu” Ministru kabineta komiteja atbalstīja 2008.gadā, taču papildu finansējumu nesolīja. KM tika uzdots sadarbībā ar koncepcijas īstenošanā iesaistītajām institūcijām izstrādāt attiecīgos normatīvo aktu projektus un līdz 2010. gada 1. decembrim iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā, bet līdz 2012. gada 1. maijam sagatavot un iesniegt informatīvo ziņojumu par koncepcijas izpildi.

2012. gadā valdība atbalstīja lēmumu koncepcijā par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu iekļauto normatīvo aktu projektu izstrādes un iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 2014. gada 30. decembrim. Savukārt līdz 2015. gada maijam tika pagarināts informatīvā ziņojuma par koncepcijas izpildi izstrādes termiņš.

Pievienot komentāru

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+