Nepārspīlēt ar ēšanu – ne svētkos, ne ikdienā 0
Pēc dažām dienām klāt būs gaišie pavasara svētki Lieldienas – ar šūpolēm, olu ripināšanu, sišanu un ēšanu. Cik veselīgas ir olas, kā tās veikalā izvēlēties, vai var baudīt bez ierobežojuma?
Padomus sniedz uztura speciāliste Inga Širina.
Olas ir dabisks ļoti vērtīgs produkts, ko mūsu organisms izmanto gandrīz simtprocentīgi. Galvenokārt tās ir olbaltumvielu avots, bet bez vērtīgajām aminoskābēm satur arī minerālvielas un gandrīz visus vitamīnus, izņemot C. Olas nesatur daudz kaloriju, bet tomēr lieliski mazina apetīti.
Gan olas baltums, gan dzeltenums ir olbaltumvielu koncentrāts, tomēr to uzturvērtība būtiski atšķiras. 100 g olas baltuma ir 10,6 g olbaltumvielu, bet dzeltenumā – 16,6 g. Lielākā atšķirība ir kaloriju daudzumā un tauku sastāvā. Olas dzeltenums satur gandrīz 10 reizes vairāk kilokaloriju nekā baltums. Taukus un holesterīnu satur tikai olas dzeltenums. Savukārt olas baltums organismā ir grūtāk sagremojams. Ogļhidrāti gan baltumā, gan dzeltenumā ir niecīgā daudzumā. Vai vērtīgāks ir olas baltums vai dzeltenums, grūti pateikt – kas kuram cilvēkam ir vairāk vajadzīgs no uzturvielām.
Veselam cilvēkam vislabāk ēst veselu olu. Tajā kā dabiskā produktā viss ir pārdomāts, baltums un dzeltenums viens otru papildina.
Ņemot vērā, ka olas dzeltenumā ir daudz holesterīna un tauku, to nevajadzētu baudīt cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni. Kaut gan olas baltums satur aktīvu vielu, kas mazina dzeltenumā esošā holesterīna uzsūkšanos organismā.
Visvērtīgākās ir lauku vistu olas, jo tās dzīvo brīvā dabā, barojas ar dabiskām vielām, var brīvi pārvietoties utt. Fermās mītošās vistas ir ierobežotas kustībās un uzturas nedabiskos apstākļos.
Rūpnieciski ražotas olas var stipri atšķirties kvalitātes ziņā. Veikalos nopērkamām olām virsū ir marķējums, ko regulē MK noteikumi nr. 170 “Vistu olu aprites noteikumi”. Olas, kas bagātinātas ar selēnu, nav slikta izvēle, bet jāņem vērā arī citi kvalitātes rādītāji. A kategorijas olas ir augstākas kvalitātes nekā B kategorijas. Uz katra olu iepakojumā atrodami cipari – pirmais no tiem norāda, kādos apstākļos turētas vistas. Ar “1” apzīmē vislabākos apstākļus.
Olas izmēram nav būtiskas nozīmes, izņemot paipalu olas. Tās uzturvērtības ziņā ir bagātākas – satur koncentrētākā daudzumā A un B grupas vitamīnus.
Lai gan olas ir vērtīgs produkts, tās nav ieteicams ēst katru dienu. Par optimālu daudzumu grūti spriest, tas katram cilvēkam ir atšķirīgs. Veselam cilvēkam nevajadzētu apēst vairāk par četrām olām nedēļā. Maziem bērniem olas ir ļoti svarīga uztura sastāvdaļa, bet, cik tās ēst, tas ir atkarīgs no vecuma. Mazam bērnam pietiek ar vienu olu nedēļā, un šā produkta lietošanu nevajadzētu sākt agrāk par viena gada vecumu, alerģiskiem mazuļiem vēl vēlāk.
No Lieldienās apēstām olām, pat tad, ja tās baudītas diezgan daudz, pieaugušiem cilvēkiem nevajadzētu rasties veselības problēmām. Vienīgi tajās dienās, kad patērējam daudz olu, ieteicams ierobežot citu olbaltumvielām bagātu produktu, piemēram, gaļas un pākšaugu lietošanu uzturā. Maziem bērniem Lieldienās nevajadzētu pārspīlēt ar olu ēšanu, jo var rasties alerģija.
