Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. jūlijs, 2013
Drukāt

Neredzamā, tomēr klātesošā inovācija

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pirms 12 gadiem Latvijā izveidotā kanalizācijas aku sistēma – skataka – kļuvusi par pieprasītu produktu daudzās valstīs.



 

“Mēs, daudzi latvieši, mentāli izvēlamies būt pelēki, baidāmies kļūdīties un piedāvāt jaunas idejas. Ir jākļūst uzņēmīgākiem, drošākiem, atvērtākiem, ik dienu katrā darba vietā jāģenerē jaunas idejas. No 1000 idejām viena būs laba, bet no viena miljona ideju viena – ģeniāla,” teic SIA “PipeLife Latvia” pārdošanas vadītājs Ivo Tinkuns. Viņa, tolaik nesen Rīgas Tehnisko universitāti beiguša speciālista, un kolēģu pirms 12 gadiem no plastmasas izveidotā jauna veida kanalizācijas aka patlaban kļuvusi par pieprasītu preci Eiropas valstīs.

Ik gadu pārdod aptuveni 10 000 – 15 000 ar latviešu līdzdalību izveidoto skataku, tostarp Latvijā 2000 šā veida kanalizācijas aku. Pavisam pērn pārdotās 15 000 skatakas koncernam nodrošināja 5 miljonu eiro lielu naudas apgrozījumu.

“Mūsu inovācija bija atšķirīgā akas pamatne, kas bija vieglāka nekā citām akām un nodrošināja labāku ūdens plūsmu, lielāka izturība, ērtāka piekļuve notekūdeņu sistēmām, kā arī precizitāte, un tā nozīmē drošību, kas kanalizācijas sistēmās ir ļoti svarīgi. Daļēji ieteicām arī tā saucamā lego principa izmantošanu, to vēlāk pilnveidoja grupas speciālisti un izveidoja tirgū nebijušu kvalitatīvu produktu,” stāsta I. Tinkuns. Vairākus gadus pēc jaunās skatakas izveides ES noteica šim produktam kvalitātes prasības un izrādījās, ka latviešu izgudrojums tās pārsniedz.

Ivo teic, ka plastmasas produktu – aku ražo no polipropilēna – ražošanā vispārpieņemta prakse ir izgudrojumus nepatentēt. “Ir vajadzīgs daudzu miljonu latu ieguldījums iekārtu izveidē, lai šādus produktus sāktu ražot,” skaidro inovators. Viņš piebilst – darbošanās lielās “PipeLife” grupas sastāvā ļāva izvairīties no daudzām ar produkta ieviešanu ražošanā saistītām rūpēm.

Ivo un aptuveni septiņi no viņa 18 “PipeLife Latvia” kolēģiem arī patlaban ikdienā daudzo produktu pārdošanas darbu savieno ar inovācijas radīšanu. Sarunā ar viņu noprotams, ka inovatīvu produktu veidošana nav tikai grupas uzstādījums visām struktūrvienībām. “Jauna produkta veidošana ienes arī jaunas vēsmas ikdienas darbā. Ir sajūta, ka esi noderīgs. Cita lieta – cik no jaunievedumiem nonāk ražošanā,” teic Ivo.

Katru skataku veido pēc individuāla projekta. Saistībā ar lielajiem ieguldījumiem ražošanā skat­aku ražošana notiek Polijā, bet Latvijā akas komplektē.

Uz jautājumu, kā koncerns stimulē inovāciju, uzņēmuma pārstāvis Uldis Putniņš teic, ka tas notiekot “gan morāli, gan arī finansiāli”. Proti, vērtīga izgudrojuma autors saņem naudas balvu, ir arī pārsteiguma balvas.

“Latvijas Avīzē” esam stāstījuši, ka Latvija pēc inovāciju daudzuma ES atrodas atpalicējos. Tas pat īpaši nepārsteidz, zinot, ka zinātnei un pētniecībai mūsu valstī atvēl vien 0,9% no iekšzemes kopprodukta, tostarp 0,3% iegulda paši uzņēmēji.

Nodibinājums “Latvijas Tehnoloģiskais centrs” ir noskaidrojis, ka inovācijai Latvijā ir 189 atbalsta sniedzēji. I. Tinkuns un viņa kolēģi nav izmantojuši nevienu valsts piedāvāto atbalsta iespēju inovācijai. “Esam nedaudz mēģinājuši, tomēr attur smagnējība, daudzo papīru kārtošana. Saprotam, ka valsts un ES vēlas kontrolēt naudas tēriņus, tomēr mums tas prasītu papildu naudas izdevumus cilvēka algošanai, ko nevēlamies darīt,” tā I. Tinkuns. Viņš gan pieļauj, ka ir uzņēmumi, kas “ieminuši taciņu inovācijai paredzētā atbalsta izmantošanā un to novērtē”.

 

Viedokļi
Viksna_11

Nodibinājuma “Latvijas Tehnoloģiskais centrs” valdes loceklis Ints Vīksna: “Latvijā vienmēr ir bijis daudz prasmīgu un zinošu cilvēku, kas spēj radoši domāt un radīt pilnīgi jaunus, inovatīvus risinājumus. Šajā gadījumā risinājums ir atradis ceļu uz ražošanu Eiropā, kas nozīmē plašāku tirgu, plašāku pielietojumu un veiksmes gadījumā – arvien jaunus pasūtījumus. Šis ir viens no piemēriem ražošanai ar pievienoto vērtību – produkts netiek vienkārši pārdots, bet ir radīts jauns risinājums, kam ir teicamas īpašības un kas nodrošina produkta unikalitāti. Ideālā gadījumā šādiem produktiem ar laiku seko citi, jo izstrādātājs allaž meklē iespējas uzlabot esošo produktu, padarīt to funkcionālāku un lietotājam ērtāku. Savukārt regulāra jaunu produktu (risinājumu) radīšana ir viens no vissvarīgākajiem nosacījumiem inovatīva uzņēmuma darbībā. Šis ir arī draudzīgs pamudinājums visiem topošajiem inženierzinātņu studentiem – skat, kādus pieprasītus risinājumus spēj radīt tie, kas nevairās tehnisko zinātņu!

Šādā sadarbības modelī (kad individuāls izstrādātājs savu risinājumu piedāvā lielai uzņēmumu ķēdei) svarīgi arī ir sakārtot intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumus – izgudrotājam vai izstrādātājam ir jābūt pārliecinātam, ka viņa radītais produkts vai risinājums netiks vienkārši “nosperts”, bet tiks izmantots kāda lielāka produkta vai procesa izstrādē un arī pats idejas autors no tās gūs peļņu. Tādējādi ir ieteicams slēgt līgumu vai arī patentēt savu izgudrojumu.”

 

svarcbaha_11Dzintra Švarcbaha, Latvijas Tehnoloģiskā centra projektu vadītāja: “Iespējams, ka daļa inovācijas atbalsta mehānismu tiešām ir smagnēji, ne līdz galam izveidoti un daļa no tiem – tik sarežģīti pieejami, ka uzņēmēji nereti izšķiras tos neizmantot, tomēr nevar apgalvot, ka visi pieejamie inovācijas atbalsta pakalpojumi ir šādi. Piemēram, Latvijas Tehnoloģiskā centra piedāvātais pakalpojums – starptautiskais tehnoloģiju mārketings, kas tiek īstenots ar Eiropas Biznesa atbalsta tīkla palīdzību, ir ļoti ērta, vienkārša un bezmaksas metode, ar kuras palīdzību zinātniekiem vai izgudrotājiem komercializēt savu izgudrojumu vai arī uzņēmējiem – atrast tiem nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu. Tāpat ir ne mazums dažādu citu iespēju, ko uzņēmēji un zinātnieki var izmantot, bet visbiežāk galvenā problēma ir finansēšana. Un šeit gan jāpiekrīt Tinkuna kungam – diemžēl finansējuma piesaiste ir sarežģīta un nereti prasa pārāk lielas investīcijas no paša uzņēmēja. Kāda gan jēga no atbalsta, ja tā saņemšanai cilvēkam jāaizņemas līdzekļi bankā? Tā noteikti ir viela pārdomām – kāpēc institūcijas, kas atbildīgas par dažādiem finansējumiem un grantiem, tik ļoti neuzticas mūsu uzņēmējiem?”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+