Mobilā versija
Brīdinājums +16.6°C
Janīna, Linda
Svētdiena, 20. augusts, 2017
8. marts, 2016
Drukāt

Vai Latvijas cilvēki var cerēt uz Eiropas līmeņa pensijām? (11)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Andris Siliņš, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs: “Vislielākās raizes sagādā tie, kuri saņem līdz 200 eiro mēnesī. Šo cilvēku vidū ir personas ar lielu darba stāžu, kuru veiktās iemaksas sociālās apdrošināšanas fondos no 1996. līdz 1999. gadam bija mazas vai niecīgas. Ir arī tādi, kas strādājuši smagos vai kaitīgos ap­stākļos un pensionējušies priekšlaikus. Viņu 20 – 25 gadus ilgais darba stāžs ir nepietiekams, lai, pēc jaunās likumdošanas, saņemtu labu pensiju. Pensiju sistēma darbotos labāk, ja no Latvijas nebūtu izbraukuši 300 – 350 tūkstoši darbspējīgo cilvēku. Viņi praktiski ir aizgājuši no mūsu pensiju sistēmas un tagad maksā nodokļus ārvalstīs. Ja viņi turpinātu strādāt Latvijā un veiktu savus maksājumus šeit, situāciju būtu iespējams radikāli uzlabot. Bez nopietna izrāviena ekonomikā diez vai var cerēt, ka šie cilvēki atgriezīsies un vairos pensiju fondus. Zināms atbalsts vidēja līmeņa summu saņēmējiem būtu pensiju neapliekamā minimuma palielināšana no pašreizējiem 235 eiro līdz minimālajai algai, kas tagad ir 370 eiro. Tāpat lielas cerības tiek liktas uz senioru veselības apdrošināšanas sistēmu.”

 

Reinis Jansons, “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs: “Vācu pārvaldnieka “Allianz Global Investors” pētījumā Latvijas pensiju sistēma ierindota augstajā devītajā vietā pasaulē. Tomēr šī ilgtspēja tiek nodrošināta uz samērā zemu pensiju izmaksu rēķina. Galvenais izaicinājums ir pensionāru skaita pieaugums, kas saistīts ar vidējo dzīves ilguma paaugstināšanos. Vairākumā valstu to risina ar pensionēšanās vecuma sliekšņa celšanu. Latvijā līdz 2025. gadam tas sasniegs 65 gadus. Visticamāk, ka pēc desmit gadiem šis jautājums atkal nonāks darba kārtībā. Ēnu ekonomika ir būtiskākais iemesls, kādēļ saņemtā pensija ir ievērojami zemāka par cerēto. Tāpat arī tie iedzīvotāji, kas nav bijuši ēnu ekonomikas vergi, kopumā pensiju uzkrājumā nodokļu veidā iemaksājuši samērā maz. Proti, vidējā alga, piemēram, 1995. gadā Latvijā bija vien 127 eiro, pērn – 818 eiro, vidēji šajos 20 gados – ap 430 eiro. Šī arī būs bāze, no kuras vidēji tikušas veiktas iemaksas.”

 

Dagnija Staķe, bijusī labklājības ministre:  “Eiropas līmeņa pensijas mums būs tad, kad saņemsim Eiropas līmeņa algas. Kad biju labklājības ministre (2002. – 2007.), 39% nodarbināto saņēma minimālo algu. No tās nevar gaidīt lielu pensiju. Jāpiebilst, ka daudz kas atkarīgs arī no apstākļiem, kādos pensionāri dzīvo. Daudzās ģimenēs, tostarp arī manā, vecākā paaudze dzīvo savu bērnu pilnīgā apgādībā. Normālai situācijai sabiedrībā būtu jābūt tādai, ka pensionārs saņem palīdzību no jaunākās paaudzes, nevis pats palīdz saviem bērniem. Jāuzsver ģimenes lielā loma sabiedrībā un tas, ka bērni jāaudzina tā, lai viņi savus vecākus atbalstītu.”

 

Ilmārs Mežs, demogrāfs: “Eiropā vidējā pensija parasti ir 40 – 60% no iepriekšējās algas. Latvijā ir 45%, kas ir pieticīgi, tomēr samērīgi. Sliktāk ir ar mazo pensiju saņēmējiem. Ir netaisnīgi zemas un arī nepamatoti augstas pensijas – diapazons starp mazāko un lielāko pensiju pārsniedz 85 reizes, kas nav pareizi. Ir pensionāri ar 25 – 30 gadu darba stāžu, kas saņem pensijas zem 100 eiro. Daudzi ilgu laiku ir strādājuši, taču krīzes dēļ zaudējuši darbu un nav varējuši uzkrāt pietiekamu pensiju kapitālu. Pensiju sistēma jāpadara taisnīgāka, vairāk novērtējot ilgāku darba stāžu. Tāpat jādara viss iespējamais, lai straujāk augtu legālās algas un mazinātos jaunu cilvēku emigrācija. Tomēr lielākajai nabadzībai Latvijā ir nolemti aizbildnībā esošie bērni, kuru uzturnauda ir tikai 45 eiro mēnesī un nav palielināta kopš 90. gadu vidus, kā arī bērni, kuri dzīvo viena vecāka vai daudzbērnu ģimenēs. Būtu taisnīgi sākt papildu indeksāciju tiem pensionāriem, kuri izaudzinājuši vismaz divus bērnus. Jo tagad mātes ar bērniem ar vienādu darba mūžu saņem mazāku pensiju nekā pārējie.”

 

UZZIŅA

* Pērn Latvijā 75% no jaunajiem pensionāriem piešķirtās pensijas apmērs bija līdz 350 eiro mēnesī, tostarp: 19% līdz 150 eiro mēnesī; 27% līdz 250 eiro; 29% līdz 350 eiro.

* 13% pagājušā gadā jaunpiešķirto pensiju bija robežās no 350 līdz 500 eiro; 10% – no 500 līdz 1000 eiro; 2% – virs 1000 eiro mēnesī.

* Kopumā pērn aprēķinātā vidējā vecuma pensija bija 306,81 eiro.

Avots: Labklājības ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Pensija nav ALGA, TĀPĒC TAI NEVAJADZĒTU būt 1000 un vairāk, uzskatu to ,par citu apzagšanu. ja jau tik labi pelni,tad krāj savu naudu,ne balstoties uz stulbu likumu da;zu gadu laikā tiec pie fantastiskas dzīves. Uzskatu, ka pensija līdz 500-600 eiro ir pietiekama. Es savu 47 darba gados nesaņemu pat triīs simtus.

  2. Tas ir tas pats, kas salīdzināt ābolus ar bumbieriem.
    Citās ES valstīs valsts pensijas arī ir zemas, bet lielāko daļu veido uzkrājumi fonos u.tml. Lielākās problēmas Latvijā ir emigrācija, aplokšņu algas un zemais ienākums no ieguldijumiem pensiju fondos (vienā otrā vietā pieeaugums ir mazāks par inflāciju – tad kā jūs domājat, ka kādam var būt liela pensija?).

    • Pensiju sistēma ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki aizbrauc no Latvijas. 35% sociālās iemaksas no pirmā € ir nesamērīgas, tās burtiski nospiež cilvēku. Mēs maksājam pensijas šodienas pensionāriem un mums it kā maksāšot pensijas mūsu bērni un mazbērni. Tad kāda vella pēc vēl ir 2.pensiju līmenis, kurā mūs spiež ieguldīt un kura peļņa ir negatīva?

  3. Pat nelasīju… Stāsti par to, kā mēs ko panāssim un apsteigsim jau modē bija pie pavisam citas iekārtas.
    Ko mērkaķojas pakaļ? Daži politiķi un ierēdņi jau…. kā toreiz, tā arī tagad jau sen kā…. dzīvo “komunismā”
    :)))
    🙁

  4. Mana pensija vispār ir 76.45 eiro mēnesī ! Un ja pieliek ,tad tikai dažus santīmus .Kā ,lai izdzīvo ar tādu naudu ? Brīnos ,ka ir 300 un 500 ,un 1000 . 2012 .gada decembrī notika pensijas likuma grozījumi ,bet man uzreiz pēc jaunā gada ir dzimšanas diena ,un tā man sarēķināja tik mazu to pensiju ! Vienas blēdības ir mūsu valstī !

  5. Ja bērniem vecumdienās jāapgādā savi vecāki, tad cien.Staķes kundze, valsts lai neizmanto manu bērnu nodokļus visu Latvijas pensionāru pensijām un plus vēl jāuztur mani. Kādas muļķības var gvelzt. Ne jau visi ir strādājuši par labklājības ministriem un ja vēl tad bērni uztur, tad ko lai dara izbijušais grāmatvedis!!!!!!!

  6. Nav jau tādu iemeslu. Bet mūsu mazmazmaz…bērniem no visas sirds novēlu!

  7. pensionāre Ilze Atbildēt

    Man ir 70 gadi un darba stāžs 50 gadi, neesmu krāpusies ar nodokļiem, bet pēc neatkarības visi, gan valsts gan uzņēmēji maksāja ļoti mazas algas. Neesmu arī strādājusi nenozīmīgu darbu, visu savu darba mūžu esmu bijusi speciāliste, gan lauksaimniecībā, gan pašvaldībā, bet pensija maza. Bērnus
    izaudzinājām 3, visi ir izskoloti un strādā Latvijā. Tikai viens, ka pašreiz kaut kā neviens uzņēmējs negrib maksāt vairāk par minimālo algu. Valdībai jāpievērš uzmanība, par nostrādātajiem gadiem un cik izaudzināti bērni, kur viņi strādā, vai Latvijā, un tad jāvērtē pensiju pielikumi. Kaimiņš vispār brīvajā Latvijā nestrādāja, bet pensija tik pat kā man, nu to gan es nekādi nesaprotu, kā tas var būt. Tādus pielikumus kā patreiz 5 euro nav ko skandināt, tas ir kauns pret veciem , slimiem cilvēkiem.

    • Par 100% piekrītu,ka vecākiem,kas audzinājuši bērnus,īpaši,mātēm pensiju jāaprēķina savādāk,nekā bezbērnu personām. Un nav ko kladzināt,ka bērniem jārūpējas par saviem vecākiem,bērniem jāaudzina savi bērni un par tām algām,kas šodien tiek maksātas var labākajā gadījumā izdzīvot,nevis dzīvot un maksāt privātajos pensiju fondos

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Benzīntanku kari

Atsevišķās degvielas uzpildes stacijās Rīgā aizvadītajās dienās sākušies īsti “cenu kari” – vietās, kur konkurējošo firmu “Neste” un “Circle K” benzīntanki atrodas viens no otra netālu, degvielas cenas pamatīgi samazinātas – pat par 10 – 15 centiem litrā. Paši degvielas uzpildes staciju pārstāvji atzīst, ka tā ir cīņa par katru klientu. Autovadītāji pat stāv garās rindās, lai tiktu pie lētās degvielas.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (19)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+