Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. septembris, 2014
Drukāt

Netīrākā pludmale jūras piekrastē šogad – Apšuciems, tīrākā – Irbes ieteka

Foto - LETAFoto - LETA

Šogad par netīrāko pludmali ir atzīta Apšuciema pludmale, bet par tīrāko – Irbes ieteka, šodien žurnālistiem pavēstīja Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

Šovasar kampaņas “Mana jūra 2014” laikā notika piekrastes pludmaļu monitorings, kura laikā tika vērtēts, cik tīras ir piekrastes pludmales. Pludmaļu tīrība tika vērtēta pēc konkrēta skaita atkritumu vienībām uz 100 metriem. Pludmali par tīru var uzskatīt, ja uz 100 metriem ir ne vairāk kā 100 atkritumu vienības.

Saskaņā ar monitoringa datiem Apšuciemā uz 100 metriem savāktas 1436 atkritumu vienības. Pretēja situācija ir Irbes ietekas pludmalē – tur uz 100 metriem salasīti vien 34 atkritumi.

Par netīrāko piekrastes joslu atzīta Kurzemes josla no Kolkas raga līdz Lapmežciemam, kur kopumā uz 100 metriem uzlasītas 323 atkritumu vienības. Pagājušajā gadā šajā vietā uzlasīts krietni vien mazāk atkritumu vienību – 157. Tīrākā ir Ventspils piekraste no Pāvilostas līdz Kolkai, kur salasītas 102 atkritumu vienības.

Netīrākās pludmales titulu šogad ieguvušas arī Daugavgrīvas pludmale ar 680 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Engure (580 vienības), Tūja (341 vienība), Vecāķi (340 vienības), Papes bāka (318 vienības), Zvejniekciems (312 vienības), Staldzene (266 vienības), Lapmežciems un Vakarbuļļi (224 vienības) un Kolka ar 221 atkritumu vienību uz 100 metriem.

Savukārt starp desmit tīrākajām peldvietām bez Irbes ietekas peldvietas ir Abragciems, Mazirbe, Kaltene, Pāvilosta, Pūrciems, Oviši, Bernāti, Ziemupe un Užava. Turklāt pirmās trīs peldvietas starp tīrākajām ir jau trešo gadu pēc kārtas.

No piekrastes joslas posmiem otra tīrākā ir Liepājas piekraste – no valsts robežas līdz Pāvilostai, kur šogad monitoringa laikā uzlasīta 131 atkritumu vienība, kas ir par astoņām mazāk nekā pagājušajā gadā. Rīgas un Jūrmalas piekrastē no Jaunķemeriem līdz Vecāķiem uzlasītas 290 atkritumu vienības, bet Vidzemes piekrastē no Lilastes līdz Kuivižiem – 178, kas gan ir par 31 vienību vairāk nekā pagājušajā gadā.

Galvenie piesārņojuma veidi ir plastmasas priekšmeti, cigarešu izsmēķi, akmeņogles, būvmateriāli, kafijas automātu rezervuāri, ausu tīrāmie kociņi. Ulme atzina, ka ne tikai atpūtnieki ir vainīgi pie pludmaļu piesārņošanas, vainojami ir arī zvejnieki, jūras atpūtas nozare.

“Šādi piesārņojuma dati ir ļoti nopietns drauds piekrastes ekosistēmai,” atzina Ulme.

Ulme atzina, ka, veicot piekrastes joslas monitoringu, bijusi cerība, ka šogad situācija peldvietās būs labāka nekā iepriekšējos gadus. Taču visas ilūzijas par to zudušas, līdz ekspedīcija nonākusi Kurzemes piekrastē, kur atklājusies kritiska aina. Tik netīras peldvietas neesot pat citās Baltijas valstīs.

Vides izglītības fonds arī sagatavojis ieteikumus, lai situāciju piekrastes joslā mainītu. Pēc vides ekspertu domām, situāciju varētu mainīt izmaiņas dabas resursa nodokļa iekasēšanā, depozīta sistēmas ieviešana, ierobežojumi vienreizlietojamai tarai, kā arī funkcionējoša atkritumu šķirošanas sistēma. Tāpat nepieciešams izglītot sabiedrību un iesaistīt vides sakārtošanā.

Monitoringa veicējus arī nepatīkami pārsteidzis fakts, ka no 1500 fiksētām vietām tikai 10-15% ir labiekārtotas peldvietas. Turklāt liela daļa peldvietu nav gatavas tik lielai noslodzei, kāda tā šogad bijusi jūlijā.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +2.0
Alūksne -0.2
Daugavpils -1.3
Saldus +2.1
Liepāja +3.4
Jelgava +1.5
Ventspils +4.3
Limbaži +1
Madona 0.0
Rēzekne -0.8
Draugiem Facebook Twitter Google+