Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. jūlijs, 2014
Drukāt

Pēc kādiem kritērijiem Saeimas vēlēšanās izraudzīties vēlēšanu sarakstu? (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Elva Baltic" valdes priekšsēdētājs Jānis Dambergs

Jānis Dambergs, 
SIA “Elva Baltic”, “Microsoft Dynamics” biznesa risinājumu Baltijas valstīs zelta partnera, valdes priekšsēdētājs: 
”Nezinu, cik daudz Latvijas vēlētājs vērtē deputātu kandidātu paveiktos darbus, cik viņa izvēli ietekmē reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņa. Parasti ievēlam cilvēkus, kuru solījumi par divām trešdaļām ir “neceļami”. Pirmām kārtām, izvēle būtu jānosaka paveiktajiem darbiem, nevis solījumiem. Neticu, ka cilvēki, kas kaut ko darījuši vienā virzienā, spēj pārorientēties uz ko citu, šeit es domāju jaunos politiskos veidojumus, kur iekļāvušies vecie politiķi. Vērtējot katru kandidātu atsevišķi, neticu – ja cilvēks, kas bijis neveiksmīgs saimnieciskajā darbībā, kaut ko svarīgu spēs paveikt politikā. Ļoti tipiska Latvijas vēlētāju kļūda, naivums ir vērtēt vienu partijas saraksta priekšgalā likto personību, nevis visu komandu. Partijām pirms vēlēšanām vajadzētu paust, ko katrs no kandidātiem darīs, kādus amatus konkrētie cilvēki atbilstoši savām zināšanām ir gatavi ieņemt valdībā. Mums notiek otrādi – ievēl cilvēkus, tad ministru amatos liek tos, kas nozarei nenodarīs ļaunumu. Vissvarīgākais ir, vienkārši runājot, “neuzrauties” uz populismu, vērtēt trīs solīšus tālāk.”

Bergmanis_VI_2Edvīns Bergmanis, 
SIA “Iepirkuma grupa” (veikalu tīkla “Top” zīmola turētājs) līdzīpašnieks: 
”Būsim aktīvi, atradīsim laiku doties uz vēlēšanu iecirkņiem. Saprotu tos cilvēkus, kam ir ID karte, tomēr vajadzētu neērtības pārvarēt. Izvēli vēlēšanās vajadzētu balstīt uz partijas un politiķu agrākā darba izvērtējumu. Ja politiķis ir jauns, arī tad var vērtēt iepriekšējo veikumu, ģimeni. Arī to, vai viņš runā latviešu valodā. Nacionālās apvienības politiķi nereti nezina, kurā valstī dzīvo, – kad jārunā televīzijas kameras priekšā, tad pāriet uz krievu valodu. Visi šie nosacījumi ir svarīgi izvēles izdarīšanā.”

 

 

 

 

Dlohi_Leta_Ieva_Luka_2Roberts Dlohi, 
mašīnbūves uzņēmuma “PERUZA” valdes loceklis: 
”Tie politiķi, no kuriem gaidīju sasniegumus pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, tos neguva. Reformu partijas pieteikums bija burvīgs, man tuvs un pieņemams, tostarp gan vispārējie saimnieciskie nosacījumi, gan arī godīgā politika. Ķīļa kunga piedāvātās reformas bija saprotamas un atbalstāmas, tomēr izrādījās, ka viņš bija vājš taktiķis – nespēja īstenot savas ieceres. Labi sevi pieteica, tomēr izpildījums bija vājš. Vēlēšanās būtu jābalso par politisko spēku, kas darbojas mērķtiecīgi, tālredzīgi un drosmīgi. Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl to neļauj. Iemesls – politiskajiem spēkiem vajadzīgie kompromisi pēc vēlēšanām, solījumu aizmiršana. Es patlaban partiju piedāvājumā nemanu jaudīgu, valstisku redzējumu un spēju to noturēt pāri vēlēšanu cikliem. Vēlēšanās atbalsts būtu jāsniedz cilvēkiem, partijai, kas pilda agrāk dotos solījumus.”

 

 

 

Bite_Leta_Lita_Krone2Andris Bite, 
zivju pārstrādes uzņēmuma SIA “‘Karavela” līdzīpašnieks: 
“Vēlos atbalstīt politiķus, kas rosina tautsaimniecības izaugsmi, mērķtiecīgi īsteno tautsaimniecības attīstības politiku. Pēc aizvadītajām vēlēšanām redzu, ka nav tādu politisko spēku ne starp latviešu, ne krievu vēlētāju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem. Politiķi darbojas pēc principa “ja izdosies, tad labi, ja neizdosies, arī nekas”. Tā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām daudzi kandidāti runāja par darbošanos Latvijas tautsaimniecības interesēs, tomēr Lauksaimniecības komitejā neviens deputāts nepieteicās. Politiķi dzīvo citā pasaulē. Vēl daļa tā saucamo dinozauru no jaunajām partijām pavisam ir zaudējuši mēra sajūtu, viņus neievēlēs. Viņu cīņa ar politikas smagsvariem ir līdzīga kā vietējam limonādes ražotājam ar “Coca cola”. Uz vēlēšanām, protams, došos, izvēlēšos vismazāko ļaunumu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. AR GALVU MUMS VISIEM TĀ KĀ BŪTU NORMĀLI, JO MĀKAM UZBRUKT VIENS OTRAM UN ATCERĒTIES BRIESMU LIETAS, BET KAUT KĀ” PIEMIRSTAM” SAVAS PRASMES VĒLĒJOT EP UN VISTRAKĀK – SAEIMU DEPUTĀTUS!?? TAD VISAS DOMĀŠANAS UN ANALĪZES PRASMES VĒJĀ… VĒL RAKSTURĪGA IR NEIEŠANA UZ VĒLĒŠANĀM!?? TIEŠI NEGĀJĒJI IR TIE LIELĀKIE NEŠPETNEĻI UN BĻĀVĒJI…ESam VIENA NEJAUKA, KAŠĶĪGA, NENOVĪDĪGA< SKAUDĪGA TAUTA!!! KAD LABOSIMIES???

  2. Un,šo pēc vēlēšanām vajadzīgo kompromisu dēļ (kā atzīmē R.Dlohi),pat mūsu nacionālisti balsoja par eiro tūlītēju ieviešanu (atšķirībā no Čehijas,Ungārijas,Polijas,Rumānijas un Bulgārijas),un padomju atjaunošanu valsts uzņēmumos,”aizmirsa” pat pašu rosināto 12% PVN pārtikai? Jājautā,kā vēl būs ar to “mazāko ļaunumu”,pieņemot visus bez atšķirības pārbēdzējus no grimstošā “Vienotības kuģa?

    • bet vai tad ir vēl kāda “ticamāka” partija par NA un V ? Varbūt tā, kurai ir “gods kalpot” vienotai Krievijai, vai tā, kas ir pret “NATO okupaciju”…? Vai arī kāda no sīkpartijām, kura pelnās ar latviešu vēlētāju šķeltniecību?
      Kā redzam, tad nekā labāka nav. Un ja vēl no šīm divām partijām izsvītrojam visus bijušos “padomju” aktīvistus (“padomju” jāliek pēdiņās, jo komunistu diktatūra jau nebija padomju vara), tad arī kaut kas jēdzīgs varētu sanākt.

  3. Ja nu kādam tiešām nav partijas, par kuru vēlēt, tad aicinātu tomēr piedalīties – urnā var mest arī tukšu aploksni. Tas paaugstinās 5% barjeru. Ja vēlētāji būtu aktīvāk piedalījušies Eiroparlamenta vēlēšanās /kaut vai ar to tukšo aploksni/, tad tāda Ždanoka tur tagad nesēdētu. Bet mēs dirnam uz dīvāniem vai pludmalē un klabinām komentārus – “ak, cik viss ir slikti!”. Tai pat laikā aizmirstam, ka pilsoņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Un tas nav daudz prasīts – laiku pa laikam aiziet uz vēlēšanām. SC vēlētāji piedalās vienmēr, bet mēs slapstāmies pagultēs un aizkrāsnēs. Pēc tam tā gaudošana, ka atkal savēlēti visādi mērgļi, vairs neko nedod – kāpēc paši nepiedalījāmies!?

Draugiem Facebook Twitter Google+