Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. septembris, 2015
Drukāt

Valsts atkratās no atbildības par bērnudārzos neiekļuvušajiem bērniem (10)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs
UZZIŅA

Bērnu skaits bērnudārzu rindās 2015. gada septembrī (pēc pašvaldību prognozēm)

Rīga 2000

Liepāja 1350

Jelgava 950

Ķekava 1210

Sigulda 180

Ādaži 580

Ozolnieki 160

Ropaži 140

Ikšķile 150

Carnikava 150

Tukums 218

Bauska 80

Iecava 77

Mārupe 1284

Stopiņi 280

KOPĀ 8809

Pirms trīs gadiem (2012. gada 23. oktobrī) 11. Saeimas valdošās frakcijas parakstīja vienošanos par dzimstības veicināšanu, kurā citstarp paredzēja līdz šodienai pilnībā atrisināt bērnudārzu rindu problēmu. Vienlaikus tika ieviesta atbalsta pro­gramma ģimenēm, kuras, nerodot savām atvasēm vietu pašvaldības dārziņā, spiestas algot auklītes vai maksāt par privāto dārziņu.

Noteiktais termiņš ir pagājis, atbalsta pasākumos iztērēti 17 miljoni eiro, bet rindas izdevies tikai nedaudz samazināt, nevis vispār likvidēt. Pēc pašvaldību aprēķiniem, šobrīd rindā uz vietām pašvaldības dārziņā atrodas gandrīz 9000 bērnu (salīdzinājumam: 2012. gadā rindā bija 11 265 bērni). Neskatoties uz to, valdība vakar nolēma pārtraukt atbalsta programmu par aukļu vai privāto dārziņu izmantošanu, atstājot ģimeņu atbalstu pašvaldību ziņā.

Ierēdņi neveiksmi skaidro ar to, ka vecāki apzināti pieteikuši bērnus rindā, lai varētu saņemt valsts atbalstu. Tāpat tiek vainots demogrāfiskais pieaugums Rīgā un galvaspilsētai pieguļošajās pašvaldībās, kur rindu problēma ir vissmagākā. Neoficiālās sarunās tiek vainotas arī pašvaldības – vietvarām bijis ērti, ka valsts uzņemas apmaksāt šādus pakalpojumus, tādēļ tās neesot bijušas motivētas palielināt vietu skaitu bērnudārzos.

“Pieredze rāda, ka līdzšinējais risinājums rindas nav mazinājis. Jāmeklē cits variants,” valdības sēdē teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Ministrs arī atzīmēja, ka situācija pašvaldībās pamazām uzlabojoties. Piemēram, Iecavā, Bauskā un Ropažos bērnudārzu rindas tikpat kā likvidētas pilnībā, tuvākajā laikā tas varētu notikt arī Carnikavā un Siguldā.

Rindu likvidēšana nav iedomājama bez vietu palielināšanas bērnudārzā. Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, līdz šā gada jūnijam jau esot izdevies paplašināt vai uzcelt no jauna 26 bērnudārzus, bet 64 pirmsskolas izglītības iestādes renovētas vai labiekārtotas, kopumā radot 3535 jaunas vietas. Ministrs Gerhards pauda cerību, ka iesāktos darbus izdosies turpināt arī jaunajā plānošanas periodā, novirzot bērnudārzu paplašināšanai ēku siltināšanas programmas līdzekļus. Arī pašvaldības savos budžetos plānojot jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību, kā arī esošo telpu paplašināšanu. VARAM arī sola sagatavot metodiku, kā pašvaldības varēs aprēķināt, cik izmaksā viena bērna sagatavošana pašvaldības dārziņā. Šāda summa pašvaldībām būs jāmaksā tām ģimenēm, kuru bērni palikuši rindā un spiesti izmantot privātos dārziņus.

Ministrija var izstrādāt, cik skaistu metodiku vien vēlas, bet pašvaldības nemaz neraujas uzņemties jaunus izdevumus. “Valsts nedrīkst uzdot pašvaldībām jaunas funkcijas, neparedzot tam finansējumu,” paskaidroja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Maija Petermane. Šodien vairāku pašvaldību vadītāji un LPS vadība tiksies ar izglītības ministri Mārīti Seili un pārrunās arī bērnudārza rindu problēmu.

Lieki teikt, ka arī vecāki valdības lēmumu uztver kā nodevību. “Plānojot otro bērniņu, pabalsti un atbalsta programmas nebija izšķirošs faktors, tomēr rēķinājos, ka šādu atbalstu varēšu saņemt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pusotra gada vecumu viņš sasniegs septembra beigās, kad uzņemšana pašvaldību bērnudārzos jau būs beigusi un nākamā gaidāma tikai maijā. Ja nebūs atbalsta, tad man īsti nebūs jēgas atgriezties darbā, jo lielākā daļa algas tāpat būtu jāatdod auklītei vai privātajam dārziņam,” sarūgtināta ir divu bērnu mamma Aija. Sašutis ir arī trīs bērnu tētis Viesturs, kura jaunākā atvase šogad beidzot iekļuvusi pašvaldības dārziņā: “Kamēr stāvējām rindā, izmantojām iespēju saņemt atbalstu par sertificētas auklītes pakalpojumiem. Mums kā daudzbērnu ģimenei tas bija jūtams atbalsts. Mūsu puika šomēnes beidzot ticis dārziņā, un valdības lēmums mūs neskar, bet zinu vairākas ģimenes, kam tas būs pamatīgs trieciens budžetā. Diezgan tuvredzīgi atcelt šo atbalsta mehānismu, pirms nav atrisināta rindu problēma.”

Pirms trim gadiem parakstītā dzimstības veicināšanas programma bija NA Saeimas frakcijas lolojums. Partijas pārstāvis Imants Parādnieks valdības vakardienas lēmumu vērtē kā objektīvi nepieciešamu cerībā, ka tas liks pašvaldībām beidzot saņemties un atrisināt rindu problēmu.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Vai tad Latvijā nav paļāvības princips, kur vecāki varbūt daži noticēja valsts vēlmei sakārtot nozari un palielināt dzimstību? Bērns laikam ir kā pvn, kuru var palielināt un tad atkal samazināt.Un pēc tā visa mums vecākiem ir jāaudzina valsts un tā vadošā aparāta llojāli pilsoņi, kuri ja vajadzēs”” uz ežiņas galvu liks”

  2. bērni jāaudzina ģimenē,dārziņs ir patoloģija-mazam bernam celties pirms septiņiem un tikt mājās tumsā,kad viņš redz vecākus-nav tas pareizi

  3. Pašvaldībām ir svarigākas rūpes-savu neizdarību un nekompentenci pāradresēt valsts atbildībā.Šiem vietējiem ķeizariņiem ar galmu vajadzētu ciešāku pieskatīšanu un kontroli,jo starp valsti un pašvaldībām bieži notiek arī savstarpeja bumbiņspēle,kuras rezultatā cieš bērni un citi sociāli mazaizsargātie.

  4. es uzskatu, ka katrai pašvaldībai ir JĀNODROŠINA vieta pašvaldības bd! piem.ja tev mājās ir 3bērni,tad tev ir arī 3bļodiņas!
    tāpat, ja pašvaldībā ir 1000 bērnu pirmsskolas vecumā, tad nevajag domāt, ka pietiks ar 200 vietām bd, pārējie-kaut kā ne būt!
    slēdzam ciet skolas, ēkas pārdodam ķīniešiem, māmiņai darbā jāstājas, kad bērnam 1g., bērnudārzos vietu nav! kur jūs šeit redzat loģiku?

  5. Nožēlojami ir tas,ka to realizē NA ar viegli iereibušu autoamatieri-ateistu Gerhardu priekšgalā. Parādnieks un Dombrava tik ļoti plēsa kreklu par demogrāfiju, ka nolēma nefinansēt bez bērnudārziem palikušos. Apsveicam!

  6. Paldies Dievam bērnu dārzu murgs mums ir aiz muguras, tieši vēl paguvām izmantot līdzfinansējumu privātajam b/d, kur ar visu to, mēs maksājot tādus pašus nodokļus valstij, bijām spiesti pārmaksāt par b/d trīs reizes vairāk, nekā maksā vecāki par pašvaldības b/d. Tā ir klaja ciļvēku diskriminācija, dalot bērnus pēc dzimšanas mēneša – tie, kas piedzimuši gada pirmajos mēnešos tiek pašvaldības b.dārzos ar attiecīgi zemāku mēneša maksu, savukārt to bērnu, kuri dzimuši vēlāk, vecāki ir spiesti vest savus bērnus uz privātajiem b/d, maksājot par tiem 3, 4, 5 utt. reizes vairāk. Līdzfinansējuma IR JĀBŪT, un ar visu to, privāto b/d bērnu vecāki maksā daudz vairāk nekā pašvaldības b/d.

  7. Kam mums savējie, ja rietenis dzeguzēnus atpūtīs …

  8. Valsij no atbildības nav jāatkratās. Bērnu dārzi ir pašvaldību atbildība. Dīvaini, ka rindas un problēmas ir tieši bagātākajās pašvaldībās. Piemēram, Rīgā. Ja Ušakova banda mazāk zagtu un izsaimniekotu, būtu naudiņa arī bērnu pieskatīšanai. Kāpēc lai valsts turpinātu maksāt? Tāpēc, lai “SC” pietuvinātiem vairāk paliktu ko zagt?

  9. atsakās no mūsu bērniem ,bet gatavi rūpēties par importētajiem bēgļiem… .

  10. Valsts atsakās no bērniem, slimniekiem, pensionāriem.Tāpēc cilvēki atsakās no valsts un aizbrauc.
    Galu galā, kur tad paliek valsts funkcijas, ja tā atsakās no svarīgākajām?

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+