Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. septembris, 2016
Drukāt

Nevar gaidīt – cilvēki slimo un mirst! Saruna ar Innu Šteinbuku (11)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Inna Šteinbuka

Nepamatoti kāpj algas, veselības reformas jomā nedrīkst vilcināties, ieguldījumu trūkums var ierobežot attīstību, iestājies politiskais pagurumus – par to Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka brīdina intervijā “Latvijas Avīzei”.

 

– Kopš starptautiskie aizdevēji Latviju vairs neuzrauga, ir radies priekšstats, ka prasītās strukturālās reformas ir veiktas. Vai ir?

– Vērtējot Latvijas veikumu strukturālo reformu ieviešanā pēdējos gados, negribas lietot “melnbaltās fotogrāfijas” valodu, visu zīmējot tikai gaišās vai tikai tumšās krāsās.

Latvija līdz šim ir spējusi ievērot fiskālo disciplīnu. Piemēram, 2015. gadā ar 1,3% budžeta deficītu Latvija nedaudz atpalika tikai no Vācijas, Luksemburgas, Igaunijas, Čehijas, Kipras, Lietuvas, Austrijas un Zviedrijas.

Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija patlaban atļāvusi Latvijai uz noteiktu laiku atkāpties no budžeta mērķiem, lai veiktu reformas pensiju jomā un veselības aprūpē. Arī tas liecina, ka valdība īstermiņā tiek galā ar savu atbildību veidot sabalansētu budžetu, un valsts, pateicoties jau paveiktajam, ir iemantojusi zināmu uzticības kredītu.

– Šis vienkāršam iedzīvotājam nesataustāmais “veiksmes stāsts” liek vaicāt vēl par citiem sasniegumiem.

– Jāatzīst, ka, zem starptautisko aizdevēju “lupas” atrodoties, Latvija veica drosmīgākas un ātrākas strukturālās reformas, nekā vērojams dažos pēdējos gados, kad uzraudzība vairs nenotiek kā iepriekš. Eiropas Komisija šogad reformu progresu vērtē kā ierobežotu – iespējams, pie vainas ir pagurums no reformām, iespējams – pietrūkst politiskās gribas. Stimulu reformām deva arī Latvijas centieni iestāties OECD. Šobrīd aktuāls ir jautājums, kas būs nākamais reformu virzītājspēks.

Atzīstami vērtējams izglītības un zinātnes jomā sasniegtais progress. Piemēram, ieviesta virkne mehānismu, tostarp budžeta un ES fondu līdzekļu sadalē, kas balstās ne tikai uz studentu un budžeta vietu skaitu, bet arī uz izglītības kvalitāti. Trīs pīlāru finansēšanas modelis veicinās zinātnes un augstākās izglītības kvalitāti. Tiesa, šo principu ieviešana negarantē tūlītēju rezultātu sasniegšanu. Tas prasa laiku.

Arī tieslietu nozares sakārtošanā ir progress. Pētījumi rāda, ka lietas caur tiesām virzās ātrāk, lietu uzkrājums samazinās. Tāpat ieviesta iespēja pārdalīt lietas no vairāk uz mazāk noslogotām tiesām, darbu sākušas specializētās tiesas, iedarbināti alternatīvi strīdu izskatīšanas mehānismi. No vienas puses, tieslietu sistēmas efektivitāte pieaug. Diemžēl saglabājas lielas problēmas maksātnespējas administratoru darba profesionalitātes un uzticamības ziņā.

– Kas vēl rada bažas?

– Ja skatāmies plašāk, makroekonomikā pozitīvie un negatīvie riski ir līdzsvaroti. Lai gan algas Latvijā ir nelielas, tomēr zināmas bažas rada salīdzinoši straujais darba samaksas kāpums. Nevis tādēļ, ka mums nevajadzētu labāku atalgojumu, bet tādēļ, ka tas jau vairākus gadus pārsniedz darba ražīgumu. Tas rada riskus Latvijas starptautiskajai konkurētspējai. Taču kopumā algu kāpums nav būtiski lielāks kā Lietuvā vai Igaunijā, un tas palīdz pietuvināt ienākumus Latvijā un citviet strādājošajiem.

Bezdarbs turpina samazināties. Atcerēsimies, ka 2014. gadā tie bija 10,8%, un 2015. gadā 9,9%. 2016. gada prognoze ir 9,6%, bet 2017. gadā 9,3%. Lai gan šī ir pozitīva tendence, tomēr situācija uzlabojas lēnāk, nekā iepriekš prognozēts. Piemēram, vairākos sektoros sāk hroniski trūkt kvalificēta darbaspēka, izglītības un apmācību sistēma nespēj “saražot” vajadzīgos darbiniekus pietiekamā skaitā un kvalitātē.

– Kuri ir tie sliktie piemēri?

– Mēs visi redzam, ka veselības sistēma nav pieejama ļoti daudziem cilvēkiem. Ne tikai garas rindas pie ārstiem, tā ir arī ļoti dārga. Pēc pieejamības tā ir sliktākā Baltijas valstīs. Ja dārga, tas nozīmē, ka nepareizi organizēts finansējums.

– Vai Eiropas Komisija prasa ieviest kādu konkrētu veselības apdrošināšanas modeli?

– Valsts apdrošināšana, privātā apdrošināšana vai vēl kāds cits modelis – ir daudz kaimiņvalstu, Eiropas valstu un pasaules piemēru, Pasaules bankas priekšlikumi, ir no kā izvēlēties. Tas ir atkarīgs no politiskās gribas, izlēmības. Pagaidām progress nav jūtams. To pašu varu teikt par e-veselības projektu, kam no ES fondiem jau iztērēti 11 miljoni.

– Prasīsiet atpakaļ?

– Par katru iztērēto naudas summu vajag atskaitīties. Šeit pagaidām ir maz, par ko atskaitīties. Tāpēc neizslēdzu šādu iespēju.

Veselības joma nevar gaidīt – cilvēki slimo un mirst!

– Vai jau jādomā par to laiku, kad samazināsies ES fondu finansējums?

– Izaicinājums, par ko Latvijai jādomā, – investīciju piesaiste. Ja situācija neuzlabosies, Latvijas attīstību jau tuvākajā nākotnē var ierobežot ieguldījumu trūkums. Tomēr Latvija mazliet pakāpusies pa “inovāciju kāpnēm” (tagad tā, pēc Eiropas vērtējuma skalas, vairs nav “pieticīgo inovatoru” grupā kopā ar Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju, bet gan “mēreno inovatoru” klubā kopā ar Lietuvu un Igauniju).

Latvijā pietrūkst privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā. Kā labo piemēru, uz ko tiekties un kam līdzināties, varu pieminēt uzņēmumu AS “HansaMatrix”, kas nupat paziņojis par jauna 17 miljonus vērta augsto tehnoloģiju un zinātnes parka būvniecību Rīgas lidostas teritorijā. Būvdarbi tiks līdzfinansēti ar ES struktūrfondu līdzekļiem, kas paredz atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Latvijai jādomā par jauniem un inovatīviem projektiem, kas piesaista investoru interesi. Tādā veidā uz priekšu virzīsimies ātrāk un efektīvāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. 0% PVN likme apbedīšanas pakalpojumiem tiek piemērota,piemēram,Lietuvā,Polijā,Zviedrijā,Dānijā,Norvēģijā,Lielbritānijā,Īrijā,Nīderlandē,Melnkalnē,
    Gruzijā,Šveicē,Itālijā,Spānijā,Izraēlā,Indijā,Šrilankā,Pakistānā,Ķīnā,Austrālijā,Jaunzēlandē,Filipīnās,Zambijā,Ugandā,Namībijā,Ruandā,Brazīlijā,Venecuēlā,Kolumbijā,Kubā,Gajānā,Bahāmu salās,Bermudā,Dominikā,
    Nīderlandes Antiļu salās utt.

  2. Latvijā nav pat atraitņu pensijas kā Igaunijā,Lietuvā u.c. ES valstīs! Bet PVN likme apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumiem pati augstākā pasaulē!

  3. Gaidīt var! Sagaidīt nevar!

  4. Var jau būt,ka 2015.gadā ar 1,3% budžeta deficītu Latvija ir tikai nedaudz atpalikusi no Vācijas,Luksemburgas,Igaunijas,Čehijas,Kipras,Lietuvas,Austrijas un Zviedrijas,taču,piemēram,veselības obligātajā apdrošināšanā Latvija ir palikusi vienīgā dalībvalsts visā Eiropas Savienībā bez savām slimokasēm un atpalikusi pat no Igaunijas un Lietuvas vismaz par gadiem četrpadsmit! Un,tas ir ļoti būtiski,ja runājam par to (skat.virsrakstu),ka cilvēki slimo un mirst!

  5. Veselības reformas jomā Atbildēt

    “Nekādas reformas veselības aprūpē nebūs.Nebūs vienkārši tāpēc,ka to nevēlas valdošā koalīcija.”
    Skat.”Pēteris Apinis: Latvijas medicīnā kā Ostapa Bendera simultānspēlē”,Apollo,1916.gada 22.augusts

  6. Kādreiz Augstā nama zeltamutes stāstīja, ka otrā brīvvalsts gādāšot laimīgas vecumdienas tiem, kam padomija esot nozagusi saulaino bērnību. Paaugstinot pensijas vecumu, “nospiedošam vairākumam” pensijā maksājot pusi vēdertiesas un liedzot piekļuvi dakterim, nu bezkaunīgi nozog arī tās …

  7. Nepamatoti kāpj algas….vai Šteinbukas kudze varētu pastāstīt par savas algas izmēra pamatotību?

  8. Mani interesē kas uztaisiīa divu banku bankrotus, ar kuru palīdzību iedzina Latviju parādos uz mūžiem, ka tas darīts tika ar nolūku ir acīm redzams. Bet tas jau noteikti iederējās kārtējās reformās. Tagad arī medicīna par naudu, pilnīgi viss par naudu, jāprasa kāpēc nodokļi jāmaksā, ja no valsts atpakaļ cilvēkiem nenāk pilnīgi nekas.

  9. Kāpēc mūsu valstī augstā amatā atrodas sāda šteinbuka. Un vēl komentē, kas un kā mums būtu jādara.

    • Nemākam apstāstīt, ka viņa šeit ir viesis. Esam tik laipni un uzņemam un tada nekaunība – lien uz skausta un komandē..!
      Aicinu LA atturēties šādas svešu interešu lobistes citēšanas. Tas ir kaitinoši.

  10. kā tā nevar gaidīt – var gaidīt, ka nomirs!

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+