Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. oktobris, 2015
Drukāt

Neviens atbalsts neglābs mūžīgi (12)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jānis Dūklavs

Situācija piena ražošanā, kā arī cūkkopībā, joprojām ir kritiska. Daudzām saimniecībām draud maksātnespēja, aug neziņa par turpmāko. Situāciju komentē zemkopības ministrs Jānis 
Dūklavs.

– No komisāra Hogana puses it kā esot izskanējis konkrēts uzstādījums piena ražošanu visā ES samazināt, un Latvijā govju skaits esot jāsamazina par 30 tūkstošiem – vai tas atbilst patiesībai?

– Es personīgi neko tādu neesmu dzirdējis. Nesen kādā Luksemburgas fermā notika neformāla nozares ministru tikšanās, kurā piedalījās arī ap 200 Vācijas, Luksemburgas un Nīderlandes zemnieku. Viņi nepārprotami izteica vēlmi atgriezties pie piena kvotām. Šobrīd Eiropā ir piena pārprodukcija, atsevišķas valstis piena ražošanu kāpinājušas par 25 – 27%, Latvija pēc kvotu atcelšanas piena ražošanu kāpinājusi par 4%, taču gada griezumā šis kāpinājums nemaz nav jūtams. Piemēram, Rumānija savu govju skaitu samazinājusi pat vairāk nekā par 50%, ir valstis, kur šis procents ir vēl lielāks, liela daļa valstu ganāmpulkus samazinājusi par 5 – 15%.

– Vai šis samazinājums noticis dabiski vai ar kāda mērķtiecīga atbalsta palīdzību?

– Nav ne jausmas. Katra valsts rīkojas pēc saviem ieskatiem. Taču droši varu apgalvot, ka neviena cita ES dalībvalsts no valsts budžeta lauksaimniekus nav atbalstījusi tikpat daudz kā Latvija. Mums gan bija mērķa atbalsts – ciltsdarbam, augstražīgu ganāmpulku izveidei. Un šobrīd Latvijā govju skaits nav samazinājies, ir samazinājies fermu skaits.

– Vai piensaimnieki, kas būtu gatavi pārstrukturēties uz citām nozarēm, varētu saņemt kādas kompensācijas par iziešanu no piena tirgus?

– Nē, par šādām kompensācijām nav pat domas. Ne tikai Latvijā, arī Eiropā par šādām kompensācijām neviens pat nav ierunājies. Pāriešana vai nepāriešana uz citām nozarēm ir katra saimnieka izvēle, kurai pamatā jābūt pārdomātam biznesa plānam. Un viss.

Visu interviju ar Jāni Dūklavu lasiet žurnāla “Agro Tops” oktobra numurā.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Pisētnieks Smejas Atbildēt

    Dūklava zināšanas ir “primāta” līmenī, ja jau varēja dabīgās pļavas un ganības pārvērst par ilggadīgajiem zālājiem. Pat debiliķi saprot, ka samalcināta zāle pļavā dod mēslojumu, bet kungi izdomāja ,ka obligāti jānovāc.Ar kuru galu ministrijā domā? Vai vispār domā?Vai tā nav kaitniecība noplicināt jau tā neauglīgo Latvijas zemīti.Un kur mēs vēl brīnamies, ka grib iznīcināt piena lopkopību. Ja laucinieki paši nepiekritīs, gan jau izdomās ,kā cūkām, ar Āfrikas cūku mēri.

  2. Te mēs uzskatāmi praksē redzam, ka ne bijušie kolhozu priekšsēži, ne kompartiju sekretāri nav spējīgi
    DOMĀT un risināt problēmas tirgus ekonomikas kategorijās, lai gan vara viņiem ļoti patīk!

  3. Dūklaviņam muļķītim Atbildēt

    —– Ne tikai Latvijā, arī Eiropā par šādām kompensācijām neviens pat nav ierunājies. =====
    ————–
    Par kuģu sagriešanu samaksāja, par cukurfabriku slēgšanu samaksāja, kāpēc tad par piena lopiņiem Lielfermistam Dūklaviņam piķīti nesmirdošu nepaņemti? Un tad —-PENSIJĀ un jājaties jūs ļautiņi tālāk kā gribat… Brauciet vēl ārā kādi simts tūkstoši. Kaut gan laukos jau latviešu tik pat kā nav, ja neskaita lielfermistus, bet tie jau nav, kas tautu varētu atražot, ar vārdu sakot, lielfermu politika ir iedzinusi lepnu naglu latviešu tautas zārkā pateicoties tādiem stulbeņiem kā dūklaviņi un brigmanīši.

  4. Neglābs mūs,neglābs arī jūs Dūklava kungs.

  5. Žēl, ka ministra kungs ir slikti informēts – vācieši domā par piena piedāvājuma samazinājumu un kompensācijām zemniekiem, kas samazinās ražošanas apjomus: http://www.arc2020.eu/2015/10/german-minister-of-agriculture-under-pressure-to-act-on-milk-crisis/

  6. būvējiet jaunas kūtis,kāpiniet ražošanu,visvairāktiks atbalstīta piena lopkopība !Un daudzi iebāza galvu šaja cilpā un nu šī cilpa ir pievilkta.Sanāk,ja Krievija no mums neko neperk,tad mēs šeit Bāleliņi vispār nevaram eksistēt.Un nav ko runāt par kaut kādu izaugsmi. Šajā valstī vis ies tikai uz slikto pusi.

  7. Kāpēc Latvijā jāsamazina piena ražošana? Mēs ražojam tik, cik mums vajag.

  8. Un arī nevienā ES valstī nav tik zemi tiešmaksājumi un piena cenas.

    • Jocīgi, bet Valgā (Igaunija) piens, kefīrs ir krietni lētāks! Vai Latvijā var nopirkt litru piena(2.5%) par 37 centiem? Vai kefīru(2.5%) var nopirkt par 49 centiem litrā? Ari siers ir lētāks.

  9. Varbūt derētu piestrādāt pie tā, lai nebūtu tik milzīgas atšķirības cenā kādu maksā piena ražotājiem un cenā, par kādu piens tiek tirgots veikalā.

  10. pasaulē miljoni sprāgst badā kā mušas, bet eirasti slepeni funktierē par pārprodukciju …
    Un vēl apvainojas, ka nosauc par noziedzniekiem !

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+