Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. februāris, 2015
Drukāt

Valsts valodas centra inspektori nevis rās vai kauninās, bet palīdzēs (14)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

VVC Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna

Iecerēts, ka Valsts valodas centra (VVC) inspektoriem drīz būs brīvprātīgie palīgi, kuri savos pagastos vai pilsētās sabiedriskā kārtā rūpēsies par valodas pareizību.

Tie būs cilvēki, kuri palīdz citiem ievērot Valsts valodas likuma prasības, stāsta VVC direktors Māris Baltiņš. Ja, piemēram, pārdevējs tirgū uzrakstījis “greifrukta” cenu, valodas lietpratējs viņam ieteiks izlabot vārdu pareizi – “greipfrūts”.

Bet kontrolēt un administratīvi sodīt tos, kuri grib Valsts valodas likuma prasības pārkāpt, jo­projām būs centra inspektoru ziņā.

Veidot inspektoru brīvprātīgo palīgu tīklu ir rosinājusi Tieslietu ministrija. “Esam šo iniciatīvu vairākkārt pārrunājuši gan ar pašreizējo ministru Dzintaru Rasnaču, gan iepriekšējiem – Baibu Broku un Gaidi Bērziņu, un pakāpeniski izkristalizējies, kā to virzīt,” teic M. Baltiņš. Zinām, ka ir sabiedriskie vides inspektori. Vai brīvprātīgie VVC palīgi līdzināsies viņiem? Direktors atbild, ka šī līdzība nav tik liela, kā pirmajā brīdī varētu šķist. Vides inspektors rūpējas par zivju resursu aizsardzību, lieguma laika ievērošanu ūdenstilpēs savas dzīvesvietas tuvumā. Bet valodas inspektora palīgs savā reģionā dos padomus un konsultēs cilvēkus, kas pie viņa vērsīsies, uzticoties viņa zināšanām un autoritātei vietējā sabiedrībā.

Diezgan bieži veikalos redzēts, ka precēm trūkst marķējuma valsts valodā, piemēram, kosmētikas preču klāstā, izraugoties šampūnu vai jaunu krēmu sejas kopšanai, jāburto angliski vai citā svešvalodā, kāda tipa matiem vai ādai šie līdzekļi lietojami, jo latviski tas nav tulkots. Ko darīs inspektora palīgs, ieraugot tamlīdzīgu nevērību?

Viņam ir veikala darbiniekam jāizskaidro, kādā veidā šis tulkojums jāno­drošina, pirms patērētājs šo preci ir nopircis, uzsver VVC Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna.

Palīga pilnvaras noteikti nebūs kādas personas saukšana pie administratīvās atbildības jeb sodīšana. Palīgs, konstatējot Valsts valodas likuma pārkāpumus publiskajā informācijā, vērsīsies pie atbildīgās personas un skaidros, kā šo pārkāpumu novērst,” stāsta S. Pāvulēna. Viņa strādā darba grupā, kas līdz aprīļa sākumam sagatavos ziņojumu Tieslietu ministrijai un līdz 1. jūnijam izstrādās metodiku par sabiedriskā palīga darbību. VVC būs jāpārliecinās par šā cilvēka paša kompetenci, jārīko apmācības, skaidrojot Valsts valodas likuma un Ministru kabineta noteikumu sistēmu, un tikai pēc tam viņš saņems īpašu apliecību.

Valsts valodas centrs cer, ka par sabiedriskajiem palīgiem kļūs skolotāji, bibliotekāri, pagastu pārvalžu darbinieki. Cik daudzi vēlēsies to darīt, M. Baltiņš pagaidām neprognozē, piebilstot, ka šī sistēma attīstīsies pamazām vairāku gadu laikā.

Bet visi arvien ir aicināti ikdienišķās situācijās jorojām palīdzēt apkārtējiem uzlabot valsts valodas zināšanas. Nesen aerobikas trenerei, kas ir ieguvusi sporta skolotājas izglītību Daugavpilī un vada nodarbības divās valodās, pēc teikuma: “Ieklausieties savās jūtībās!” – sacīju, ka pareizi sacīt “sajūtās” vai “izjūtās”. Pēc nodarbības, kad jautāju, vai viņa nav apvainojusies par aizrādījumu, trenere vēlreiz teica paldies, sakot – labi, ka ar viņu runāju latviski, jo neviens cits to nedarot…

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Brīvprātīgais Atbildēt

    Ja līdz šim nav izdevies mainīt valodas zināšanas izpratni daļā sabiedrības – vairāk kā 20 gadu garumā, tad tas notiek tikai tāpēc, ka pašai valsts sistēmai kaut kādā veidā tas ir izdevīgi – tik daudz projekti integrācijai, kur naudu atmazgāt…

    Par sabiedriskajiem palīgiem runājot – bibliotekāri, skolotāji – visus šos gadus jau veic šo funkciju, neuzliekot sev nekādas palīgu birkas.
    Latvijā ir tāda interesanta tendence – lielās, bagātās kompānijas, organizācijas – kā Latvenergo, Lattelecom, bankas, VID aizvēra ciet savus kantorīšus provincēs, bet savus klientus sūta uz bibliotēkām – tur jums palīdzēs – bibliotekārs jau ir tik universāls, ka tiešām spēj palīdzēt – sazināties ar kompānijām, sastādīt līgumus, apmaksāt rēķinus, jo vecie cilvēki neprot ar datoru apieties…tagad arī VALODAS CENTRA KONSULTANTA BRĪVPRĀTĪGAIS PALĪGS? Un viss tas ir par baltu velti.
    Kad vienreiz kāds no šīm Lielajām Kompānijam aizdomāsies, ka ar savu pāris gadus nolietoto tehniku, mēbelēm varētu palīdzēt bibliotēkām – tā teikt – Jūs palīdzat mums noturēt klientus, mēs jums ar materiāli tehnisko bāzi, kaut lietotu … ka daudzās lauku bibliotēkās datori ir jau ļoti veci, nedarbojas kā gribētos, datorkrēsli sen nolietojušies, ka pašvaldībām nav tik daudz līdzekļu, kā to visu materiāli tehnisko bāzi atjaunot. Jā, viņi zina to, ka bibliotekārs savam lasītājam neatteiks, palīdzēs…atstājot savu tiešo – bibliotekāro darbu otrā plānā.
    Bet neviens jau neprasa, kā un cik bieži kompānijas nomaina savas iekārtas, kur liek it kā nolietoto…
    Nav sadarbības, nav ekonomijas mūsu valstī…

  2. hah, sasmējos par inspektoru reālo un vizuālo atspogļojumu:)Diemžēl Kursītis aizgājis pensijā!
    Vēlu veiksmi inspektoriem cīņā ar vējdzirnavām.

  3. Nevis palīdzēt bet bargi sodīt!!! Cik ilgi vēl tādos veikalos kā Mego un daudz kur citur kasieri uzrunās klientus svešvalodā???? Daudzos veikalos zālē ja ko jautā latviski ar tevi runās tikai krieviski, speciāli, spītīgi!!!

  4. Ko nu tur uz Amatu braukt,ja Rīgā visos daudzdzīvokļu namu liftos un citur visas Baltcom reklāmas ir DIVĀS ??! valodās GADIEM ILGI?!Arī pasta nodaļās Rīgā avīze “Rīga” ir DIVĀS valodās??!

  5. Braucu caur Amatu, pie Amatciema norāde “Jonatan spa estate”! Ko tas nozīmē? Acīmredzot, Amatas novads ir tik tālu no Valodas centra, ka tur vairs latviešu valodu nemāk.

  6. Ļoti patīkami, ka vismaz kaut kas notiek latviešu valodas stiprināšanā. Novēlu Valsts valodas centram būt aktīvākam un izstrādāt dažādus pasākumus un metodes, lai mūsu valodiņa neizmirtu!

  7. Šitā bilde ir visu reālo un iedomātu valsts inspektoru vizuālais atspoguļojums 🙂

  8. Kur palicis Kursīša kungs? Tik sakarīgas intervijas sniedza!

  9. inspektores vairs nekauninās, viņām arī pavasaris, bet izmīlēs

  10. Naivis Kvadrātā Atbildēt

    Varbūr VVC darbiniekiem vajag uz ceļiem ierāpot pie okupantiem viņu firmās, kur bez okupantu -krievu mēles Latvijā pazemo latviešu jauniešus neņemot tos darbā? Tad jaukie svešie, kas kremļa info telpā dzīvojoši sāks Valsts Valodu Centra pazemīgi lūgtās izmaiņas pildīt un pat varb. kaut svētdienās runās latviski! Bet …varb. ne tikai nevajag lūgt, pierunāt, apmaksāt šo latviešu tautas nelūgtos ciemiņus runāt valsts valodā, bet gan pieņemt izņēmuma- valsts īpašajā demogrāf. situācijā likumus, ka bez labas latv. sarunu valodas darbs tiek atteikts visur zemākā līmeņa publiskās saskarsmes vietās, bet augstākā līmenī tas pats process, bez literālās valsts val. zināšanas. Arī privātfirmās apturēta tās darbība, ja valsts valoda tiek ignorēta! Un tā dabiski svešie vai nu ātri pielāgosies, vai dosies citur, kur nav tādu prasību.

  11. Nevis rās un kauninās, bet palīdzēs??
    Ir jau palīdzēts vairāk kā divdesmit gadus. Un šajā palīdzībā ( integrācijā) iztērēti miljoni nodokļu maksātāju naudas. kurus varēja novirzīt medicīnai, izglītībai vai citiem kādiem lietderīgākiem mērķiem.
    Nez kādēļ citās valstīs aizbraukušajiem latviešiem neviens nepalīdz, neviens necenšas viņus “integrēt”. Pašiem vien jāmeklē iespēja to svešvalodu apgūt. Un arī nekādu integrācijas kantori tur par valsts naudu nav izveidoti. Integrācijas tēma ‘ļoti vienkārša – ja tev te kaut kas nepatīk, vari kopties projām.

  12. Tas ir jauki – 23 gadus auklējāmies ar okupantiem, kolonistiem un viņu pēctečiem, rīkojām bezmaksas kursus, palīdzējām, runājām krieviski, veidojām kretīnisku bilingvālo izglītību, un tagad joprojām esam tur pat, kur bijām.

  13. Mani nesatrauc, ja kāda veikala pārdevēja ne visai labi apguvusi latviešu valodu, jo viņa kontaktējas ar nelielu pircēju skaitu. Mani uztrauc tie TV darboņi, kuri diendienā; tiražē latviešu valodas kļūdas, lieto žargonvārdus . Pasekojiet TV 24 raidījumiem, kur tiek pļāpāts par visu. Varbūt vidusskolas zināšanas valodas mācībā būtu jāatkārto arī ‘” Bez tabu” abām dāmām

  14. nu bija gluži lieki, apjautāties par treneres pašsajūtu. Fui!

Draugiem Facebook Twitter Google+