Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. janvāris, 2014
Drukāt

“Senču aicinājums”: Par labākajiem jaunajiem lauksaimniekiem atzīti aitkopji Miķelsons un Šneidere (2)

aitas

Konkursa “Senču aicinājums” iniciatore San­dra Kalniete teic, ka šoreiz esot bijis ļoti grūti izšķirties par uzvarētāju, jo bija daudz pretendentu un vismaz septiņi no viņiem – balvas cienīgi. “Ceturto gadu pēc kārtas apbraukājot Latvijas novadus, redzu, ka jauno zemnieku saimniecības kļuvušas ekonomiski spēcīgākas, pārliecinos, ka jaunie lauksaimnieki kļūst aizvien varošāki un viņu zināšanas vistiešākajā veidā atspoguļojas viņu saimniecības ekonomiskajā izaugsmē,” viņa atzīst.

Ar nākotnes redzējumu


Galvenās balvas ieguvējs, aitkopis no Limbažu novada Jānis Miķelsons stāsta, ka pirmo jauno zemnieku projektu abi ar Aiju Šneideri izmantojuši 2004. gadā, kad nopirkuši saimniecību ar 50 ha zemes. Līdz 2013. gadam “Mikaitās” kopumā ieguldīti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro ES projektu finansējuma. Visdārgākā un lēnākā esot aitu novietņu būvniecība, tās arī visilgāk atmaksājoties – apmēram 20 gadu laikā. Viena kūts izmaksājot ap 65 tūkst. latu.

Patlaban Aijas un Jāņa ganāmpulkā ir aptuveni 900 dzīvnieku. Pamatā – Latvijas tumšgalves, kas kā mātes šķirne esot ļoti laba, taču no Dānijas ievestas arī Oksforddaunas un Tekselas aitiņas un teķis.

Jānis: “Pagaidām dzīvnieku skaita ierobežojošais faktors ir telpas, kuru lielums netiek līdzi aitu skaitam. Pašlaik ir četras kūtis, šogad plānota vēl viena. Taču par bāzi varam izmantot vien to zemi, kas īpašumā – 160 ha, lai gan kopumā apsaimniekojam ap 320 ha. Tas nozīmē, ka aitu skaitu varam palielināt līdz 1600.”

Aija vairāk darbojas ārpus saimniecības – Latvijas Aitu audzētāju asociācijā, aitkopības nozares stratēģijas izstrādē, lasa lekcijas par aitu pārraudzību ganāmpulkā. Gan Jānis, gan Aija apmeklē visus ar nozari saistītos pasākumus Baltijā, bet pieredzi smēlušies arī Dānijā, Vācijā, Anglijā, Somijā. Kursos Igaunijā apguvuši aitu suņu trenēšanas prasmes un nu šādas mācības paši organizē arī Latvijā.

Raitis Ungurs, konkursa žūrijas priekšsēdētājs, atzīst, ka, izvēloties uzvarētāju, viņa galvenais kritērijs bijusi inovatīva pieeja saimniekošanai, lai saimniekošanas stils būtu tendēts uz attīstību un kalpotu kā paraugs citiem. Protams, svarīga esot arī produktivitāte, taču būtiskāk ir redzēt saimniecības nākotnes potenciālu, nevis tikai pašreizējo ienesīgumu. R. Ungurs: “Nevar noliegt, ka arī cilvēciskais faktors noteica uzvarētāju, ir patīkami redzēt, ka cilvēks, kas darbojas laukos, uztraucas ne tikai par naudu, bet pret lauksaimniecību attiecas ar patiesu mīlestību un iesaista tajā arī savu ģimeni.”

Gandrīz vienbalsīgi par uzvarētājiem atzīstot Aiju Šneideri un Jāni Miķelsonu, žūrija ne tikai novērtēja jauno aitkopju spēju un prasmi bez kredītiem no nulles izveidot ekonomiski veiksmīgu saimniecību ar labi nostādītu ciltsdarbu, bet arī Jāņa un Aijas lielo ieguldījumu kopējā aitkopības nozares attīstībā Latvijā.

Bez līdzfinansējuma 
uz priekšu tikt grūti


Lauksaimniecības nozares žurnāla “Agro Tops” 2013. gada decembra numura intervijā Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs Raitis Ungurs pauž: “Jaunajam lauksaimniekam būt nav viegli. Par mums te priecājas teju kā par izmirstošas sugas pārstāvjiem, bet tā īsti nozarē laist iekšā nemaz negrib… Daudzas ES dalībvalstis pirmos piecus gadus jaunajiem no pirmā jeb tā sauktā tiešmaksājumu pīlāra piešķir par 25% lielāku maksājumu nekā pārējiem zemniekiem. Arī mums zemkopības ministre kaut ko līdzīgu solīja, taču mēs tam īsti neticam – parādās visādi ierobežojoši nosacījumi, kas potenciālo atbalsta maksājuma saņēmēju loku strauji sašaurina. Piemēram, nosacījums, ka jaunais lauksaimnieks skaitās līdz piektajam darbības gadam. Un nereti sanāk – tiklīdz jaunais lauksaimnieks izveidojis saimniecību un var pierādīt, ka tiešām plāno nopietnu ražošanu, viņš jau ir sasniedzis piecus darbības gadus un vairs neskaitās jaunais lauksaimnieks. Tātad nevar saņemt 25% lielāku tiešmaksājumu, kas, manā skatījumā, ir kompensējošs maksājums par saimnieciskās darbības uzsākšanu mūsdienu sarežģītajos konkurences apstākļos un uzdrīkstēšanos to darīt.”

Īpaša finansiāla atbalsta nepieciešamību apliecina arī visi konkursa dalībnieki. Piemēram, Ainārs Jonāns no Daugavpils novada Sventes pagasta saka: “Jaunajam zemniekam ir daudz grūtāk kaut ko iesākt, ja nav atbalsta un jāsāk faktiski no nulles. Tiem, kas jau nostabilizējušies, ir vienkāršāk, viņiem, iespējams, tehnikas parks tikai jāatjauno, veco tehniku var pārdot, izmantot kā pirmo iemaksu, kamēr jaunajam viss jāpērk no jauna un faktiski nav nekā, ko, piemēram, bankā varētu ieķīlāt. Negribas arī pirkt vecu tehniku, gribas tādu, kas strādās ilgtermiņā, būs efektīva arī pēc desmit gadiem un atbilstoša mūsdienu lauksaimniecības prasībām.”

Dažādu birokrātisku ierobežojumu dēļ jaunā lauksaimnieka finansējums gar degunu aizgājis arī Aijai un Oskaram Smirnoviem no Vārkavas novada Rožkalnu pagasta – kad viņi gribējuši iegādāties šķirnes liellopus un izmantot šim nolūkam paredzēto subsīdiju, dzīvnieku skaits izrādījies nepietiekams, bet gadu vēlāk viņi šai programmai vairs nav derējuši…

Arī likumprojektā “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kur definēts, kam pieder zemes pirmpirkuma tiesības, jaunā lauksaimnieka vārds ieraugāms vien pēc nomnieka, garākās robežas īpašnieka un kaimiņa… Šobrīd tieši jaunie zemnieki ir tie, kas aizaugušos zemes gabalus pārvērš lauksaimniecībā izmantojamā zemē, jo pie iekoptām platībām tikt ir faktiski neiespējami.

Sandra Kalniete apliecina, ka uz Eiropas fona Latvijā tomēr ir samērā liels jauno zemnieku skaits. Tieši tādēļ Eiropas lauksaimniecības reformā tik liela uzmanība pievērsta jauno zemnieku atbalsta mehānismu izstrādāšanai, jo arī citās valstīs jaunajiem zemniekiem ir problēmas ar starta kapitālu un brīvas lauksaimniecības zemes iegūšanu. Reformētajā kopējās lauksaimniecības politikā esot paredzēts īpašs atbalsts jaunajiem zemniekiem, un svarīgi, lai šī norma pēc būtības tiktu ieviesta arī Latvijā.

Uzziņa


* Konkursu jaunajiem lauksaimniekiem “Senču aicinājums” jau ceturto gadu pēc kārtas organizē Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete sadarbībā ar Zemnieku saeimu un žurnālu “Agro Tops”.

* Konkurss tiek rīkots, lai veicinātu lauksaimniecības nozares prestižu un godinātu jaunos cilvēkus, kas savu aicinājumu atraduši lauksaimniecībā.

* Galveno balvu piešķir jaunajam zemniekam, kurš ne mazāk kā trīs gadus dzīvo laukos, ir veiksmīgs lauksaimnieks, veicina lauku vides saglabāšanu un attīstību, kā arī aktīvi iesaistās sociālajā dzīvē un nav vecāks par 40 gadiem.

* 2010. gadā konkursam tika pieteiktas 29 saimniecības, 2011. gadā – 14, bet 2012. – tikai 11. 2013. gadā pieteikts rekordskaits – 40 pretendentu. No tiem otrajai kārtai izvirzīti 14 jaunie lauksaimnieki, kuri pārstāv dažādas lauksaimniecības nozares – dārzkopību, graudkopību, piena un gaļas lopkopību.

* Par iepriekšējo konkursu uzvarētājiem kļuvuši: Inga un Zigmunds Kalniņi no Kazdangas Aizputes novadā, Valdis Zujs no Rēzeknes novada Pušas pagasta un Jānis Vaivars no Skrīveriem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ļoti priecīgs notikums – īpaši aitu audzētāju saimē. Aijai un Jānim sanāk pašiem un viņi palīdz un priecājas par citiem un ar savu ģimeni viņi ir īsts paraugs saimniekošanā un iedvesmas avots daudziem darboties šajā jomā. Arī mums.

  2. Lai veicas ,jaunajiem!Lai pietiek speeka!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+