Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. marts, 2014
Drukāt

“No pirmās līdz pēdējai lappusei”

Foto - Inta PuriņaFoto - Inta Puriņa

“Man vispār patīk lasīt avīzes, bet “Latvijas Avīzi” un žurnālu “Mājas Viesis” it īpaši. Izlasu visu  no pirmās līdz pēdējai lappusei,” teic ilggadējais “LA” un “MV” cienītājs Jānis Eglītis no Mežāres. Jānim drīz vien – 1. aprīlī – apritēs apaļi 70 gadi. Savā mūžā strādājis dažādās profesijās, būvējis arī ceļus. J. Eglītis uzslavē pirms neilga laika atklāto maģistrāli no Tīnužiem līdz Koknesei. Tas ir īsts Eiropas ceļš, skaisti uzbūvēts, viņš saka. Ja visi tādi būtu!

Arī par pasta piegādi nesūdzas. Lai gan dzīvojot laukos, preses izdevumus saņemot ap pusdienas laiku – pulksten 11 – 12. Daudzi pilsētnieki par tādu servisu var tikai sapņot. Jānis avīzi parasti lasa vakarā, kad apdarīti dienas darbi. Otrajā lappusē viņu visvairāk saista mazais vēstures tēmai veltītais rakstiņš. Tas vienmēr interesants, jo atgādina, kas noticis gan pirms daudziem gadu desmitiem, gan gluži nesenā pagātnē, kas lielākoties jau aizmirsusies. “Redzu, ka laikraksts visu laiku mainās, uz vietas nestāv. Atceros, agrāk iznāca vienu reizi nedēļā, tagad piecas. Arī izskats un rakstu pasniegšanas veids dažādojas.”

Politikai veltītos rak­stus Jānis izlasa, tomēr atzīst, ka liela skaidrība par to, kas tur, augšā, īsti notiek, neesot. Patīkot Voldemāra Krustiņa komentāri un Egila Līcīša feļetoni, protams, arī lielās intervijas un aktuālās karikatūras. Lasot visu, kamēr nonākot līdz pēdējai lappusei – “Lasītāju balsīm”. Interesē lasītāju spriedumi, kas viņus aizskāris vai uztrauc, norāda J. Eglītis. Savukārt “Mājas Viesī” vienmēr gaida ceļojumu aprakstus. Dažs no tiem tik meistarīgi un saistoši uzrakstīts, ka bauda lasīt. Vēlāk laikrakstu un žurnālu aizvedot māsai uz Jēkabpili, bet viņa izlasījusi nodod atkal tālāk.

Piektdienas, 28. februāra, “Latvijas Avīzē” pārdomas raisījušas divas galvenās tēmas – notikumi Ukrainā, kā arī gaidāmais leģionāru piemiņas gājiens pie Brīvības pieminekļa, pret kuru naidīgi noskaņotās organizācijas gatavo provokācijas. “Par spīti traucēkļiem leģionāriem jāiet piemiņas gājienā. Viņi tomēr bija karavīri, lai arī vācu armijas rindās, tomēr cerēja izcīnīt brīvu Latviju,” pārliecināts Jānis Eglītis, “LA” lasītājs no tās pirmā numura.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+