Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. maijs, 2013
Drukāt

No sētuves līdz elektronikai 


Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Kā “Kotiņi”, viena no lielākajām Latgales zemnieku saimniecībām, kas specializējusies graudaugu sēklaudzēšanā, kā arī rapša audzēšanā un rapša eļļas ieguvē, spēj katru gadu arvien tālāk modernizēt ražošanu, iegūt lielākas ražas un paaugstināt gan darba, gan saražotās produkcijas kvalitāti – par to saruna ar saimnieku agronomu Aldi Ločmeli.


 

Ne Eiropas nomale – 
Eiropas sākums!

– Atceros, pirms kādiem desmit gadiem te, gandrīz pie pašas Krievijas robežas, jūsu tēvs Vitālijs Ločmelis man stāstīja, ka saimniecību dibinājis 1992. gadā, kad atguvis īpašumā 14 hekt-ārus zemes, un jūs pa abiem pirmajā gadā visus 14 hekt-ārus apsējuši ar rokām.

– Sākums bija grūts. Tagad atbrauc vācieši, gandrīz vai līdzjūtīgi vaicā, kā tad mums te iet pašā Eiropas nomalē. Es pasmaidu un lepni saku – mēs neesam nomale, esam Eiropas sākums, jo saule vispirms lec šeit, diena vispirms sākas šeit. Viņi neticīgi groza galvu, kad stāstu, ka divdesmit gadu laikā vienā no Latvijas attālākajām vietām esam spējuši noiet attīstības ceļu no sentēvu sētuves līdz vismodernākajām lauksaimniecības mašīnām, iekārtām un līnijām, kādas ir vecajās Eiropas valstīs.

Vācieši netic, kad saku, ka pie iebraucamā ceļa mastā valsts karogs plīvo kopš valsts ekonomiskās krīzes sākuma – katru dienu. Kam par godu? Var atbildēt dažādi. Varbūt karogs apliecina, ka grūtības ir pārvaramas ar apņēmību, neatlaidību un mērķtiecību? Vācieši domā, ka karogu esam pacēluši par godu viņu vizītei.

– Tagad “Kotiņiem” ir vēl viens “karogs” – augstie graudu bunkuri, kas ar savu spīdumu pamanāmi jau pa lielu gabalu. Jūs viegli atrast – lielisks orientieris.

– Šo moderno graudu kalti, sēklu sagatavošanas līniju un lielo noliktavu svinīgi atklājām šopavasar. Nu palūkojieties uz šo pievilcīgo korpusu, neienāk taču prātā, ka pirms projekta īstenošanas te bijusi veca cūku ferma. Vecos mūrus atstājām, grīdas jaunas, logi jauni un jumts arī. Un rezultātā – moderna noliktava. Tāpat grūti iedomāties, ka graudaugu sēklu tīrīšanā var veikt tik grandiozu lēcienu – vēl nesen ar padomju laika iekārtām stundā iztīrījām vienu tonnu graudu, tagad jauno iekārtu jauda ir divpadsmit tonnas stundā.

– Skatos, modernas vadības pultis.

– Pavisam ir piecas pultis.

Visa graudu kustība, sākot ar pieņemšanu, kaltēšanu un pirmapstrādi, beidzot ar sēklas sagatavošanu, kodināšanu un iepildīšanu maisos, ir datorizēta. Viss var notikt vienā laikā, elektronika neļauj ceļiem krustoties.

– Te jau vajadzīgas inženiera zināšanas un iemaņas.

– Jā, lauksaimniecībā nepieciešami arvien izglītotāki darbinieki. Vēl paies kāds laiks, kamēr visu noregulēs, pieslīpēs. Iekārtām ir jādarbojas kā pulkstenim.

– Graudaugus audzējat dažādām vajadzībām?

– Sēklai, pārtikai un lopbarībai. Mums iznāk arī ceturtā frakcija – tos graudus, kas darba procesā nobirst, nosmērējas, kopā ar nezāļu sēklām izmantojam kaltes kurināšanai. Atbirums ir viens procents, bet kopā sanāk daudz – gadā 70 tonnas.

 

Abpusēji veiksmīga
 sadarbība

– Kāpēc izšķīrāties par lieljaudas kalti?

– Es kā agronoms jau agrāk ļoti labi sapratu, ka palielināt graudaugu, rapša, lopbarības pupu un zirņu sējumus var tikai tad, ja ir sava kalte, noliktava, sēklas kodināšanas cehs.

Sākumā kalti ierīkojām divās saimniecības ēkās ar uzsildīta gaisa ventilāciju, bet drīz vien sapratām, ka jātiek pie lieljaudas kaltes un sēklu sagatavošanas līnijas. Bet krīze darīja savu un patiesībā mums bija bezizeja. Ja laikā nebūtu nācis bankas “Citadele” atbalsts, bail domāt, kas būtu varējis notikt.

Es bankai kļuvu par vienu no pirmajiem lauku lielajiem klientiem. Iekārtu iegādē un noliktavas celtniecībā ieguldīju pusotru miljonu latu – 34 procenti ir Eiropas Savienības atbalsts, bet 650 000 eiro – bankas “Citadele” sniegtais finansējums.

– Jūs gribat sacīt, ka zemnieku saimniecības “Kotiņi” un bankas “Citadele” sadarbība ir abpusēji veiksmīga?

– Man kā klientam ir svarīgas divas lietas. Pirmā – ka banka lauksaimnieku saprot un ir pretimnākoša, otrā – ka banka ne tikai vērtē lauksaimnieka centienus un padarīto, bet arī prot pateikt labu vārdu. Esmu gandarīts par bankas valdes locekles Santas Purgailes sacīto: “Mums ir liels prieks sniegt roku lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai Latgalē. “Kotiņi” ir arī bankas “Citadele” lepnums, jo, lai gan būvniecības darbi tika iesākti pirms krīzes, projekts ir veiksmīgi pabeigts.”

 

Modernizē parku,
 pērk zemi

– Skatos, jums te jauns traktors, miglotājs, stāvlaukumā daudz vieglo automašīnu. Rodas iespaids, ka šodien notiek kāds seminārs vai lauku diena.

– Nav ne semināra, ne lauku dienas – tā ir mūsu ikdiena. Saimniecībā strādā 20 cilvēki, viņi atbrauc uz darbu un mašīnu novieto stāvvietā. Par jauno tehniku – jā, “Citadele” deva iespēju līzingā iegādāties jaunu vācu traktoru, kam 360 zirgspēki. Jaudīgs, ļoti labs! Tādam sējā zelta vērtība. Šopavasar sēju veicām divās nedēļās. Ja ņem vērā, ka mums ir 2020 hektāru zemes, no kuriem 1520 Viļakas novadā, 300 – Balvu novadā un 200 hektāri – Baltinavas novadā, ļoti labs rezultāts. Un kur tad vēl vācu pašgājējs miglotājs, ko arī iegādājāmies ar “Citadeles” atbalstu! Varena tehnika! Darba platums – no 24 līdz 30 metriem, ūdens tilpne – astoņi kubikmetri. Bet cena arī iespaidīga – 250 000 eiro. Tomēr nenožēlojam, ka paņēmām – lielās sējumu platības taču jānomiglo laikā un labā kvalitātē. Ja mūsdienīga tehnika, pavisam cita strādāšana. Tas attiecas arī uz graudu kombainiem – tie mums ir datorizēti. Kultūraugu virsmēslošanai iegādāta iekārta, kas koriģē mēslojumu pēc augu lapu krāsas. Ja graudu ražas vidēji pārsniedz 7 tonnas no hektāra, varam būt gandarīti.

– Joprojām lielu daļu lauku esat spiesti nomāt?

– Varētu iesaukties – kas gan cits atliek! Bet atkal palīdz banka “Citadele”.

Pagājušajā gadā “Kotiņiem” kredītu piešķīra zemes iegādei. Maksājam 1000 latu par hektāru – 600 ir kredīta nauda, 400 – saimniecības nauda. Dārgi? Bet zeme – tā taču ir vērtība! Redzot, kas ar zemi darās Latvijā, tā vien gribas jautāt, kad beidzot pa īstam sapratīsim, kas mums ir Latvijas zeme?

– Varbūt esat uzsākuši īstenot kādu jaunu projektu?

– Pārbūvējam mehāniskās darbnīcas. Līdz rudenim jāpabeidz. Palīdz “Citadeles” kredīts.

 

Top “domu perēklis”

– Būvējat atkal ko interesantu?

– Biroja telpas. Es saku – top domu perēklis. Ja nedomāsi ar galvu, nekur tālu netiksi. Pagājušajā gadā saimniecības apgrozījums sasniedza 1,37 miljonus latu. Tiešām galviņa jāpalauza, lai viss notiktu! Man daudzi ir jautājuši, kas ir mūsu veiksmes noslēpumi. Kā lai cilvēkiem iestāstu, ka pati galvenā veiksmes atslēdziņa ir pareizi saplānoti darbi? Jau pirmajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Angliju pārliecinājos, cik augstā līmenī tur ir sakoptība un ka zemes izmantošanā viss rūpīgi pārdomāts līdz pēdējam sīkumam. Otra svarīga atslēdziņa – jāņem vērā zinātnieku ieteikumi. Ir zemnieki, kas nav pat dzirdējuši par tādām elektroniskajām mēslošanas kartēm. Bet mēs bez tām vairs nevaram savu darbu iedomāties. Mēslošanas līdzekļu lietošanā ņemam vērā augsnes agroķīmiskās īpašības. Kas iet jaunus ceļus, zinās arī, kas ir augu barības elementu sadalījuma kartes par katru lauku. Trešā atslēdziņa – to, ko paši izaudzējam, paši arī pārstrādājam. Lai iegūtu īpaši augstas kvalitātes kviešu miltus, svarīga ir ne vien izvēlētā šķirne, sējumu mēslošana un tas, vai graudi nav dabūjuši kaut nedaudz pelēt – ietekme ir pat tam, ka graudu žāvēšanā kā kurināmo izmantojam nevis dīzeļdegvielu, bet gan koksni. Rapsi ne vien audzējam, bet arī pārstrādājam. Mums ir eļļas spiešanas cehs.

Ļoti pārdomāti strādājam, lai masivizētu laukus, sakārtotu drenu sistēmas, izlīdzinātu agrofonu, ieviestu jaunas tehnoloģijas. Rīkojam seminārus, organizējam lauku dienu – ne vien Latgales, bet arī citu Latvijas novadu saimnieki un speciālisti pie mums var iepazīties ar jaunākajām zinātnes atziņām un saimniekošanas metodēm.

– Vai jūsu sasniegumi ir novērtēti arī visas Latvijas mērogā?

– Nevaram sūdzēties – pērn saņēmu Zemkopības ministrijas medaļu “Par centību” un konkursa “Sējējs” veicināšanas balvu nominācijā “Augkopība”.

 

Ieva Vērzemniece, bankas “Citadele” Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja:
 “Lielākais prieks mums ir, kad redzam, ka mūsu klienti attīstās, tiek atvērtas jaunas ražotnes, ražoti jauni produkti, paplašinātas lauku saimniecības, nopirktas jaunas iekārtas vai atjaunota esošā ferma. “Kotiņi” ir lielisks izaugsmes piemērs. Latvijas labklājības līmenis var augt līdz ar uzņēmējdarbības, īpaši ražošanas, attīstību, tāpēc mums, “Citadelei”, kā Latvijas vietējai bankai ir svarīgi īpaši atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus ar vietējo kapitālu. 2012. gadā “Citadele” visvairāk ir finansējusi lauksaimniecības, pakalpojumu un apstrādes rūpniecības nozares. Kopumā pērn uzņēmumu attīstībai piešķīrām 148 miljonus latu, un šogad esam gatavi izsniegt vēl vairāk finansējuma – gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan attīstības projektu īstenošanai, tehnikas un iekārtu iegādei un citām uzņēmumu vajadzībām. Arī šogad ražošana – tajā skaitā gan lauksaimnieciskā, gan rūpnieciskā – ir mūsu prioritāte kreditēšanā numur viens. Tām seko tādas nozares kā tirdzniecība un transports.”

 

 

Banka “Citadele”

Darbības pamatvirzieni: privātpersonu un uzņēmumu apkalpošana, privātā kapitāla pārvaldīšana

Uzņēmumiem izsniedz kredītus, kredītlīnijas, līzingu, garantijas un akreditīvus

Bankai ir 39 filiāles visā Latvijā, ir pārstāvēta arī Igaunijā un Lietuvā

Akcionāri: VAS „Privatizācijas aģentūra” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

Ievas Vērzemnieces kontakti: Ieva.Verzemniece@citadele.lv

Klientu atbalsta centra diennakts tālrunis 
6701 0000

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+