No visas sirds par Latvijas laukiem 0
Daces Zvirbules ceturtā grāmata “Rendas tenkas” pievērsusies viena pagasta dzīvei starpkaru periodā. “Kur gan citur lai spēku ņemtu cilvēks, ja ne no saviem senčiem, kas ciešāk nekā mēs bija saistīti ar savām vai savu saimnieku mājām, prata mīlēt un kauties, strādāt un priecāties, smieties gan par citiem, gan paši par sevi un dzīvot – no visas sirds un uz pilnu klapi,” ievadā grāmatas uzstādījumu dod autore.
“Rendas tenkas” ir kā piemineklis agrākajam dzīvesveidam, kad lauki vēl kūsāja dzīvībā un latvieši pamatoti varēja dēvēties par zemnieku tautu. Pamatā izmantoti, kā noprotams, reāli dzīvesstāsti, teikas un nostāsti par pagastu, maza kripatiņa folkloras garnējumam, bet noslēgumā – skarbā dzīves īstenība, no pagasta izvesto cilvēku saraksts.
Grāmata tiešām kolorīti iezīmē sadzīvi pagasta ļaužu starpā, nevairoties ne no pozitīvo, ne arī smejamo vai pat noziedzīgo iezīmju attēlošanas. Te ir gan uzticama mīlestība, gan sānsoļi laulībā, dažas tiešām šerminošas slepkavības un vairāki spoku stāsti. Spilgts tēls ir kalpa meitēns Līnēns, kurš kalpo par caurviju motīvu gan ar saviem stiķiem, gan kalpa dzīves radīto apņemšanos: viņai būs pašai sava māja, vismaz trīs bērni, lai tiem nebūtu vientuļi (Līnēns vecākiem ir vienīgā), un bērniem nebūs jāiet ganos.
Taču ir vairākas lietas, kuras visumā interesantajā grāmatā šķiet palikušas pusdarītas. Vērtējot darbu lietišķi, šķiet, lielāks ieguvums visiem lasītājiem būtu, pirmkārt, pagasta plāns, kas ļautu izprast aprakstīto māju savstarpējo atrašanos, un, otrkārt, – izpratne par to, kuri no tēliem tad īsti ir izdomāti – ja reiz viņi darbojas plecu pie pleca ar reālajiem. Darbs būtu tikai ieguvis, precīzāk identificējot kalpu meiteni Līnēnu, kuras tēls taču sāk, caurvij, noslēdz un nepārprotami ir ierosinājis grāmatu. Vai tā būtu autores tuviniece/ sence? Tāpat būtu bijis labi precīzāk noteikt hronoloģiju.
