Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. aprīlis, 2016
Drukāt

Nobalso par obligātām bēgļu kvotām (7)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Refugees and migrants pull a wagon in an attempt to go through a barricade held by Greek police as they protest to call for the reopening of the border near their makeshift camp in the northern border village of Idomeni, on April 11, 2016. A plan to send back migrants from Greece to Turkey sparked demonstrations by local residents in both countries days before the deal brokered by the European Union is set to be implemented.

Eiropas Savienības (ES) patvēruma sistēma pašreizējā arvien augošā migrantu pieplūdumā nedarbojas, secinājis Eiropas Parlaments. Tādēļ vakar Strasbūrā EP pieņēmis jaunu rezolūciju, kurā pieprasa centralizētu ES patvēruma sistēmu un likumīgas migrēšanas iespējas, kā arī obligātas saistības dalībvalstīm bēgļu uzņemšanai.

EP deputāti prasa arī nodrošināt iespējas, lai bēgļi varētu droši un likumīgi pieteikties patvērumam Eiropas Savienībā, nemeklējot cilvēku kontrabandistu pakalpojumus un neriskējot ar savām dzīvībām. Rezolūcijā aicināts pašos pamatos pārstrādāt pašreizējo kārtību, pēc kuras tiek noteikts, kura dalībvalsts atbild par trešo valstu pilsoņu patvēruma pieteikumu izskatīšanu jeb tā saukto Dublinas regulu. Tā vietā tiek piedāvāts ieviest centralizētu pieteikumu pieņemšanu ES līmenī. Proti, patvēruma lūgumi tiktu adresēti nevis kādai atsevišķai valstij, bet ES kopumā.

EP deputāti uzsver, ka pašreizējā patvēruma pieteikumu izskatīšanas sistēma nepietiekami ņem vērā īpašo migrācijas spiedienu uz dalībvalstīm, kurām ir ārējā ES robeža. Rezolūcijas autori prasa dalītu atbildību, solidaritāti un ātru pieteikumu izskatīšanu.

Uzsvērts, ka uz ES dalībvalstīm pārcelta pavisam maza daļa no 106 000 patvēruma meklētājiem, kas arvien uzturas Itālijā un Grieķijā. “Ņemot vērā nepieredzēti lielo bēgļu pieplūdumu, kas ir sasniedzis un joprojām sasniedz Eiropas Savienības ārējās robežas, un nemitīgo to cilvēku skaita pieaugumu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, savienībai ir jāizstrādā saistoša un obligāta normatīva pieeja,” teikts rezolūcijā. Aiz šiem vārdiem būtībā slēpjas jaunas obligātas kvotas. Turklāt nav nekādas skaidrības, pēc kādiem kritērijiem centralizētā institūcija patvēruma meklētājus sadalīs pa dalībvalstīm.

“Paldies Dievam, šim dokumentam ir tikai rekomendējošs spēks. Tas neuzliek nekādas saistības, bet parāda spēku sadalījumu,” pēc balsojuma nopūtās viens no Latvijas eirodeputātiem Roberts Zīle (NA). Tomēr viņš neslēpa bažas par EP nostāju migrācijas jautājumā: “Redzu to kā ļoti negatīvu virzienu un mēģinājumu uzsildīt pagājušā gada zupu par pastāvīgām un obligātām bēgļu kvotām. Eiropas Savienības dalībvalstis pēc vienošanās ar Turciju nesenajā samitā beidzot ir pagriezušās uz saprātīgu un reālu lēmumu pieņemšanas ceļa, ierobežojot nelegālā bēgļu transportēšanas biznesa iespējas, bet Eiropas Parlamenta nostāja par to neliecina. Parlamenta kreisi un centriski orientētie kolēģi, kas nav tikuši un, visticamāk, netiks pie varas savu valstu valdībās, diemžēl vēl joprojām sapņo par humanitārām vīzām un obligātu bēgļu sadali dalībvalstu vidū, kas iestrādāta arī parlamenta nostājas projektā. Populisms, lai arī iekrāsots dažādās nokrāsās, vismaz pašlaik izrādās spēcīgāks. Piespiedu “brīvprātīgās” kvotas 160 000 ES iekļuvušo migrantu sadalē nestrādā un nestrādās, jo tas nav ne vairākums dalībvalstu, ne arī pašu migrantu interesēs. Zīle arī ironizēja par rezolūcijas autoru naivajām fantāzijām, ka imigranti uzlabos demogrāfiju, aizpildīs trūkumus darba tirgū un ar savām prasmēm veicinās ekonomisko izaugsmi. “Vācijas darba devēju pārstāvji aprēķinājuši, ka 85% no tiem imigrantiem, kas pērn iekļuva Vācijā, nav vispār nekādu prasmju. Diez vai šādi cilvēki ekonomikai būs noderīgi,” sprieda eirodeputāts.

Rezolūciju negatīvi vērtē arī eirodeputāts Artis Pabriks (“Vienotība”): “Šajā dokumentā sarakstītas daudz lietu, kuras mūs kā valsti neapmierina. Mēs kā delegācija balsojām pret šo dokumentu, bet rezolūcija tomēr tika pieņemta.” Pēc Pabrika domām, daudz noderīgāks Latvijas un Eiropas drošībai būs viņa izstrādāts projekts par Eiropas kopējās robežapsardzes spēku stiprināšanu – FRONTEX paplašināšanu ar īpašu vienību 2000 robežsargu apmērā, ko varētu operatīvi nosūtīt uz jebkuru ES robežu, kur vietējais robežapsardzes dienests netiek galā ar kādiem izaicinājumiem, piemēram, nelegālo imigrāciju, noziegumiem, pārrobežu draudiem. Pabriks cer, ka galīgais lēmums par šo projektu tiks pieņemts jūnijā un īpašā robežsargu vienība varēs sākt darboties jau rudens pusē.

Kopā ar Zīli un Pabriku pret šo rezolūciju balsoja Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Iveta Grigule un Inese Vaidere, bet Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka to atbalstīja. “Tā ir mūsu solidaritāte pret cilvēkiem, kas atrodas ciešanās,” skaidroja Mamikins. Gan Ždanoka, gan Mamikins pauda viedokli, ka Latvija kā NATO dalībvalsts ir līdzvainīga nestabilitātes radīšanā Tuvajos Austrumos, kas izraisīja bēgļu vilni uz Eiropu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Viens no puktiem kas liek apsvērt LATVIJAS izstāšanaos no ES. Jo ātrāk ,jo labāk .

  2. Ieteikums – katram Saeimas deputātam savā ģimenē izmitināt -5-8 migrantus no Sīrijas. Problēma un situācija atrisināta, vismaz pirmajā stadijā.

  3. Vidējo pirkstu gan migrantiem gan Eiropas Savienībai, kas pēc definīcijas ir ekonomisks, ne politisks veidojums. Mums viņu politiskie lēmumi nav saistoši.

  4. titulbildē labi redzams, Atbildēt

    kā nomocītie “bēgļi” vingrinās,
    tā vietā, lai strādātu savās valstīs.

  5. Latvija: sataisīja nestabilitāti
    un tagad izvairās … 🙂

  6. Ellē ratā viņus!!!

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (6)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+