Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. jūnijs, 2016
Drukāt

Noplicināšana ilgtspējas aizsegā. Iznīcinās Latvijas mežus? (22)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Neskatoties uz Vides konsultatīvās padomes (VKP) iebildumiem, Saeima pagājušajā nedēļā atbalstījusi lēmumu uzdot valdībai nodrošināt Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu. Tas paredz uzdot ministrijām rast risinājumus situācijas uzlabošanai dabas resursu apsaimniekošanas jomā, vienlaikus domājot par atbalstu tautsaimniecības attīstībai.

Vides pārstāvji uzskata, ka dokuments izstrādāts pavirši, turklāt tā dēļ jārēķinās ar vēl intensīvāku Latvijas dabas resursu noplicināšanu, skaidro Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Lelde Eņģele: “Mūs māc bažas, ka, aizbildinoties ar ilgtspēju, tiek likts pamats dabas vērtību noplicināšanai. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, izstrādājot šo dokumentu, nav ņēmusi vērā sabiedrības vajadzības pēc ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī dabas resursu saglabāšanas mērķus. Deputāti ir pārpratuši ilgtspējas jēdzienu, kas nozīmē – nodrošināt šodienas vajadzības, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Pieņemtā dokumenta negatīvās sekas izjutīs nevis tikai nākamās paaudzes, bet mēs paši, jo tas nenodrošina līdzsvaru starp ekonomiskajām, sociālajām un vides aizsardzības vajadzībām.”

VKP arī publiski pirms Saeimas sēdes pauda viedokli, ka dokuments izstrādāts sasteigti, pavirši un balstoties vienpusīgā izpratnē par ilgtspējīgu attīstību. “Mums nav pieņemami, ka ar nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp vides aizsardzību un tautsaimniecību faktiski tiek saprasta dabas aizsardzības ierobežošana, neizvērtējot šāda soļa sekas. Šķiet, liela daļa uzdevumu tapuši ar dabas un vides resursu izmantošanā ieinteresēto nozaru pārstāvju rokām,” sarūgtināta ir L. Eņģele. Piemēram, dokuments paredz nepieciešamību pēc informēšanas pasākumiem “pasīvajiem mežu īpašniekiem” – tiem, kuri savos mežos neveic mežizstrādi, lai veicinātu aktīvāku mežsaimniecisko darbību.

Lielus vides ekspertu iebildumus izraisījis komisijas rosinājums klimata pārmaiņu mazināšanas vārdā samazināt veco mežu īpatsvaru, kas faktiski nozīmē veco mežu iznīcināšanu un tāda apjoma oglekļa dioksīda atbrīvošanu atmosfērā, ko jauni meži nespēs kompensēt gadu desmitiem ilgi. Eņģele arī uzskata, ka dokumenta izstrādē ignorēts fakts, ka Latvijas meži tieši mežiz­strādes apjomu pieauguma dēļ ir kļuvuši par oglekļa emisiju avotu, nevis kalpo kā oglekļa piesaistītāji.

VKP arī norāda, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija nav vērtējusi iespēju atbalstīt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, kas dotu labumu gan Latvijas dabai un sabiedrības veselībai, gan mazinātu klimata pārmaiņas un būtu nozīmīga tautsaimniecībai.

“Mēs varam piekārt izkārtni “zaļākā valsts”, bet, ja aiz šīs izkārtnes nav satura un patiesu rūpju par Latvijas dabas resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, tie tā arī paliks tukši vārdi. Nesaprātīga dabas resursu apsaimniekošana Latvijas tēlu jau ir pamatīgi iedragājusi un, piemēram, mežu apsaimniekošanas jomā mūsu valsts ir 114. vietā no 116. vērtētajām valstīm Jeila universitātes (ASV) pētījumā. Vides konsultatīvā padome un eksperti nopietni sekos līdzi tam, kā Saeimas dotie uzdevumi tiks īstenoti un vai īstenošanas gaitā mūsu dabai netiek nodarīts lielāks posts,” sola L. Eņģele.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. tur es nepiekritu jums.

  2. Tas jau sen bija gaidāms. Latvijā ekonomika spēj attīstīties tikai uz vides iznīcināšanas rēķina. Lai ekonomika augtu nepieciešams nepārtraukti iesaistīt jaunus resursus. Viens no veidiem ir atcelt dabas aizsardzību un tādā veidā dabūt resursus.

    Veco mežu izciršana ir tikai piemērs, kad aizbildinoties ar to ka vietā iestādīs produktīvāku jauno mežu, vienkārši grib dabūt baļķus zāģētavām šodien.

  3. Acīmredzot vēl Latvijā nav cilvēku, kuri patiesi saprastu kāds milzīgs posts ir izdarīts ar Latvijas Valsts Mežu līdzdalību Valsts mežu fonda iznīcināšanā. No Latvijas, kā jau no kolonijas, tiek maksimāli ātri apgūtas un izvestas izejvielas, šajā gadījumā, kokmateriāli. Ir jau redzamas šo darbību sekas, daudzās lauku mājās izžūst akas un dīķi, pazeminās gruntsūdens līmenis lielās teritorijās, izžūst sīkie strauti un grāvji. Arī biežāki un smagāki ir vētru postījumi gan pilsētās, gan laukos. Bet tie vēl ir tikai ziediņi, ja šo ārprāta mežu izciršanu nenobremzēs – pieredzēsim arī odziņas, pret kurām šodienas vētru postījumi būs tikai tādi sīkumi.

    • Ņemot vērā ka pagājušā gadsimta 30-tajos gados meži pārklāja ap 30% Latvijas teritorijas, tad varētu domāt ka tajā periodā vispār akām nevajadzētu darboties un Daugavai bija jāizžūst?

      • Nevajadzētu gan tik droši runāt par lietām, kuras pats neesi piedzīvojis.

        • Aizrādijums neatbild uz jautājumu par akām un Daugavu, jo pats arī diez vai dzīvoji tajā laikā. Tavs aizrādijums ir no sērijas-šajā jautajumā iespējami divi viedokļi-mans un nepareizais.

      • Tagad 30% no mežu platības aizņem izcirtumi un krūmāji. Pieauguši, cirtmetam atbilstoši koki (priedes) sastopamas tikai Rīgas zaļajā zonā, Tērvetes parkā un un lielāko ūdenstilpņu šaurajā aizsargjoslā.

      • 30% no mežu platības aizņem izcirtumi un krūmāji. Pieauguši, cirtmetam atbilstoši koki (priedes) sastopami tikai Rīgas zaļajā zonā, Tērvetes parkā un lielāko ūdenstilpņu šaurajās aizsargjoslās. Neskaitāmās mežcirtēju privātfirmas uzpērk mežus, izcērt kailcirtēs un patreizējie noteikumi paredz atjaunot izcirstos mežus tikai tīraudzēs.

  4. Dambraušķa kailcirtes ir noziegums pret Latviju. Tāpat TUAs.

  5. Realitāte ir skaudra. Meži ir pēdējais, kas atlicis. Skrūves piegriezas, ēst gribas..Tātad nocirtiis pa tiiro..nekas personigs , Tikai veiksmes stāsta komponente

    • Ja zemnieki ir spiesti izcirst sev piederošos mežus lai izdzīvotu, vaina ir valsts ekonomiskajā politikā, nevis zemniekos. Un ne jau ar aizliegumiem un ierobežojumiem šeit kas jālabo. Valstij jārūpējas, lai zemnieks dzīvojot un strādājot uz savas zemes spēj sevi uzturēt. Šobrīd valstī iekšā gāžas ārzemēs ražota pārtika, bet vietējiem zemniekiem par viņu produkciju maksā tik maz, ka reāla izputēšana.

  6. Ļoti patīk nodrāztās populistiskās frāzes no VKP darboņiem kuras jau kļūst banālas, bet cilvēki vēl joprojām pavelkās.

  7. Eņģele,Ķerus, Rozītis pašreiz lielākie speciālisti mežkopībā? Vai nav smieklīgi ?
    Pilnīgi murgotāji , laikam spīd kāds fondiņš ko ieraut nāsīs.

  8. Nav meži, nav partizāņi? Viens vienīgs rapšu lauks no Liepājas līdz Zilupei!

  9. Latvijas Zaļie strēlnieki.

  10. Ik pa laikam braucu caur Bārtas mežu un šausminos,redzot kārtējo kailcirti.Gar ceļa malām atstāti krūmi un tālāk stiepjas baisi tukšumi.Kurš par visu sastrādāto atbildēs ?

    • Aizbrauc pēc 20 gadiem , varēsi skaistas gailenes un baravikas salasīt! Vai tev ir gadijies būt vietās, kur pirms 20 gadiem bija kailcirte?

  11. Tagadējie “saimnieki” nav pirmskara saimnieki !
    NopriHvatizēji, nocirti pa pliko, pārdevi “dāņu cūkkopējam”.
    Tāda tā devīze…

  12. Ko nozīmē “nesaprātīga dabas resursu apsaimniekošana” un kas to dara?
    Vai Latvijā eksistē privātīpašums, vai šeit vēl joprojām ir padomju laiki, kad zeme un meži piederēja valstij, jeb pareizāk sakot valsts amatpersonām, kuras noteica ko drīkst, ko nedrīkst darīt un kas un kad drīkst darīt?
    Jebkurš privātīpašnieks, kurš nesaprātīgi izmantos viņam piederošos dabas resursus ir lemts bankrotam un izputēšanai. Neviens nezāģēs zaru, uz kura pats sēž. Un privātīpašniekam tie resursi ir tas “zars, uz kura viņš sēž”. Pārāk bieži šie “dabas draugi” iedomājas, ka zeme un meži nepieder vis to īpašniekam, bet gan viņiem un viņi tad nu šeit uzmetas par lielajiem saimniekiem un noteicējiem. Viņi ar dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem, kurus izbīdījuši caur valdību sāk aizsargāt privātīpašumu no tā īpašnieka itin kā kad tas īpašnieks būtu kāds monstrs, kurš to vien domā, ka visu iznīcināt. Viešat savu kārtību valstij piederošajās zemes platībās un nebāžat savu degunu privātīpašumos. Ja jūs gribat, lai privātīpašnieks speciāli priekš jums kaut ko savā īpašumā sargā, tad ziniet, ka tas ir maksas pakalpojums. Maksājiet pienācīgu naudu un privātīpašnieks savā īpašumā priekš jums audzēs gan aizsargājamus tārpiņus, gan kukainīšus, gan putniņus!
    Un nevajag te muldēt par cilvēces kopējām interesēm, klimata izmaiņu draudiem un oglekļa emisiju. Viens pamodies vulkāns dienas laikā izspļauj gaisā tik daudz gāzu un nodara tik lielu postu dabai, ka Latvija to desmit gados nevar kompensēt pat tad, ja šeit neviens nedzīvos un neko nedarīs. Ne jau Latvija būs tā, kura izglābs pasauli ierobežojot privātīpašnieku tiesības!Tās visas ir tikai atrunas, ar ko jūs bīdāt savu biznesu. Nez kādēļ tur, kur tiešām nepieciešama reāla dabas aizsardzība vai palīdzība dabai valsts mērogā tos dabas draugus kaut kā nemana.

    • Precīzi! Kā kulaks uz acs. Tie zaļie savairojušies un grib attaisnot savu eksistenci.

      • Teorijā ir skaisti – privātais īpašnieks domā par īpašuma attīstību. Tikai paraksē parasti izrādās, ka īpašniekam šodienas vajadzības ir svarīgākas par nākotni un rezultātā īpašumu parasti iznīcina.

        Labs piemērs ir ar privatizētām mājām, kad īpašnieki nevar vienoties, lai to salabotu un tā pamazām brūk.

  13. VAI GRŪTI APKOPOT INFORMĀCIJU PAR TO CIK MEŽA IESTĀDĪTS PĒDĒJO PIECU GADU LAIKĀ,CIK VĒL IESTĀDĪS.UN TAD RAKSTĪT. PAGAIDĀM SANĀCIS KĀRTĒJAIS BAIDĪŠANAS RAKSTS.ĻOTI PRIMITĪVS UN GAUŽAM SEKLS…

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+