Latvijā
Novados

Rīdzinieku norātie: Rugājieši atbild par modernā stadiona būvniecību0


Sporta centra direktors Lauris Krēmers ar skolēniem pēc sporta stundas.
Sporta centra direktors Lauris Krēmers ar skolēniem pēc sporta stundas.
Foto: Anda Krauze

Pēc Valsts kontroles (VK) ziņojumiem par revīzijām un VK publiskajiem pārmetumiem valsts un pašvaldību iestādēm par nodokļu maksātāju naudas nelietderīgu izmatošanu liela daļa sabiedrības apmierināti secina, ka vismaz kāds izgaismo šķērdētājus un sadod tiem pa pirkstiem.

Bet ir arī ļaudis, kas nepiekrīt revidentu atzinumiem, jo, piemēram, VK konstatē vienu, bet “mēs, uz vietas dzīvojot, redzam ko citu”.

Tā bija arī pēc VK nesen veiktās revīzijas par pašvaldību tēriņiem infrastruktūras objektos, galvenokārt sporta būvēs. Pieminētajā revīzijas ziņojumā īpaši tika izcelts Rugāju novads, kura dome ir ieguldījusi 850 tūkstošus eiro stadiona būvniecībā. Šīs sporta būves lietošanas laiks beigšoties 2022. gadā, bet būvniecībai ņemtais pašvaldības kredīts (704 tūkstoši eiro) būs jāmaksā vēl 21 gadu.

Latvijas Futbola federācija, palīdzot VK sagatavot ziņojumu, ir sniegusi konsultāciju, ka sporta laukuma mākslīgais segums jāatjauno vismaz reizi 12 gados un tā izmaksas varētu sasniegt 250 000 eiro. Līdz ar to pastāvot risks, ka pašvaldībai būšot jāveic norēķini par objektu, kas pilnībā vai daļēji vairs nebūšot piemērots ekspluatācijai.

VK ir norādījusi arī to, ka Rugājos neesot sakārtota ūdenssaimniecība un ka nauda būtu jāiegulda tur, nevis lielās sporta būvēs, kuras netiekot pietiekami noslogotas. Es komentārā “Latvijas Avīzē” 24. septembra numurā “Rugāju stāsts, kam citas mērvienības” (portālā “la.lv” ar virsrakstu “Kāpēc jums, lauķiem, vajadzīgs tik liels stadions? Rugāju stāsts”) aizstāvēju rugājiešus, bet pēc šī raksta saņēmu Valsts kontroles pretargumentus (publicējam saīsināti tos zemāk; portālā “la.lv” – pilnā versija).

Bet tomēr – vai tiešām viss ir tā, kā to saredz VK revidenti? Devos uz Rugājiem, lai uz vietas noskaidrotu, kā situāciju vērtē novada iedzīvotāji.

LA.LV Aptauja

Kam piekrīti Tu?

  • Valsts Kontrolei
  • Rugāju novada domei

Ja būtu jāizvēlas tagad

“Visu vasaru trenējos basketbolā. Arī Balvis un Rinalds trenējās,” saka 8. klases skolnieks Matīss un piebilst, ka stadions līdz ziemai parasti esot pilns ar jauniešiem, jo daudzi ir sporta skolas audzēkņi.

“Ja būtu jāizvēlas tagad, vai būvēt rūpnīcu vai stadionu, skaidrs, ka izvēle būtu par labu rūpnīcai. Ja būs rūpnīca, tad jau vēlāk uzcelsim arī to stadionu,” tā pašreizējo situāciju vērtē Rugāju novada sporta centra direktors Lauris Krēmers.

Šī sporta infrastruktūras objekta būvniecība sākās gadu pirms tam, kad valdība veica radikālu valsts budžeta konsolidāciju jeb jostu savilkšanu. Ja par stadiona būvniecību lemtu 2009. gadā, tad droši vien vai nu tā vispār nebūtu, vai tas būtu krietni mazāks.

Bet 2006. gadā, kad Lauris nolēma no Rīgas atgriezties dzimtajā pusē, jo bija uzvarējis konkursā par sporta centra direktora vietu, viņa pirmais darbs bijis sarunāt vietējo zemnieku, kas uzkultivētu agrāk iesāktā un aizaugušā stadiona vietu.

“Lūk, tur stūrī bija pļava, kur ganījās govis. Te bija peļķes un ar izdedžiem noklāts skrejceļš. Iesējām nedaudz zāli. Tad vēl bija pieejama valsts investīciju programma, un, iesaistoties tajā, mērķis bija renovēt nelielo 300 m stadionu.

Aprēķinājām, ka izmaksas nesadārdzinātos tik daudz, lai nevarētu atļauties 400 m stadionu. Ja paliktu pie pirmā varianta, tad tie, kas pieņem ekspluatācijā sporta būves, pārmestu: ko tad jūs uzcēlāt trīssimtmetrīgo, nevis standartu!

Ne reizi vien bijuši gadījumi, kad uzbūvē baseinus par sešiem centimetriem īsākus un beigās liedz tur organizēt sacensības, jo neatbilstot standartam. Mēs pamazām soli pa solim esam tikuši līdz Latvijas jaunatnes basketbola līgas trešajai divīzijai. Basketbola komanda ir izveidota tikai no pašmāju spēlētājiem.

Ja sporta infrastruktūra jāveido pēc tāda principa, kā raksta revidenti, tad jau nav jēgas neko darīt. Mūs spiež domāt: ja esi piedzimis laukos, tad jau pēc definīcijas skaities neveiksminieks,” spriež Lauris, kurš pēc izglītības ir sporta pedagogs.

Jāteic, ka ne jau visi šo faktu vērtē viennozīmīgi pozitīvā krāsā. Novadā satiku arī iedzīvotājus, kuri, nevēloties rakstā minēt savu vārdu, uzskata – Lauris esot atgriezies, jo viņa māte Rita Krēmere, kura tolaik bija pašvaldības vadītāja, dēlam esot izkārtojusi siltu vietu – sporta centra direktora amatu – un panākusi arī to, ka pie centra būs liels stadions…

Ja līdz 2015. gadam būtu sakārtoti iesāktie ūdenssaimniecības projekti, mājas pieslēgtas centrālajam ūdensvadam un izbūvētas attīrīšanas iekārtas, kam nepietika naudas, tad Rugājos būtu īstenotas visas trīs projekta kārtas, nevis tikai divas.

Diemžēl tika mainīti valsts izvirzītie nosacījumi – investīcijas vairs netika piešķirtas tām vietām, kur iedzīvotāju skaits nesasniedz 2000 cilvēku, un Rugāju ciems ierindojās to skaitā.

Rita Krēmere gan uzskata, ka šādām runām neesot nekāda pamata, jo no 2010. līdz 2011. gadam ļoti sadārdzinājās iepirkumu cenas ūdenssaimniecības projektos iekļautajiem objektiem, tāpēc pašvaldība uz laiku tos esot apturējusi.

Tā ieteikusi rīkoties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Sporta stadiona un ūdenssaimniecības projekti esot divas atšķirīgas lietas, kas tika īstenotas paralēli, un tās nevajagot bāzt vienā katlā.

Kredītportfelis neesot pārsniegts

Uzņēmējs Andis Petuks, kurš nodarbojas ar industriālās tehnikas pakalpojumu sniegšanu, uzsver, ka Rugāju novads bijis pirmais reģionā, kurš nolēmis īstenot projektu, lai skolēniem un pieaugušajiem būtu vieta, kur atpūsties un nodarboties ar sportu.

“Tagad Valsts kontrole mums pārmet, ka iztērēta pārāk liela nauda. Bet paskatieties, kādas summas Rīgā tērē! Rugājiem tas izdevās praktiski pa lēto. Netālajos Balvos tikai 2011. gadā sāka domāt, ka tur vajag stadionu, un sāka to būvēt tikai tad, kad Rugājos jau stadions darbojās. Tad ko vajadzēja darīt Rugāju iedzīvotājiem? Sportot savā aizaugušajā vecajā stadionā, kurš bija nelietojams un pavasaros pārplūda?” vaicā uzņēmējs.

Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine uzskata: “Valsts kontroles pārmetums, ka mēs dzīvojam pāri saviem līdzekļiem, ir nevietā. Katrai pašvaldībai ir savs kredīta portfelis, un mums ne tuvu nav tāda situācija, ka tas jau būtu pārsniegts.”

Pašvaldība stadiona būvniecībai ņēmusi 704 tūkstošu eiro kredītu uz 30 gadiem. Sešus gadus ik gadu ir maksāti 27 111 eiro, un tas būs jādara vēl 24 gadus. Pašvaldības vadītāja norāda, ka novadā ir vidusskola un ka jaunieši šo infrastruktūru neizmantos vienu vai piecus gadus, bet to darīs ilgtermiņā.

“Ja paanalizē mūsu novada nākotnes attīstību, tad Rugāju novadam, ņemot vērā dzimstību pret mirstību un aizbraukušo cilvēku skaitu, ir vislabākie demogrāfijas rādītāji reģionā. Par Rugājiem kā dzīvesvietu ir liela interese. Pie mums pārceļas ģimenes pat no Rīgas,” apgalvo S. Kapteine.

Rugāju novads ir izteikti lauksaimniecisks – lielākā daļa zemnieku saimniecību nodarbojas ar graudkopību, piena un gaļas lopkopību, dārzeņu un augļu audzēšanu. “Kad parādījās iespēja iesniegt projektus, lai saņemtu finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem, tieši nelielās naturālās saimniecības izmantoja šo iespēju.

Sapirka gan iekārtas, gan lopus, gan atjaunoja ēkas, dabūja atspērienu punktu. Bērni atgriežas, pārņem vecāku saimniecību un turpina iesākto,” tā novada iedzīvotājus raksturo pašvaldības vadītāja, piebilstot, ka novadā darbojas arī kokapstrādes uzņēmumi, piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Linda”, kā arī tiekot sniegti transporta pakalpojumi.

Futbolu spēlēja pa ūdeni

Patlaban Rugāju novadā dzīvo 2400 iedzīvotāju, bet skolā no 1. līdz 12. klasei mācās 161 bērns. Vietējie cilvēki uzskata, ka labā sporta infrastruktūra pietur jauniešus savai dzimtajai pusei. Dzīvība novadā svarīga arī tādēļ, ka tas atrodas ģeopolitiski nozīmīgā vietā – tikai 60 kilometrus no Krievijas robežas.

Pārdevēja Dzintra Kaļva bija pametusi dzimto novadu, bet nu ir atgriezusies. Viņai skolā mācās divi bērni, un viņa neuzskata, ka stadionā ieguldītā nauda ir pārmērīgi izšķērdēta: “Pirms sporta laukumu izveidoja tādā izskatā, kāds tas ir tagad, tas bija ļoti nepraktisks, neērts, bērni varēja savainoties, jo skrejceļš bija no šķembām, izdedžiem, nebija tāllēkšanas laukuma.”

Sporta skolotāja Vija Lancmane stāsta: “Kad nebija uzcelts stadions, mums vispār nekā nebija – ne kur trenēties, ne kur skriet. Vecajā, mazajā sporta laukumā bērni spēlēja futbolu pa ūdeni, jo laukums regulāri pārplūda. Mēs jau smejamies, ka pēc Valsts kontroles ziņojuma publicēšanas esam kļuvuši populāri visā Latvijā. Tiesa, kad stadionu projektēja, bija daudz vairāk bērnu, arī pieaugušie spēlēja futbolu. Viss notika. Bet pamazām cilvēku skaits sarūk…”

V. Lancmane uzskata, ka vienīgais, par ko varētu pastrīdēties – vai uz iedzīvotāju daudzumu stadions nav pārāk dārgs. “Es jau biju piemirsusi, cik liela ir tā summa, bet, kad izlasīju, ka tie ir 850 tūkstoši eiro, šķita, ka par daudz gan. Bet mēs tik un tā esam laimīgi,” viņa atzīst.

Nevajadzīgi pārspīlējumi

Valsts kontrole paredz, ka Rugāju novada pašvaldība nespēšot šo stadionu apsaimniekot, jo tas jāatjauno vismaz reizi 12 gados un šis process izmaksāšot 250 tūkstošus eiro. Tā VK informējusi Latvijas Futbola federācija.

“Federācijai vienīgajai Latvijā ir mākslīgā seguma uzkopšanas tehnika, kas maksā 20 tūkstošus eiro. Tur mums tika piedāvāts uzkopšanas pakalpojums par apmēram pieciem tūkstošiem eiro gadā.

Aizbraucām uz Rīgas 49. vidusskolu apskatīties, kā tur kopj stadionu. Izrādās, ar vecu zāles pļāvēju, kam pievienots seguma uzirdinātājs. Es nezinu, kur radušies tie 12 gadi, bet Rugājos, ņemot vērā noslogojumu, tādu izmaksu nebūs,” uzskata sporta centra vadītājs.

Savukārt Latvijas Futbola federācijas infrastruktūras nodaļas vadītājs Haralds Gudermanis rēķina stadiona izmaksas, ja to noslogo visu cauru gadu. Bet Rugājos skolēni to izmanto no agra pavasara līdz novembrim.

H. Gudermanis man norādīja, ka tādi stadioni kā Rugājos ir regulāri jākopj un, ja to tiešām dara, tad kopšana ik gadu izmaksājot 5–10 tūkstošus eiro. Mākslīgo segumu nepieciešams atjaunot ar gumijas granulām. Gadā vajadzīgas deviņas tonnas, bet vienas tonnas cena esot 300 eiro.

Divreiz gadā obligāti sporta laukums esot jākopj ar speciālo tehniku, un tas viss maksā apjomīgas naudas summas. Turklāt jāņemot vērā, ka divreiz nedēļā ir nepieciešama stadiona ikdienas apkope.

Taču Rugājos uzskata, ka tie ir nevajadzīgi pārspīlējumi, jo viņu stadionu uzkopj viens strādnieks ar zāles pļāvējam piekabinātu mākslīgās zāles seguma uzirdinātāju. Vietējie sporta dzīves organizētāji ir pārliecināti, ka rīdzinieku brīdinājums par tūkstošiem stadiona atjaunošanā nepiepildīsies.

Norāti, bet laimīgi

VK: Jāizvērtē sporta būvju samērība ar pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām

Valsts kontroles pretargumenti Māras Libekas rakstā “Kāpēc jums, lauķiem, vajadzīgs tik liels stadions? Rugāju stāsts” paustajam.

“LA”: “Novadā ir ne tikai vidusskola, bet arī sporta skola un pamatskola [..] Pie Rugāju vidusskolas 2006. gadā bija pļava, kurā ganījās govis, un bērniem nebija nekādas sporta infrastruktūras.”

VK: “Rugājos ir sporta skola, bet tajā nav licencētas futbola programmas, kurai vajadzētu profesionālu futbola sacensību rīkošanai atbilstošus stadiona parametrus. Pieminētā Eglaines pamatskola atrodas 12 km attālumā, tajā ir pieejama sporta infrastruktūra (renovēta sporta zāle, trenažieru telpa, āra hokeja laukums). Pie Rugāju vidusskolas bija nevis pļava, bet iepriekšējos gados būvēts stadions. Tā vietā, lai to rekonstruētu, pašvaldība uzbūvēja jaunu stadionu. [..]”

“LA”: “Rīdzinieki pārmet rugājiešiem – kāpēc jums, lauķiem, vajadzīgs tik liels stadions? Tāpēc, ka sporta dzīves organizatori nevēlējās saskarties ar tiem pārmetumiem, kurus piedzīvoja turpat netālais Balvu novada Naudaskalns, kur bija uzcelta standartam neatbilstoša sporta zāle.

“Mēģināsim izdarīt tā, lai mums ir standartam atbilstošs stadions, kurā var rīkot futbola sacensības,” teicis Rugāju sports centra direktors Lauris Krēmers.”

VK: “Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju projektēšanas laikā divas reizes būtiski ir palielināti stadiona parametri no mazā uz lielo futbola laukumu, kā arī pagarināti skriešanas celiņi.

Pamatojums – objekts būs būtisks teritorijas attīstībai, mērķis – uzlabot pagasta apdzīvotību. Mērķis nav sasniegts – no 2011. gada līdz 2018. gadam novadā iedzīvotāju skaits darba spējas vecumā samazinājās par 16% (šobrīd novadā ir 1441 iedzīvotājs darba spējas vecumā), Rugāju ciemā šobrīd kopumā ir 519 iedzīvotāji.

Abās novada skolās ir būtiski samazinājies skolēnu skaits. Piemēram, 2018. gadā 9. klasē bija 18 audzēkņi, bet pirmajā klasē – septiņi audzēkņi. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītā pētījumā par optimālo izglītības iestāžu modeli jau 2017. gadā ieteikts nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Rugāju vidusskolu reorganizēt par sākumskolu.”

“LA”: “Pēc revīzijas atzinumu publiskošanas sociālajos tīklos visādos locījumos tika pieminēts Rugāju novada vārds – kā pašvaldība, kas Valsts kasē aizņēmusies prātam neaptveramu summu – 850 tūkstošus eiro –, lai uzbūvētu nekurienē nekam nevajadzīgu stadionu.”

VK: “Revīzijas ziņojumā norādīts, ka Rugāju stadiona būvniecības kopējās izmaksas ir 849 818 eiro, tai skaitā aizņēmums Valsts kasē 703 863 eiro apmērā. Stadiona parametri ir 100×64, tajā ir mākslīgais segums.

Saskaņā ar pašvaldības grāmatvedības uzskaiti sporta stadiona kalpošanas laiks, kad stadions ir derīgs lietošanai bez būtiskiem ieguldījumiem, būs beidzies 2022. gadā, bet pašvaldība par pirmo kredītu vēl astoņus gadus veiks maksājumus un par otro kredītu 21 gadu.

Saskaņā ar Latvijas Futbola federācijas sniegto informāciju futbola laukuma mākslīgais segums ir jāatjauno vismaz vienreiz 12 gados un laukumam ar izmēriem 100×64 tas veido 250 000 eiro. Līdz ar to pastāv risks, ka futbola laukumu nebūs iespējams izmantot, jo stadions ar mākslīgo segumu, kas netiek pienācīgi uzturēts, rada palielinātu traumatisma risku. Tomēr par tā būvniecību joprojām būs jāveic kredīta atmaksa.

Ziņojumā pamatoti esam norādījuši, ka Jaunpils novada pašvaldība, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzīga Rugāju novadam, Jaunpils vidusskolas stadionu 2018. gadā uzbūvēja divreiz lētāk (464 875 eiro) pat ar visu būvniecības izmaksu pieaugumu, stadionā iekļaujot maza izmēra futbola laukumu (60×40 metri), vieglatlētikas sektoru, pludmales volejbola laukumu u. c. sportošanas iespējas.

Turklāt ziņojumā neesam minējuši, ka Rugāju stadions būtu nevienam nevajadzīgs, bet esam aicinājuši pašvaldības izvērtēt sporta būvju samērību ar pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām.

Arī IZM norāda, ka būtiski ir izvērtēt, vai sporta infrastruktūra būs pietiekami noslogota arī ārpus mācību laika un vai nepieciešamo rezultātu būtu iespējams sasniegt arī ar mazāka apjoma infrastruktūru.

Savukārt Latvijas Futbola federācija informē, ka bērnu un jauniešu (vecumā līdz 13 gadiem) sacensību rīkošanai pietiekami ir mazā izmēra laukumi (60×40 m), bet lielo laukumu (garums 100–105 m, platums 64–68 m) ar dabisko zālienu priekšrocība ir tāda, ka tos izvēlas profesionālas komandas nometņu organizēšanai. Tomēr tad nepieciešama arī papildu infrastruktūra, piemēram, ģērbtuves, naktsmītnes.”

“LA”: “Lai nu tur būtu kā būdams, bet Rugājos šī sporta būve dīkā nestāv – tur notiek gan Latvijas futbola pirmās līgas spēles, gan vieglatlētikas sacensības, gan ikdienas sporta nodarbības, gan arī Rīgas sportistu nometnes. Regulāri te var satikt arī Balvu jauniešu futbolistus. Īsāk sakot, sporta dzīve kūsā.”

VK: “Pašvaldības iesniegtie dati neapstiprina to, ka stadions būtu intensīvi noslogots atbilstoši tā kapacitātei. Piemēram, saskaņā ar pašvaldības iesniegtajiem datiem 2018. gadā treniņnometne bija viena (Rugāju sporta skolas basketbola programmas audzēkņiem), vieglatlētikas sacensības – vienas (Rugāju sporta centra sacensības četrcīņā).

Turklāt, ņemot vērā, ka futbola stadiona parametri atbilst profesionālu sacensību rīkošanai, tādas 2018. gadā ir bijušas tikai deviņas (stadions saskaņā ar pašvaldības datiem potenciāli izmantojams 240 dienas, aprīlis–oktobris).”

“LA”: “Balvos stadions tika pabeigts piecus gadus vēlāk – 2018. gadā, un neviens revidents Balvu novada pašvaldībai nepārmet, kāpēc būvējāt stadionu, ja tas jau ir uzbūvēts Rugājos. Bet pārmet Rugājiem, ka tie nav skatījušies, kas notiek Balvos.”

VK: “Revīzijas ziņojumā ilustrēta valsts politikas trūkuma ietekme uz situāciju pašvaldību sporta objektu būvniecībā. Šādā situācijā pašvaldībām ir jāsadarbojas, lai dārgus infrastruktūras objektus attīstītu kopīgi.

Arī Eiropas Padome uzsver, ka sadarbība infrastruktūras būvniecībā un uzturēšanā palīdz pašvaldībām sniegt efektīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem, kā arī novērst ierobežota finansējuma un nepietiekamas kapacitātes radītās problēmas.

Tomēr ziņojumā secināts, ka pašvaldībās nav izplatīta prakse sadarboties infrastruktūras izmantošanā vai būvniecībā, bieži vien pašvaldības pat savstarpēji nevajadzīgi konkurē, veidojot jaunu infrastruktūru. Arī infrastruktūras objektu plānotais apjoms ne vienmēr ir samērīgs ar faktisko situāciju un nepieciešamību pašvaldībā.”

Rugāju sporta centra stadiona noslogojums 2018. gadā

* 18 sporta spēles, tajā skaitā Latvijas čempionāta futbolā U-13 attīstības grupas (A apakšgrupā) spēles, Latvijas čempionāta futbolā 1. un 2. līgas spēles;

* Rugāju sporta centra vieglatlētikas sacensības četrcīņā;

Saistītie raksti

* regulāras Rugāju sporta centra vieglatlētikas SSG, MT-I grupas nodarbības, basketbola MT-1,MT-2 un MT-6 grupu nodarbības;

* 3×3 basketbola treniņi un spēles Rugāju novada iedzīvotājiem;

* “Ģimenes diena 2018”;

* Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības darbinieku sporta svētki;

* vasaras treniņnometne Rugāju sporta centra profesionālās ievirzes izglītības basketbola grupu audzēkņiem;

* starpnovadu sacensības vieglatlētikā.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Mediķu algām 2020.gadā piešķir pusi no solītajiem 120 miljoniem eiro
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Saeima pieņem 2020.gada budžetu, tērēs 10 miljardus eiro
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Kariņš: Kā valstij nākotnē organizēt sociālās palīdzības sniegšanu?
4 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Saeima pieņem 2020.gada budžetu, tērēs 10 miljardus eiro
4 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
FOTO: Latvijas basketbolistes Gulbja debijā piedzīvo pamatīgu fiasko
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
ASV apšaude vidusskolā Losandželosas apkaimē
3 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Lielveikala darbinieks Emīls izglābj kolēģei dzīvību
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Plūdos cietušajā Venēcijā izsludina ārkārtas stāvokli 1
2 stundas