×
Mobilā versija
+10.5°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
15. februāris, 2018
Drukāt

Māris Antonevičs: Nostalģija pēc dzīves padomju krātiņā (34)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Alfrēds Rubiks

Pirms dažām dienām Krievijas medijs “Lenta.ru” publicēja ziņu (?) ar izaicinošu virsrakstu “Жители Латвии захотели в СССР” (“Latvijas iedzīvotāji sagribējuši uz PSRS”). Sākotnēji domāju, ka tie būs kādi savdabīgi interpretēti aptaujas dati, kas ik pa laikam pie mums parādās. Taču izrādījās vēl primitīvāk – visa ziņa bija balstīta uz bijušā Latvijas PSR kompartijas pirmā sekretāra Alfrēda Rubika izteikumiem. Jāpiebilst, ka tie izmakšķerēti no plašāka raksta aizvadītās nedēļas žurnālā “Mājas Viesis”. Rubiks ir tikai viens no žurnālista iztaujātajiem cilvēkiem. Turpat ļoti skarbi par padomju laikiem runā, piemēram, dzejnieks Knuts Skujenieks, arī Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, kurš saka: “Nekad neesmu sapratis, kā var ilgoties pēc cietuma.” Bet Krievijas ziņu aģentūrai “Latvijas iedzīvotājus”, protams, pārstāv viens pats Rubiks. Tas nepārsteidz…

Tomēr pie Rubika izvirzītajiem argumentiem ir vērts pakavēties, jo apmēram tādus pašus parasti piesauc arī citi, kas “nostalģē” pēc padomju laikiem. Šīs grupas ir viegli iezīmēt – pārsvarā gados vecāki cilvēki, cittautieši un tie, kas ar kaut ko neapmierināti. Ja tas viss pārklājas, tad atbilde ir viegli paredzama.

Rubiks: “Padomju laikā cilvēki brauca uz Latviju, lai šeit dzīvotu un strādātu, bet tagad simtiem tūkstošu aizbraukuši projām. 80. gadu beigās Latvijā bija gandrīz 2,7 miljoni iedzīvotāju, tagad palikusi knapi puse.”

VISU RAKSTU MEKLĒ ŠEIT: Zūd nostalģija pēc padomju “paradīzes”

Šis, šķiet, ir visbiežāk piesauktais arguments par labu PSRS. Daži pat aizrunājas tiktāl, ka sāk salīdzināt nesalīdzināmo – okupācijas laika represētos un tos, kas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā devušies darbā uz rietumvalstīm. Protams, Latvijas depopulācija un nepietiekamā ekonomiskā izaugsme ir būtiskas problēmas, kas jārisina, tikai nav jēgas to salīdzināt ar režīmu, kas iedzīvotājus turēja kā krātiņā. Varam tikai minēt, cik cilvēku te būtu palicis, ja robežas tiktu atvērtas 70. vai 80. gados. Kaut uz neilgu laiku! Tas tikai filmās tika rādīts, ka padomju ļaudis nosoda un nicina Rietumu dzīvesveidu, patiesībā ļoti daudzi pēc tā ilgojās un pat tādi nieki kā no jūrniekiem nopirktas ārzemju košļājamās gumijas vai populāru zīmolu iepirkuma maisiņi daudziem bija liels dārgums. Kā vispār var uzdot PSRS migrācijas politikas gaitā Latvijā iesūtītos viesstrādniekus un militārpersonas kā labas dzīves rādītājus?

Rubiks: “Vēl tagad cilvēki nāk man klāt un saka, ka manā laikā dzīvot bijis labāk. Nevar apšaubīt to, ka vienkāršam ierindas cilvēkam padomju laikā bija vieglāk, cilvēki redzēja perspektīvu, ar cerībām raudzījās nākotnē.”

Interesanti, ka “vienkāršo cilvēku” vārdā runā tāds, kurš pat padomju laikā nemaz tik “vienkāršs” nebija, bet gan izmantoja tā laika elites priekšrocības (ar visām pieejām specveikaliem un citiem labumiem). Padomju laika “vieglums”? Tas varbūt izpaudās tajā, ka nebija izvēles – ne sadzīvē, piemēram, pie veikala plaukta, ne ideoloģiski. Biedrs Rubiks gan neizskaidro, kas tā par “nākotnes perspektīvu”, ko visi tolaik saskatīja. Tas laikam no marksisma-ļeņinisma teorijas par “gaišo komunisma nākotni”.

Rubiks: “Tolaik mēs uzcēlām tūkstošiem dzīvokļu gadā, ko cilvēki saņēma par brīvu. Jā, uz dzīvokli bija jāgaida rindā un tie nebija tik grezni kā tagad, bet kurš gan tagad var atļauties nopirkt to grezno dzīvokli? Tie, kas ir sazagušies vai nodarbojas ar spekulāciju, ko tagad lepni sauc par biznesu!”

Gandrīz vai jāuzteic Rubiks par to, ka viņš tomēr bijis tik godīgs, lai pieminētu vārdu “rinda”. Jā, tas tiešām ir vārds, kas visspilgtāk raksturo padomju laikus. Piecpadsmit gadi rindā uz dzīvokli, divdesmit – uz vieglo automašīnu, par kuru gan tāpat nācās samaksāt tam laikam iespaidīgu summu. Bet, kamēr gaidi šīs garās rindas, – nelieli ikdienas “treniņi” rindā pēc desas. Var jau kritizēt, ka šobrīd dzīves dārdzība Latvijā neatbilst iedzīvotāju ienākumu līmenim, bet ir briesmīgi, ja padomju laiki tiek pasniegti kā labas dzīves etalons.

Pievienot komentāru

Komentāri (34)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Smuki gan te dažiem tie žiguļi pakaļ mesti! Man gan darba vietas arodbiedrībā bija jāpierakstās rindā gan uz katru mēbeles gabalu, gan televizoru.

  3. Muļķīgs salīdzinājums pasūtītai analīzei!

  4. Padlaikus raksturo trīs lietas:
    čeka, blats un rindas.
    Tas neattiecās uz tiem kas bija vienlīdzīkāki

  5. Ja,ja.Nu ja tagad varam valet kur gribam.Bet nabadziba ir drausmiga.Es negribu kritizet ,to kas ir bijis.Nevar,teikt ka bija loti slikti,bija savi minusi.Bet tagad,esam brivi.Bet tads bardaks,ka jamuk prom lai izdzivotu.Vai tiesam tagad,esosi brivi,rinda nestavam,masinas perkam.Bet valdiba dara visu lai savus iedzivotajus iznicinatu.Vai tiesam vel joprojam lielakai dalai roza briles.Pabalsti smiekligi,cenas aug,komunalie pakalpojumi ari,un ta var skaitit,bezgala.Lai spriestu,par pagatni,jadara ta lai tagadne butu neskaitams reizes labaka.Nevis rieties,un kost.Un domat pirms iet velet……………….

  6. Padsmit gadus nostāvēju padomju dzīvokļu rindā. Komunistu kapitāli nolaistu bijušo komunālo dzīvokli saņēmu jau brīvvalsts laikā. Mans tēvs pirmo auto nopirka 55 gadu vecumā, tad beidzot varēja aizbraukt uz leišiem pēc desas, kafijas un citām padomju delikatesēm. Pārtikas, mēbeļu, alkohola, bērnu ratiņu un visa cita veida deficītu esmu veiksmīgi/ neveiksmīgi dzenājis pa visiem dzimtās pilsētas veikaliem. Tad PSRS naudas maiņa, kad mani vecāki un radinieki PSRS bankā uzkrāto tūkstošu vieta varēja saņemt kapeikas. Komunisti viņus vienkārši apzaga!
    Bija lietas, kā netrūka – meli, meli ,meli par komunisma celtniecību, tautas pārticību, PSKP gudrību….
    Un Rubiks vēl tagad nemāk, ko citu, kā melot!

  7. – Vairākums rīdzinieku – ap 85 % – dzīvo padomju laikā celtajos tipveida namos ( riga.lv )
    Kad beigsies nostalģija? Tad, kad 85% ridzinieku dzīvos 4.maija laikā celtajos namos. Tas būs drīz, pa visam drīz…

  8. Te nu taisniba sim .. -padlaikos ,ar vina svetibu,visi brauca uz Latviju laimi meklet,bet prom nebrauca.Tik nepateica ,ka tauta dzivoja ar dzelondratim apjozta koncentracijas nometne ar nosaukumu CCCP no kuras izklut nebija iespejams.

  9. Te nu taisniba sim .. -padlaikos ,ar vina svetibu,visi brauca uz Latviju laimi meklet,bet prom nebrauca.Tik nepateica ,ka tauta dzivoja ar dzelondratim apjozta koncentracijas nometne ar nosaukumu CCCP no kuras izklut nebija iespejams.

  10. Bez nostalģijas. Ar dziesmu,soļos, marš! Uz Rietumiem mēs dosimies, arvien, arvien, arvien…
    No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

  11. Miljonāru paaudze , kā sēnes pēc lietus neveidojās. Bomžu nebija, Rets gadījums, ja kāds pārdzēries laukā nosala, nespēdams aiziet līdz dzīvoklim. Slimniekiem operācijām nauda jāziedo nebija, medicīna par velti, mācību iestādes par velti, tehnikumos un augstskolās maksāja stipendijas, neklātienē sesijas laikā saņēmi savu algu. Pēc daudzām precēm bija rindas, tagad nebeidzamas rindas pēc valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem, jo nespējam tos nopirkt. Un galvenais darba darītāji jutāmies un dzīvojām, kā cilvēki, nevis kā šodien, – zemcilvēki.

    • opsi, ja neesi trollis – uravņilovka bija un bomžu it kā nebija… pat pēdējiem mudakiem iespieda slotu rokā, lai tie neizskatītos pēc bomžiem, savukārt nomenklatūrai un kara veterāniem bija labs nodrošinājums, vēl tolaik varbūt labi varēja dzīvot atjautīgi kolhozu priekšsēdētāji ar palīgražošanu un sovhozi ar “prasmīgu” ciparu grāmatvedību un iemaņām izsist fondus… protams, ja toreiz biji izredzēto vidū, tad neko, šodien lai pielīdzinātos tām priekšrocībām, jābūt vismaz maksātnespējas administratoram

  12. Lielpēteris latvietis. Atbildēt

    Žurnalisti visu pasniedz kā redz viņi un pie reizes parāda cik maz viņi sajēdz patiesību.Nav nostaļgija pēc PSRS laikiem vienkārši tad cilvekiem bij darbs bij skolas bij dzīve.Tas kas bij agrāk tā vairs nav un nebūs jo esam vergi savā valstī un drīz mums nebūs no kā maksāt nodokļus tad mēs maksāsim nodevas..mēs vergosim šai sistēmai kura iznīcinās mūsu tautu..bērnus..vecākus.Mēs jau maksājam par visu.mums atņem visu likuma vārdā.Drīz mūsu tautai nebūs darbs jo visu ko nopelnam atdosim nodokļos un nodevās par ceļiem par transportu par skolu par ēdienu par gaisu par savu īpasumu.Mēs maksāsim par visu un galu galā mēs uzturēsim iznīcības mašīnu…varu..mēs maksāsim tik daudz ka mums pašiem nepaliks nekas.Tāda ir mūsu brīvība???Jā komunismā bij labāk.

  13. Maris Lielpēteris latvietis. Atbildēt

    Žurnalisti visu pasniedz kā redz viņi un pie reizes parāda cik maz viņi sajēdz patiesību.Nav nostaļgija pēc PSRS laikiem vienkārši tad cilvekiem bij darbs bij skolas bij dzīve.Tas kas bij agrāk tā vairs nav un nebūs jo esam vergi savā valstī un drīz mums nebūs no kā maksāt nodokļus tad mēs maksāsim nodevas..mēs vergosim šai sistēmai kura iznīcinās mūsu tautu..bērnus..vecākus.Mēs jau maksājam par visu.mums atņem visu likuma vārdā.Drīz mūsu tautai nebūs darbs jo visu ko nopelnam atdosim nodokļos un nodevās par ceļiem par transportu par skolu par ēdienu par gaisu par savu īpasumu.Mēs maksāsim par visu un galu galā mēs uzturēsim iznīcības mašīnu…varu..mēs maksāsim tik daudz ka mums pašiem nepaliks nekas.Tāda ir mūsu brīvība???Jā komunismā bij labāk.

  14. Man ir 78.Esmu pieredzējis visus padomjlaika “labumus” pilnā mērā. Tie, kas tos atceras ar nostaļģiju, ir tā laika partijas funkcionāri vai līdzskrējēji – Rubikam līdzīgie.Lai Dievs pasargā mūsu Latviju no šādiem laikiem!

  15. Nav man nostaļģijas pēc padomju laikiem, bet arī šodien parasts cilvēks, kuram ir bērni un algu saņem no 350 – 550 eiro neaizbrauks uz ārzemēm, ja nu vienīgi vienā virzienā…rindas nav, bet laiks jātērē, lai sameklētu lētākas preces…dzīvoklis…tad izstāvēja rindu un bija …tagad par 50 – 80 tūkstošiem tirgo padomju laikā celtus, par šodienas celtiem dzīvokļiem vispār nerunāsim…jā, tad bija kāds vienlīdzīgāks par citiem, bet šodien jau ir tāpat… paskatieties uz deputātiem…iegūta ir iespēja ķengāties pa labi un kreisi…

  16. Ko lai saka…parasts cilvēks (alga 350 – 550 eiro), kuram ir bērni, uz ārzemēm neaizbrauks arī tagad…ja nu vienīgi vienā virzienā…rindā nav jāstāv, bet jāmeklē lētākais…dzīvoklis…tad izstāvēja rindu un bija…tagad nav un nebūs, jo, kur lai ņem tos 50 – 80 tūkstošus (parastie, pat padomju laika dzīvokļi tā maksā)… nav man nostaļģijas pēc veciem laikiem, bet nav arī stabilitātes un ticības šiem laikiem… jā, bija tad kāds vienlīdzīgāks par citiem, bet tā jau ir arī tagad… paskatieties uz deputātiem…

    • Kādos svētos rakstos ir rakstīts, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem jādzīvo Rīgā? Pārvāci savu padomisko ģindeni uz jebkuru citu pilsētu, piem. Dobeli vai Tukumu, un tu dabūsi stipri lētāku dzīvokli bez kādas rindā stāvēšanas.

  17. Ko neapjēdz mākslinieks Lancmanis un dzejnieks Skujenieks?
    Mums vajadzīgs stabils pamats zem kājām. Intervija ar dzejnieku Knutu Skujenieku (31.08.2016)
    L.Langs:Nesen tu man teici, ka Latvija ir neizdevusies, ļengana valsts.
    Knuts Skujenieks: – Nu, neizdevusies, jā, un man sāp sirds par to. Tam diemžēl ir objektīvs pamats.

    • Ja tev vajadzīgs “pamats zem kājām”, tu to sev pareizo pamatu, bez šaubām, atradīsi Krievijā. Ko gaidi?Bet ja runājam par polītiskiem veidojumiem kas nav izdevušies — paskaties tikai uz savu laiku pārdzīvojušo Krievu impēriju. Pat Indija tagad taisās apsteigt šo ķēmigo tautu cietumu.

  18. Tur Rubikam ir arī liela taisnība! Vieglāk bija, kas kaut ko reālu strādāja.
    Sliktākais, ka uz ārzemēm faktiski nebija iespēju aizbraukt pat paskatīties, kur nu vēl kādu gadiņu padzīvot! Domāju, pavisam aizbraukt gribētāju nemaz nebūtu tik daudz – sevišķi no laukiem.
    PS
    Es te runāju par Brežņeva nevis Staļina laikiem un gan jau, ka Rubiks arī.

  19. Antonēvič, ja nezini – nerunā! Man mans kantoris dzīvokli piešķīra pēc 3 gadu rindā stāvēšanas, bet žiguli es nopirku, kad pie institūta ziņojumu dēļa bija piesprausta zīmīte: “kurš vēlas iegādāties automašīnu VAZ 2106, pieteikties Vietējā komitejā”. Maksāja toreiz tas aparāts 9300 rubļu, un man tāda nauda bija!

    • Tā melot nav labi,rindā uz Žiguli varēja stāvēt 17 gadus un tā arī nekad nesaņemt,droši vien bijāt kompartijas vai VDK darbonis,tie tiešām varēja saņemt jaunu mašīnu diezgan bieži.

      • Cienījams spekulanta cilvēks, kas guva bezistrādes ienākumus, rindu izstāvēt uz jaunu autiņu nevarēja, tā ir pilnīga taisnība. Bet jebkurš kolhoznieks, kam dzeršana darbu nekavēja, pie mašīnas rindas tika. Ja dzeršanu nevarēja kavēt darbs, pie jauna autiņa netikt.

      • Mazāk dzer vajadzēja un darbu kavēt, tad žiguļa rinda būtu pienākusi daudz, daudz ātrāk!
        Bet tagad jau tāda mode, sliņķi, zagļi un dzērāji taisās par tajos laikos cietušiem un apspiestiem.

    • Nu nelej, nelej, agroprojekt! Vēl jau daudzi dzīvi, kas tās žiguļrindas nav izstāvējuši. Es pat krāsu televizoru nesagaidīju, toties Straumes gludeklis vēl tagad dzīvs …

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kusties, kusties!

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, uzsver izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Intervijā LTV ministrs teica, ka valdība pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 – 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliekot no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+