Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. janvāris, 2016
Drukāt

Novembrī nedaudz sarucis reģistrēto trūcīgo cilvēku skaits (8)

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

Novembrī atsāka sarukt reģistrēto trūcīgo cilvēku skaits, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija.

Novembrī reģistrēto trūcīgo cilvēku skaits valstī bija 2,62%, bet oktobrī, septembrī un augustā – 2,65%. Savukārt jūlijā šis rādītājs bija 2,71%, jūnijā – 2,81%, maijā – 2,97%, bet aprīlī – 3,06%.

Novembrī valstī bija reģistrēta 51 651 trūcīga persona, kas ir par 614 cilvēkiem mazāk nekā oktobrī.

Tomēr, kā liecina Centrālās statistiskas pārvaldes dati, pēc kuriem LM veic aprēķinus, novembrī, salīdzinot ar oktobri, valstī dzīvojošo iedzīvotāju skaits samazinājies par 1700 cilvēkiem. Novembrī valstī dzīvojuši 1 973 700 cilvēki, bet oktobrī – 1 975 500.

Novembrī nedaudz pieaudzis pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem izlietoto līdzekļu apjoms. Kopumā pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem novembrī izlietojušas 2 768 717 eiro, bet oktobrī tie bija 2 748 928 eiro.

Savukārt pabalstu saņēmēju skaits novembrī turpināja pieaugt, sasniedzot 46 623 cilvēkus. Kopumā novembra laikā pabalstu saņēmēju skaits, salīdzinot ar oktobri, pieauga par 1502 cilvēkiem.

Joprojām visvairāk naudas tiek tērēts dzīvokļu pabalstu izmaksai – novembrī tie bija 1 055 913 eiro. Tas ir par 6234 eiro vairāk nekā mēnesi iepriekš. Savukārt oktobrī, salīdzinot ar septembri, šī summa pieauga par 104 619 eiro.

Jau ziņots, ka trūcīgo cilvēku skaits Latvijā pusgada laikā sarucis teju par 10 000 personu. Šī gada janvārī valstī bija reģistrēts 65 461 trūcīgais, bet jūnijā reģistrēti 55 597 trūcīgie. Savukārt jūlijā valstī bija reģistrētas 53 562 trūcīgas personas.

Tomēr, kā liecina Centrālās statistiskas pārvaldes dati, pēc kuriem LM veic aprēķinus, samazinājies arī iedzīvotāju skaits. Janvārī Latvijā bija reģistrēti 1 986 100 iedzīvotāji, bet jūnijā – 1 979 400 iedzīvotāji, kas ir par 6700 cilvēkiem mazāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Daudziem nav tik stipri nervi,lai vareetu paciest soc.nod.darbinieku pazemojoso attieksmi.Un vinji vienkaarsi vairs neiet uz soc.nod.Un taapeec arii nav jaabriinaas,ka veikalaa tantuks peerk vienu kartupeli.

  2. laikam daļa jau nosalusi

  3. 2015.gada oktobrī pēc CSP datiem 35,6 tūkstoši pensionāru ar vidējo darba stāžu 24,4 gadi saņēma pensijas zem 150 eiro. Trūcīgs ir cilvēks, kam ienākumi ir zem 128 eiro mēnesī. Trūcīgā statuss 128 eiro (90 lati) tika noteikts 2008.gadā kā 50% no minimālās algas (no 180 latiem 50% ir 90 lati). Diemžēl šajā līmeni trūcīgā statuss ir saglabāts arī 2016.gadā, kaut minimālā alga ir 370 eiro un 50% no tās ir 185 eiro. 1.oktobrī indeksēja pensijas un kādai daļai pensionāru ar ienākumiem zem trūcīgā robežas pēc indeksācijas pensija nedaudz pārsniedz trūcīgā robežu un viņi zaudē trūcīgā statusu. Tas nozīmē, ka viņi zaudē 100% pacientu iemaksu atlaides, līdz 5 eiro mēnesī kā elektrotarifu pieauguma kompensāciju u.c. atlaides, ko piešķir trūcīgām personām pašvaldības, kurās nav noteikts maznodrošinātās personas statuss. Īstenībā tā ir valsts dzīvošana uz trūcīgo (pareizāk -nabadzīgo) cilvēku rēķina. Uz 2016.gadu nemainīgs kopš tā noteikšanas ir palicis Ģimenes pabalsts par pirmo bērnu 11 eiro (2007.gadā noteikts kā 8 lati), GMI pabalsts un citi. Latvijā zem nabadzības riska līmeņa pēc CSP datiem ( pēc oficiāli uzskaitītajiem ienākumiem) 2014. gadā dzīvoja 32,7% jeb ap 650 tūkstošiem iedzīvotāju. un tāda faktu publikācijas bez analīzes nedara godu LM. Tāda statistika ir līdzvērtīga PSRS laiku statistikai, kas rakstīja, ka PSRS ir apsteigusi ASV akmeņogļu ieguvē, bet nekur nerakstīja, ka ASV ir pārgājušas uz daudz lētāko gāzes kurināmo un slēdz savas ogļu šahtas. Rietumeiropa ik gadu pārskata visus fiksēto pabalstu un ienākumu veidus atkarībā no inflācijas pieauguma, vidējās algas pieauguma, iztikas minimuma pieauguma utt. Latvija to nedara jau ilgstoši. LM ar to nav ko lepoties, par tādu sociālās domāšanas atpalīcību valsts līmenī, kas neatbilst ES valsts statusam, un par ko jau ilgstoši valdībai norāda Eiropas komisija savos gadskārtējos ziņojumos.

    • “valdība” reaģē tikai uz Eiropas komisijas norādēm,
      ka saeimas un “valdības” algas nav ES līmenī… 🙂 🙂 🙁

  4. ................... Atbildēt

    kas liek stresot, ka neizdodas parazitēt? Jāiet rakt zemi. Jo mācīties skolā negribējās, īsus brunčus un medīt večus vai piedzerties un medīt vecenes, Vienmēr smejos par tiem sienāžiem, kas tuneļos čīgā garmoškas

  5. ................... Atbildēt

    nodzērās un nosala. Kāda nabadzība , ja zeme zem kājām?

  6. Tūdalijas veiksmesstāsts Atbildēt

    Kāds tur brīnums, cilvēks taču nav nemirstīgs. Pastāvīgs trūkums un ar to saistītais nemitīgais stress ir faktori, kuri daudziem palīdzējuši pārcelties uz mūžīgiem medību laukiem pirms laika.

Draugiem Facebook Twitter Google+