Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
28. februāris, 2015
Drukāt

Obligātā karadienesta atjaunošana Lietuvā ir apsveicams solis, kam varētu sekot arī Latvija, iesaka “The Economist” apskatnieks (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Obligātā karadienesta atjaunošana Lietuvā ir apsveicams solis, kas liecina par nopietnu attieksmi pret savas valsts aizsardzību, un tam varētu sekot arī Latvija, uzskata “Economist” apskatnieks, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass.

Viņš gan atzinis, ka tas nespētu novērst varbūtēju mēģinājumu okupēt Lietuvu, tomēr palīdzētu būtiski novilcināt laiku un sagaidīt sabiedroto palīdzību.

“Tas ir signāls, ka jūs uz situāciju raugāties nopietni. To var pielīdzināt Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju. Diemžēl reālas ietekmes tam nav – pat ja jūs ieģērbtu formastērpos visus Lietuvas pilsoņus, Krievija tik un tā būs liela un spēcīga valsts. Bet tā ir zīme, ka Lietuva uz aizsardzību raugās nopietni,” apskatnieks sacījis intervijā Lietuvas Radio.

“Aizsardzība ir ne vien tas, ko var paveikt sabiedrotie, bet arī tas, ko šai ziņā dara pati valsts. Ja kāds lēš, ka Lietuvas okupēšanai būtu vajadzīgas sešas stundas, pēc šāda lēmuma varbūt būs vajadzīgas 76 stundas, un tas dotu vairāk laika sabiedrotajiem. Līdz šim Latvijas un Lietuvas aizsardzība bija pavisam vāja un balstīta tikai uz NATO spēkiem. Atjaunot obligāto karadienestu ir pareizs Lietuvas solis. Ceru, ka šim paraugam sekos arī Latvija.”

Jautāts, kā NATO 5.pants darbotos iespējamā hibrīdkara gadījumā, Lūkass uzsvēris, ka šis pants ir visai plašs.

“NATO 5.pantā runāts par uzbrukumu, par agresiju. Tas nenosaka, par kādu uzbrukumu ir runa – par konvencionālo vai kodoluzbrukumu. Mums jāatļauj Krievijai arī turpmāk minēt, lai viņi saprastu – ja viņi kaut ko uzsāks, arī viņiem draud briesmas. Tieši par to runā NATO 5.pants. Tas ir ļoti plašs,” viņš norādījis.

Lūgts komentēt Lielbritānijas vadības izteikumus, ka Baltijas valstīs varētu atkārtoties Ukrainas scenārijs, analītiķis atbildējis, ka neesot britu premjera Deivida Kemerona cienītājs.

“Domāju, viņš neprot izvēlēties piemērotākos vārdus. Zināms, scenārijs nebūtu tāds pat, jo Baltijas reģionā nav tādas teritorijas kā Krima,” spriedis Lūkass. “Ukraina bija ļoti īpašs gadījums. Tā bija ļoti ievainojama valsts, jo tā ir stipri sašķelta, pastāv liela krievu minoritātes atsvešinātība. Baltijas valstis ir gluži citādas.”

“Baltijas valstīs nav Viktora Janukoviča līdzinieka, un jums nav Krimas. Turklāt esat NATO dalībvalsts, NATO zina, kas jums draud, un aizstāvēs jūs, ja būs vajadzīgs. Ukrainai nebija nekādas ārējas palīdzības. Mums jāuztraucas par hibrīdkaru. Krievijā valda ļoti spēcīga korupcija, viņiem ir ļoti daudz naudas, viņi ir spēcīgi informācijas karā. Krievija pērk informāciju, pērk varu un panāk divkāršu ieguvumu – ne tikai pērk, bet arī demoralizē Baltijas valstu prokrieviskos iedzīvotājus un amatpersonas,” viņš norādījis.

Uz jautājumu, vai Lietuvas gadījumā Krievija neizmantos savās interesēs poļu minoritāti, kuras tiesības saskaņā ar dažu politiķu apgalvojumiem tiekot pārkāptas, Lūkass atzinis, ka viņu tas satrauc “jau 25 gadus”.

Pēc viņa teiktā, šai ziņā “kritizēt var visas puses”. “Esmu kritizējis Polijas varas iestādes par to, ka [Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas vadītājam] Valdemāram Tomaševskim tiek atļauts būt par vienpersonisku poļu kopienas līderi. Pašam Tomaševska kungam jāatbild uz nopietniem jautājumiem – galvenokārt par Georga lentīšu valkāšanu. Lietuvas poļiem jāatrod atbilde uz jautājumu, kam būtu jākļūst par viņu līderi, kurš cīnītos par viņu tiesībām,” izteicies analītiķis.

Savukārt lietuviešiem, viņaprāt, jau sen būtu vajadzējis atrisināt pretrunīgi vērtēto jautājumu par uzvārdu rakstību oriģinālvalodā un divvalodīgām ielu nosaukumu plāksnītēm, lai gan sabiedrībā pastāv bažas, ka arī šāda piekāpšanās varētu izrādīties bīstama. Kā uzskata “Economist” apskatnieks, tas tomēr nav būtiskākais jautājums. “Situācija šobrīd ir tāda, kāda tā ir. Un diemžēl Krievijai tāda situācija patīk,” viņš piebildis.

Lūgts novērtēt pārmaiņas, kas gada laikā notikušas Krievijas anektētajā Krimā, Lūkass visupirms norādījis, ka Krima bija ļoti spēcīgs signāls Rietumiem, kas mudinājis daudz vērīgāk palūkoties uz Krievijas politiku.

“Esmu kritizējis Rietumus, jo tie par maz reaģēja uz Putina izdarīto. Bet tas ir fakts, ka šobrīd cilvēki par Putinu runā ļoti kritiski un visas Putinam labvēlīgi noskaņotās personas tagad tiek kritizētas, tām jau ir grūti runāt pozitīvi par Krieviju, kura ne tikai iebrukusi Austrumukrainā, bet arī ciniski melo, ka nav to darījusi. Tas viss mudina Rietumus atmosties,” viņš sacījis.

“Ukraiņi sapratuši – ja viņi grib izdzīvot kā valsts, viņiem tā ir jārada. Agrāk tas netika saprasts. 25 gadus Ukraina dzīvoja bez jebkādām reformām, viņi zaudējuši daudz laika un tagad maksā milzīgu cenu, bet viņi kļūst stiprāki,” vērtējis analītiķis. “Diemžēl šobrīd Putins uzvar, un mums tas jāsaprot. Putins izgrozījies sveikā, pārkāpjot starptautiskās vienošanās par robežām, par drošību, pārdzīvojis sankcijas un dramatisku naftas cenu kritumu. Viņš joprojām ir tai pašā vietā, kur bijis iepriekš. Tādēļ mums ļoti nopietni jāsaņemas un jādomā, ko mēs varam darīt, lai viņš neietu tālāk,” secinājis Lūkass.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Obligātā karaklausība ir vērta tad, ja ir kaut ko aizsargāt. Livonijas laikā latviešu zemnieki gāja kaŗā, jo viņiem tika saglabātas tiesības uz zemi – tas bija līgumu pamatā. Latvijā nevar ieviest obligāto karaklausību, ja ir tik mazs turīgo slānis, jo lumpeņi valsti nekad nav aizsargājuši un neaizsargās – varētu vēl saprast ja būtu kaut kāda sociālā nodrošinātība dota pretī, bet ja Latvija ir viena no retām valstīm ES, kur ir maksas medicīna, tad ko diez šiem iesauktajhiem būs jāaizsargā? Krievu un ķīniešu sapirktie īpašumi, kur šie būs pirmie, kas ņems pēdu? Zviedru pennsionāru fondu sapirktās zemes? Pašu bagātnieki, kuru bērni armijā neies dienēt? Būsim reāli – vislabākā Latvijas aizsardzība būs tikai tad, kad valsts domās par iedzīvotājiem, nevis raus tikai sev un saviem radiem draugiem utt.

    Vienīgais Latvijas ieguldījums būtu laikus rūpēties par to kā pārlaist atomkaŗa sekas, jo ar tiem idiotiem, kas ir Krievijā ir ļoti reālas iespējas, ka uz Maskavas nomesto atombumbu mākoņi var izplatīties arī līdz Latvijai.

  2. Obligātais dienests nekādi neietekmēja LT un LR okupāciju jeb inkorporāciju 1940.gadā….

  3. 1. Jādomā par izmitināšanu
    2. Kāda stratēģiska nozīme šim dienestam
    3. Kādi termiņi jādien lai rentētos
    Un vispār sen ir jāpārveido esošie spēki, vecās krievu miltārās bāzes neder mazajai Latvijai. Būvēt mobilo vienību atbalsta punktus kur ne vairāk par 60 cilvēkiem būtu un pa visu Latviju, efekts nesamērojams būtu, nevis kā pašreiz lielgabala gaļa.

  4. Laoti apsveicama lieta, jo obligātais iesaukums, kaut darba rotā, beidzot lielu daļu mūsu slaistu, dzērāju un narkomānu daļu pataisītu par drusku derīgākiem cilvēkiem sabiedzrībai. Visus, kuri negrib turpināt mācibas vai strādāt, vajag pakļaut kaut uz dažiem gadiem pie stingrāka reglamenta. Citādi viņi nemāk ne saklāt savu gultu, ne pogu piešūt un nemaz nerunājot par savas veļas izmazgāšanu! Redzēsiet, ka samazināsies šādi slaisti un arī nozieguma līmenis. Atceros padomju laikus kur no armijas atgriezās pavisam citi cilvēki un ar pavisam citu domāšanas veidu. Arī patriotisms tika ieaudzināts, ne viss uzspiests, kā tagad.

    • Jā, jā tas obligātais dienests ir tā īstā slaistu pāraudzināšanas iestāde. Ha, ha..
      Kaut vai darba rotā, tu saki. Bet, tu laikam Latvijā nedzīvo un nezini, kāds šeit ir bezdarbs. Ko tad tās darba rotas darīs? Vieni raks bedres, kuras otriem būs jāber ciet? Cels zediņu žogu, gar Krievijas robežu?
      Bet, vai tu zini, cik izmaksās tā tava “slaistu pāraudzināšana”? Tad nu padomā, piemēram, cik izmaksās viena jaunu zēnu tūkstoša apģērbšana, apaušana, pabarošana un izmitināšana kaut vai tikai viena gada garumā! ( Viena gada garumā gan slaistus nepāraudzināsi. Tur vajag vismaz 2 – 3 gadus, kā krievu laikā) Un tad pareizini dabūto rezultātu ar to tūkstošu skaitu, cik Latvijā būs to jauniesaucamo. Bez tam vēl jau arī viņiem vajag kaut ko vairāk par karoti un bļodiņu, ko rokā turēt. Man ir stipras aizdomas, ka pie mūsu trūcīgā armijas finansējuma tai slaistu pāraudzināšanai aizies viss armijas budžets un tad krievu uzbrukuma gadījumā mēs varēsim dzīt visu to “slaistu baru” pret krievu tankiem ar asinātiem alkšņa m ietiem rokā.

  5. Sen jau vajadzeja ieviest obligato karadienestu. Latvija vairak butu viriesu nevis nikulu. Mazak ari butu spaisa un narkotiku lietotaju.

    • Neticu, ka valdība izšķirsies par šādu soli, jo tagad mums viņa pārāk mīksta, jo atkal tajā atrodas pārāk daudz ,,bijušo,, paši saprotat ar ko domāju bijušie, kuri klusībā openē vecajiem laikiem. Arī Saeimā ir pārāk daudz dzērāju un likumpārkāpēju!

  6. Tas vairs nav nopietni! Tas būtu tik pat,kā Lielbritānijai piedāvāt sekot Latvijas piemēram un atteikties no progresīvā ienākuma nodokļa!

  7. Ekonomikā pēc “The EConomist”apskatnieku domām,Latvijā viss apsveicami?

  8. Stulbāks priekšlikums par vispārējā obligātā karadienesta atjaunošanu laikam gan vairs nav iespējams. Cilvēks, kurš kaut ko tādu iesaka Latvijas patreizējos apstākļos ir tāls no realitātes un sajēgas par moderno karadarbību. Nu nav vairs pagājušā gadsimta vidus, kad vīriem varēja sadot plintītes un dzīt viņus pretim ienaidniekam cerībā, ka viņi noturēs fronti. Mūsdienās tas nozīmētu vīrus dzīt uz kautuvi noslaktēšanai.
    Latvijas valdība visus šos gadus ir izdalījusi armijai tik mazu finansējumu, ka pat profesionālajiem bruņotajiem spēkiem un zemessardzei nav par ko iegādāties pienācīgu bruņojumu un ekipējumu, bet šitādi “eksperti austrumu jautājumos” vēl iesaka tos pašus līdzekļus izšķērdēt obligātā karadienesta ieviešanai. Tā jau vairs nav tikai muļķība, tā jau ir visīstākā kaitniecība! Vai šis “esperts” vispār stādās priekšā, cik valstij izmaksā oabligātais karadienests???! Tas ir ļoti dārgs un gaužām mazefektīgs pasākums. Nevis obligātais karadienests ir jāvieš, bet gan jāattīsta un pienācīgi jāapbruņo zemessardze! Un protams, arī NBS. Vēl šodien Latvijas armijai nav nekādu iespēju cīnīties ar ienaidnieka tankiem un aviāciju. Ne mums prettanku raķešu, ne zinītraķešu. Jā, bija te presē rakstiņi, ka it kā izdalīšot līdzekļus prettanku raķešu iegādei, kuras tad kaut kad varbūt arī nopirkšot.
    Šādā situācijā vāvuļot par obligāto karadienestu ir vienkārši smieklīgi!

  9. Tiešām Janukoviča līdzinieku mums nav,bet Latvijā kirchinšteinu ir ļoti daudz.Milzīga daļa Latvijas pilsoņu aizmukuši no valsts un nevēlas atgriezties ne uz dzīvošanu ,ne dienēšanu armijā.Tā kā obligātais kara dienests ir utopija.

  10. Mums ari ir jaievies valsti obligatais iesaukums!!!

    • Kā tad un obligāti jāiesauc visi tie kuri parakstījās par Latvijas pievienošanu krievijai.Idiotisms,labākajā gadījumā viņi aizbēgs,sliktākajā-pagriezīs ieroču pret mums.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+