Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. aprīlis, 2012
Drukāt

Olgas svētku diena

olgarajecka_kmiezaja

Gada sākumā apaļu jubileju svinēja latviešu estrādes leģenda, dziedātāja Olga Rajecka. Šajās dienās klajā nācis pašas dziedātājas un Kārļa Anitena sarakstīts biogrāfisks trilleris “Mana svētku diena”, kurā Olga atklāti stāsta ne tikai par skatuves spožumu kopā ar leģendāro “Eoliku” un “Turaidas Rozi”, bet arī to, kas palicis aizskatuvē, – mīlestību, sāpēm līdz ar nebeidzamu dzīvesprieku un nesalaužamu garu.

 

Līdztekus pašas jubilejai Olga šogad atzīmē arī trīsdesmit gadus, kas aizvadīti uz profesionālās skatuves, un to laikā viņai līdz ar “Eolikas” kvartetu uzgavilējuši tūkstošgalvu stadioni visā bijušajā Padomju Savienībā, Olgai kādu brīdi popularitātes ziņā apsteidzot padomju dīvu Allu Pugačovu. Pēcāk iekustinātas atmodas vēsmas kopā ar Imantu Kalniņu un “Turaidas Rozi”, dziedāts daudz neaizmirstamu kompozīciju kopā ar Aigaru Grāveru un grupu “Bāze 7”, arī apvienībās “Jumis”, “Tango” un “Dāmu pops”, bet visas Latvijas mazie dziedātāji audzināti kādreiz slavenajās “Olgas disenītēs”. Turklāt dziedātāja vienlīdz enerģiski iejutusies gan etniskas mūzikas projektā “Ramadance”, gan mirdzējusi “Dīvu naktī”. Savu skatuves jubileju Olga šopavasar atzīmē, dodoties koncerttūrē kopā ar Vidzemes kamerorķestri Andra Veismaņa vadībā. Turnejas noslēgumā – krāšņs koncerts Latvijas Nacionālajā operā 24. aprīlī.

Olgas neaizmirstami dzidrais balss tembrs skan gan unikālajā Imanta Kalniņa balādē “Apvij rokas”, gan melodiskajā “Zemeņu laukā”, maģiskajā “Nelaid māte bērnus mežā”, gan jautrajā “Lielā zive” un daudz, daudz citās, kas apkopotas apjomīgā diskogrāfijā. Tajā ir divdesmit divi albumi, kuros iekļauti gandrīz trīs simti dziesmu ierakstu. Jaunākais no tiem – labāko dziesmu izlase “Svētku diena” – nāca klajā pagājušajā nedēļā, bet pēc koncerta Baltajā namā skatītājus priecēs koncerta ieraksts DVD.

Olgu sastopu viņas jubilejas grāmatas atklāšanas dienā, laimīgi smaidot un esot kopā ar meitu Mariju Miglinieci, kuplā draugu, kādreizējo un tagadējo skatuves kolēģu, arī pielūdzēju pulka vidū. “Jubileja man ir nozīmīga,” atzīst Olga.

 

“Esmu laimīga, ka esmu tik ilgi nodzīvojusi, man ir fantastisks bērns, ļoti labi draugi. Esmu dzīvojusi labi un, galvenais, radoši. Domāju, ka varu būs labs piemērs daudzām sievietēm. Jā, es lepojos, ka esmu dzīvojusi, priecājoties par dzīvi.”

 

Nesalaužams gars, prieks dzīvot ir pareizā uztvere, tas laikam esot dziedātājas gēnos. “Vajag tikai priecāties par katru dienu, par puķēm, stādiem savā dārzā, savu zemi, no kuras viss aug, pavasarī – par to, ka sulas tek. Manās mājās Bukultos ir daudz bērzu,” smaids, šķiet, no Olgas sejas nepazūd nekad.

Dziedātāja neesot gribējusi klasisku biogrāfiju, tālāb grāmatas formula drauga un dramaturga Kārļa Anitena versijā pārtapusi par sarunu “kriminālā mērcē”, kurā Olga savu dzīves stāstu, reizē arī vērtīgu atmiņu fotoalbumu, uztic aizdomīgam svešiniekam, kas iemaldās viņas mājā.

“Man daudz vērtīgāk šķiet dalīties savā sajūtu pasaulē, pastāstīt par bailēm, kas mani vajā visu mūžu, par mīlestību, bez kuras nevaru dzīvot, un par to, ko man devis un laupījis dziedātājas mūžs,” saka Olga.

Tāpat kā citās jomās, dziedātājai ir svarīgi, lai būtu interesanti – lasīt, klausīties, skatīties. Arī grāmatā atklātie notikumi liecina – Olga allaž tikusi ierauta notikumu virpulī, nereti esot to epicentrā, un gribot negribot aizraujot līdzi arī lasītāju. “Tā ir interesantāk – pašai bija interesanti pēc tam to visu lasīt,” sev ierasti vieglajā manierē bilst Olga, par spīti tam, ka jau pirmajās grāmatas lappusēs atklājas dziedātājas dzīves ārkārtīgi intīmas, sāpīgas, pat traģiskas epizodes par zaudētu ģimenes laimi, karjeras mezgliem. Dziedātāja uz šiem notikumiem atskatās ar iekšēju mieru, kā uz lietām, bez kurām nebūtu bijusi un tapusi viņa pati – gan tā savulaik jaunā dziedātāja, kas vairākkārtīgi atteikusies no lielās Krievijas vilinājuma turpināt karjeru tur, gan mīloša mamma un nerimtīgu radošu garu apveltīta māksliniece.

 

Olga neslēpj, ka ir ļoti apmierināta ar iznākumu: “Kārlis raksta labi, viņš veidojis dažādas lugas, pazīst mani daudzus gadus, domāju, varu viņam uzticēt savu stāstu. Tas tiešām ir mans stāsts – par manu dzīvi, skatījumu no šīs dienas. Tajā ir bērnība Kaibalā, “Lāčplēsis”, ansamblis “Vitamīns” un pirmā mīlestība, attiecības un sievas būšana. Tur ir 
viss.”

 

“Mana svētku diena” – grāmatas nosaukumā skan Imanta Kalniņa komponētās dziesmas teksts, ar kuru “Turaidas Roze” ieguva augsto otro vietu “Mikrofona” dziesmu aptaujā 1986. gadā. Olga atzīst – visvairāk viņu dziedāšanai atvēris ne jau spožais laiks kopā ar “Eoliku” un tās “direktora” Borisa Rezņika vokālās un skatuviskās profesionalitātes skola, bet gan tieši Imanta Kalniņa mūzika un “Turaidas Roze”.

Olga piebilst, lielākās svētku dienas viņas dzīvē tomēr neesot saistītas ar skatuvi – par tādām kļuvusi meitas Marijas piedzimšana, kāzas ar basketbolistu Igoru Miglinieku, jā, arī bildinājums, pasmaida Olga. “Arī šī diena, kad iznāk mana grāmata, ir svētku diena. Vai arī tās dienas, kad mūziķi uzraksta man kādu jaunu dziesmu un man tā patīk.”

Sava veida svētki esot arī ikreiz, esot publikas priekšā, dziedot. “Man vienkārši ļoti patīk dziedāt. Mūzika ir manī, lai arī nevaru izskaidrot – kā.” Olga smejas un iesaka: “Lasiet manu grāmatu un, iespējams, jūs nodomāsit – varbūt nemaz nav tik traki!”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+