Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. decembris, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Jārunā par to, ar ko jaunie darītāji būs labāki par iepriekšējiem (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māris Antonevičs

Latvijas politiskajā dzīvē ir ne mazums klišeju. Dažas no tām izmanto politiķi, lai izvairītos atbildēt uz neērtiem jautājumiem (piemēram, kad ir jāsaka kaut kas paškritisks, parasti tiek izvēlēta mazāk sāpīgākā atziņa – “komunikācijas trūkums”), dažas – t. s. politikas eksperti un plašsaziņas līdzekļi. Tāpēc interesanti, ka “Vienotībai” diezgan veikli izdevies pārķert vienu no klišejām, kuru politisko procesu vērotāji parasti bez īpašas iedziļināšanās izmanto, kad jākritizē valdības sastādīšanas process – “dala tikai amatus, par darbiem nerunā; atkal politiskais tirgus”. Bet nebūsim naivi, amati tiek dalīti arī tagad, tikai, kad žurnālisti par to izrāda interesi, atbilde skan: “Vispirms runāsim par darbiem…”

Kāpēc tas izklausās pēc atrunas? Tāpēc, ka “Vienotība” savu veicamo darbu sarakstu jau ir izplatījusi tieši pirms diviem mēnešiem ar lepnu nosaukumu “Latvijas simtgades plāns”. Šajā programmā ir gan diezgan izplūduši, gan ļoti konkrēti solījumi, piemēram, ka “2018. gadā minimālā alga sasniegs 450 eiro, bet vidējā alga pārsniegs 1000 eiro mēnesī” vai arī “Latvijas autoceļu tīkla sakārtošanā investēsim vismaz 250 miljonus eiro”. To pēc trīs gadiem varēs pārbaudīt. Arī nupat notikušajā partijas kongresā liela daļa debašu tika veltīta, lai runātu “par darbiem”, apejot neērto partijas iekšējo attiecību problemātiku. “Plāns nav nekas ģeniāls, tajā apkopots tas, ko esam agrāk apņēmušies, bet neesam izdarījuši,” kādā brīdī vaļsirdīgi atzina partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Nav dzirdēts, ka kāds no “Vienotības” partneriem līdzšinējā koalīcijā šo plānu un tajā iekļautās apņemšanās būtu asi kritizējis un noraidījis. Tie ir klasiskā pirmsvēlēšanu programmas vai Ministru kabineta deklarācijas stilā ieturēti punkti, un nekā, tā teikt, nepopulāra tur nav. Tāpēc nu jau būtu jārunā nevis par darbiem, bet to, kurš tos darīs, neaizmirstot arī izskaidrot – ja jau iepriekšējie darītāji nespēja, ar ko jaunie būs labāki. Īpaši, ņemot vērā, ka gan Zaļo un zemnieku savienība, gan Nacionālā apvienība ir skaidri likušas saprast, ka labprāt vēlētos, lai līdzšinējie ministri turpinātu iesāktos darbus. Tātad atkal jau atbilde tiek gaidīta no “Vienotības”. Partiju un politiķu popularitāti ir iespējams izmērīt, izmantojot sabiedriskās domas pētīšanas instrumentus, taču pēdējā laikā bieži piesaukto “enerģiskumu” vai “acu spīdumu” gan izmērīt nevarēs. Tas paliks retorikas līmenī.

Nav jau Latvija vienīgā valsts pasaulē, kur valdības krīt valdošās partijas iekšējo intrigu dēļ. Piemēram, šā gada septembrī tā mainījās Austrālijas valdība. Tiesa, tur tas tomēr notika pārskatāmākā un līdz ar to sabiedrībai saprotamākā veidā – partijas priekšsēdētājs ir premjera kandidāts, un valdošā Librālā partija savā sanāksmē nolēma ievēlēt citu priekšsēdētāju – Toniju Ebo­tu nomainīja Malkoms Tērnbuls. Ebots bija izpelnījies dažādus pārmetumus, pārsvarā par ekonomisko politiku, taču arī par pārāk konservatīvu attieksmi imigrācijas jautājumos. Arī premjera reitings pēdējā laikā kritās. Tomēr tas jau bija tikai iegansts cīņā par varu partijā. Jāpiebilst, ka līdzīgā “apvērsumā” pirms sešiem gadiem Ebots bija pārņēmis partijas vadību no Tērnbula, tā ka to var uzskatīt arī par ilgi gaidīto atriebību. Kas zina, varbūt tā nav pēdējā aina šajā teātrī. Arī Latvijā ne.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Visa mūsu Saeima un prezidents ir tikai izpildvara. Nevienam tur nav lēmējvaras tiesību. Lēmējvara atrodas aizkulisēs, kā arī Briselē, Vašingtonā un Maskavā. Mūsu “valstsvīri” saņem gatavus uzdevumus. Vienīgais, par ko viņiem ir atļauts lemt ir kā šos uzdevumus izpildīt. Visi tie darāmo darbu saraksti, tāpat kā partiju priekšvēlēšanu programmas ir pupu mizas, nekas vairāk. Un tādēļ jau tā cīņa partiju starpā faktiski nenotiek par varu valstī, bet gan par labāk atalgotajiem un izdevīgākajiem izpildvaras krēsliem. Izdevīgākie krēsli paver plašākas iespējas uzdevumu pildīšanas laikā “tikt pie kāposta” gan tiešā, gan netiešā veidā. Lūk arī visa Latvijā valdošās politikas anatomija!
    Tādēļ, kamēr vien šeit valdīs partokrātija, nav nekādu cerību uz pozitīvām pārmaiņām.( Neviena valdība nebūs labāka par iepriekšējo.)
    Tikai nacionālas valsts modelis, kur valsts ideoloģija ir nacionālisms, var glābt mūsu tautu un valsti no pilnīgas iznīcības! Nacionālisms – tā ir ideoloģija, kas sevī iemieso tautas pašsaglabāšanās instinktu. Tikai nacionālas valsts valdība patiesi rūpējas par savas tautas interesēm un vajadzībām, jo šādas valdības pastāvēšana ir vistiešākajā veidā atkarīga no tautas pastāvēšanas. Tikai nacionālā valstī ir skaidrs un nepārprotams kritērijs, pēc kura vērtēt gan valdības gan jebkuras valsts amatpersonas darbību. Šis kritērijs ir ATBILSTĪBA TAUTAS NACIONĀĻAJĀM INTERESĒM. Tikai nacionālā valstī, kur pamattauta ir vairākumā, valda patiesa demokrātija, jo demokrātija – tā ir vairākuma vara, vairākuma interešu un vajadzību diktatūra. ( Pie mums un arī citās valstīs nez kādēļ par demokrātiju ir pieņemts saukt šauru bagātnieku aprindu varu, viņu interešu un vajadzību diktatūru.)

  2. Kaut kas ļoti līdzīgs Latvijā notika līdz 1934.g. 15. maijam,kad tautai līdz riebumam bija apnikuši partiju savstarpējie kašķi,veikali un šeptes , tam tika pielikts punkts un sākās strauja valsts augšupeja visās nozarēs.Tikai viena atšķirība,toreiz bija latviešu tauta,tagad nav.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+