Pabriks: NATO var mainīt attieksmi pret Latviju tās samazinātā aizsardzības budžeta dēļ 0
Nākamgad kopējais aizsardzības budžets būs mazāks nekā 2013. gadā. Šāds pavērsiens Latvijas starptautiskajiem partneriem NATO liks domāt, ka mūsu valsts nepildām savas saistības, intervijā LNT otrdien atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”).
Viņš sacīja, ka lai arī Aizsardzības ministrijas (AM) virzienā līdz šim tika raidīta kritika un neizpratne par to, ka tai piešķirta trešā lielākā summa no nākamā gada budžetā papildus sadalei domātajiem līdzekļiem, kopējais aizsardzības budžets nākamgad būs mazāks.
“Mēs no vienas puses šogad saņemam nedaudz mazāk kā 10 miljonu latu papildus, tomēr, ja palūkojamies uz pagājušā gada budžeta apjomu, tad līdz ar papildus piešķirto naudu nākamgad tas kopumā būs par 15 miljoniem latu mazāks nekā 2013.gadā, sacīja ministrs, paskaidrojot, ka šogad AM beidzas virkne maksājumu par iepriekšējos gados uzsāktajiem attīstības projektiem, savukārt jaunas programmas nepiešķirto līdzekļu dēļ netiek aizsāktas.
“Tas NATO partneriem liks domāt, ka mēs nepildām savus dotos solījumus, tostarp mūsu pašu 2012.gadā pieņemto apņemšanos par pieaugošu aizsardzības budžetu. Tādējādi šāda veida pieaugums šo situāciju galīgi nerisina,” teica Pabriks, atgādinot, ka personas, kas nepilda savus solījumus netiek pozitīvi vērtētas nevienā sabiedrībā.
“Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums būs ierobežotas iespējas panākt sev atbalstu, kad tas būs nepieciešams. Mums būs ierobežotas iespējas panākt lielāku ietekmi, vai arī iegūt jaunas pozīcijas, piemēram NATO vadībā, reģionos vai štābos. Citiem vārdiem sakot ar mums nerēķināsies, jo mēs ne vien nepildām savus solījumus, bet vispār esam mazi devēji kopējā drošības organizācijā,” paskaidroja ministrs.
Viņš norādīja, ka AM iekšējās prioritātes nav izdomātas no zila gaisa. Tās ir balstītas uz ekspertu pētījumiem, tostarp arī prioritāte, kas saistās ar armijas mehanizāciju. “Piemēram, Igaunija jau 2000. gada sākumā ieviesa armijas mehanizāciju un tagad domā par jaunu etapu, piemēram, pērkot jaunu tehniku armijai. Tāpat mēs plānojam NATO stratēģiskās komunikācijas centra izveidi, kas gluži kā kiberjautājumi ir viens no drošības balstiem nākotnē,” teica ministrs
Ministrs norādīja, ka, lai arī ikdienā armija necietīs, uzsāktie projekti krietni vien paildzināsies.
Viņš arī atgādināja, ka kaimiņos esošā Krievija savu aizsardzības budžetu palielina ik gadu par 10-15%. Šādas nesabalansētības dēļ Latvija varētu justies nedroši.
Iepriekš arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) iepriekš intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” norādīja, ka aizsardzības izdevumu palielināšana līdz NATO prasītajiem 2% no iekšzemes kopprodukta primāri nepieciešama pašas Latvijas drošības garantēšanai, turklāt aizrādījumus par nepietiekamo aizsardzības budžetu vairākkārt izteikuši partneri aliansē.
