Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. janvāris, 2013
Drukāt

Pagodinājums un provokācija

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds laidis klajā grāmatu “Scientiae et Patriae” (tulkojumā no latīņu valodas “Zinātnei un tēvzemei”) – veltījumu akadēmiķei profesorei Vairai Vīķei-Freibergai 75. dzimšanas dienā.

 

Saturiski šai iecerei visvairāk atbilst pirmā nodaļa “Personība, zinātne, laikmets”, kurā publicēti akadēmiķu Jāņa Stradiņa un Maijas Kūles, kā arī Latvijas iestāšanās sarunu ar ES vadītāja Andra Ķestera raksti, un beidzamā nodaļa “Vairas Vīķes-Freibergas personība atmiņu gaismā”; tāpat pielikumi – Vairas Vīķes-Freibergas biogrāfija, publikāciju saraksts, apbalvojumu saraksts un dzīvesbiedra Imanta Freiberga biogrāfija. Sadaļa “Latviskā identitāte un kultūru komunikācija”, kur publicēti pētījumi literatūrzinātnē, valodniecībā, un vēsturē, asociējas ar konferences rakstu krājumu.

Stāstot par autoru izvēli, grāmatas sastādītāja profesore Ausma Cimdiņa uzsver, ka akadēmiskajā kultūrā šāda grāmata ir ierasts pagodinājuma veids izciliem zinātniekiem. Daudzi kolēģi ir vēlējušies pateikt paldies profesorei Vairai Vīķei-Freibergai, un plašais autoru loks nosaka krājuma tematisko daudzveidību.

Denisa Hanova un Valda Tēraudkalna raksts “Jauns diasporas nacionālisms Latvijā? Krievu identitāte interneta kampaņās “Mātes valodai” (2011) un “Mainīt pilsonības likumu” (2012)”, raisa dažādas pārdomas. Jo īpaši, uzlūkojot attēlus, kas pirms valodu referenduma bija redzami portālos, kuri aģitēja balsot par krievu valodu kā valsts valodu.

Ausma Cimdiņa par motivāciju iekļaut arī šo rakstu krājumā saka: tas darīts ar nolūku, lai šī nebūtu mierīgi plauktā noliekama grāmata. Lai lasītāji zinātu, ka augstākajās akadēmiskajās aprindās ir arī šādi viedokļi.

Vaira Vīķe-Freiberga pati ļoti iestājās par valsts valodu, un krājuma veidotāja grāmatā iekļauto pretējo pozīciju salīdzina ar eļļu ugunī, kam jāprovocē zinātnieku diskusijas.

Grāmatas metiens ir 700 eksemplāru. Tā kā tajā publicēti raksti piecās valodās – latviešu, angļu, franču, vācu un krievu – lasītājam ir laba iespēja pārbaudīt savas svešvalodu zināšanas. Krājums izdots ar Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte”, Latvijas Universitātes un Kirova Lipmana finansiālu atbalstu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+